Šoseja uz Eiropas digitālo finanšu nākotni

2026. gada 12. martā

Pjēro Čipollone, ECB Valdes loceklis

Tehnoloģijas maina to, kā mēs sazināmies, ceļojam, strādājam un maksājam. Lai apmierinātu sabiedrības, kuras labā mēs strādājam, mainīgās vajadzības, jāmaina arī veids, kā centrālā banka emitē naudu.

Naudas emisija ir centrālo banku darbības stūrakmens. Taču lielāko daļu naudas, ko izmantojam ikdienas darījumos, rada privātais sektors, piemēram, bankas, kas finansē hipotekāros kredītus. Pamatā cilvēki pieņem šo privāto naudas formu kā maksājumu, tāpēc ka viņi var to konvertēt viens pret vienu centrālās bankas naudā – tas ir visdrošākais aktīvs, kas kalpo kā atskaites punkts, balstot visu sistēmu. Šī mijiedarbība palīdz veidot un nodrošināt uzticēšanos.

Pastāv divu veidu centrālās bankas nauda. Ikdienas maksājumiem mums ir skaidrā nauda. Un, tā kā mūsu dzīve arvien vairāk norisinās tiešsaistē, Eurosistēma izstrādā digitālo euro – digitālu skaidrās naudas formu līdztekus banknotēm un monētām.

Savukārt liela apjoma darījumu finanšu tirgos centrālās bankas nauda parādās centrālajā bankā turēto un tās kontos iegrāmatoto banku noguldījumu veidā. Bankas šos noguldījumus var izmantot liela apjoma darījumiem un savstarpējiem norēķiniem. Šī centrālo banku nauda ir mūsdienu liela apjoma darījumu finanšu tirgu infrastruktūras stūrakmens.

Taču liela apjoma darījumu finanšu tirgi nav pasargāti no pārmaiņām. Tokenizācijas un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju rezultātā finanšu aktīvus, piemēram, obligācijas, būs iespējams atspoguļot kā digitālos tokenus vai, vienkārši sakot – failus, kurus var pārsūtīt un aktualizēt efektīvāk nekā pašlaik. Šīs jaunās tehnoloģijas sola lielākas inovācijas, efektivitāti un integrāciju finanšu tirgos.

Izmantojot tokenizētus aktīvus un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas, darījumi tiks veikti ātrāk un efektīvāk, samazinot apstrādes izmaksas un riskus. Viss aktīva dzīves cikls – tirdzniecība, norēķini un glabāšana – noritēs vienā un tajā pašā platformā, kas būs pieejama visu diennakti. Pārrobežu darbība kļūs vienkāršāka un lētāka, samazinot izmaksas ikvienam. Viedie līgumi veicinās turpmākus inovatīvus risinājumus. Efektīvāki un integrētāki finanšu tirgi nozīmēs arī lētāku finansējumu reālajai tautsaimniecībai.

Lai izmantotu šo tehnoloģiju sniegtās priekšrocības, ieguldītājiem būs nepieciešams drošs aktīvs darījumu veikšanai – centrālās bankas nauda. Un tieši uz to vērsts mūsu darbs.

Jau 2026. gada 3. ceturksnī mēs ar Eurosistēmas "Pontes" iniciatīvas starpniecību varēsim piedāvāt veidu, kā veikt norēķinus centrālās bankas naudā par liela apjoma darījumiem, kas balstīti uz sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju. Lai to nodrošinātu, mēs sākotnēji pieslēgsim mūsu finanšu pamatu – TARGET pakalpojumus – šīm jaunajām sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas platformām. Tas sniegs drošību un institucionālo uzticamību, kas nepieciešama, lai Eiropā veicinātu tokenizētā finansējuma uzplaukumu. Un tas ir tikai sākums.

Lai pilnībā izmantotu tokenizācijas un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas potenciālu, ieguldītājiem būs nepieciešama tiešāka centrālās bankas naudas integrācija šajās platformās. Paturot prātā šo mērķi, šonedēļ publicējām mūsu "Appia" iniciatīvas rīcības plānu.

"Appia" mērķis ir kopā ar tirgus dalībniekiem veidot nākamās paaudzes Eiropas finanšu infrastruktūru. Šis process noteikts mūsu pašu pakāpeniski un pastāvīgi veiktos "Pontes" uzlabojumus, lai nodrošinātu tā attīstību saskaņā ar "Appia". Taču tas arī mudinās tirgu izstrādāt savus risinājumus un infrastruktūru tā, lai nodrošinātu Eiropas finanšu tirgu konkurētspēju, integrāciju un inovācijas.

Tā visa pamatā būs droša, tokenizēta euro centrālās bankas nauda, gādājot, lai tirgum būtu stabilai izaugsmei nepieciešamais norēķinu garants. Tirgus dalībnieki skaidri pauduši, ka tas ir būtiski. "Appia" tiks izstrādāta, izmantojot plašu valsts un privātā sektora partnerību, un tās galīgais dizains atspoguļos daudzveidīgu sadarbību eksperimentu, koncepcijas pierādījumu un kopīgu standartu veidā.

Jāņem vērā vēl viena dimensija. Mūsdienu pasaulē finanšu infrastruktūrai var būt ģeopolitiska ietekme. Ja Eiropa neuzbūvēs savu digitālo infrastruktūru, pastāv risks, ka tai nāksies paļauties tikai uz citu veidoto infrastruktūru. Lai nenonāktu šādā situācijā, nedrīkstam ieslīgt pašapmierinātībā vai atpalikt attīstībā. Eiropai ir gan tehnoloģijas, gan līdzekļi, lai izvairītos no šādas atkarības.

Ieviešot "Appia", integrēta Eiropas ekosistēma aizstās pašreizējo sadrumstaloto infrastruktūru. Tā veicinās centienus izveidot uzkrājumu un investīciju savienību, vienlaikus nodrošinot, ka euro joprojām ir uzticams Eiropas digitālās tautsaimniecības balsts.

Pārmaiņas ir neizbēgamas, taču mūsu ziņā ir izvēlēties, kā uz tām reaģēt. Izstrādājot "Appia", Eiropa izvēlas veidot savu digitālo finanšu telpu.

Šis raksts publicēts kā viedokļraksts visu eurozonas valstu plašsaziņas līdzekļu kanālos.

Iepazīstieties ar ECB blogu un pierakstieties uz turpmākiem bloga ierakstiem.

Ja interesējaties par banku uzraudzības jautājumiem, aicinām apmeklēt Uzraudzības blogu.