PRESES KONFERENCE

ECB prezidente Kristīne Lagarda,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss

Frankfurtē pie Mainas, 2024. gada 25. janvārī

Labdien! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē!

Padome šodien nolēma nemainīt trīs galvenās ECB procentu likmes. Saņemtā informācija pamatā apstiprinājusi mūsu iepriekšējo novērtējumu par vidējā termiņa inflācijas perspektīvu. Izņemot ar enerģijas cenām saistīto augšupvērsto bāzes efektu ietekmi uz kopējo inflāciju, joprojām vērojama pamatinflācijas krituma tendence, un turpinās mūsu agrāko procentu likmju paaugstinājumu spēcīga transmisija uz finansēšanas nosacījumiem. Stingri finansēšanas nosacījumi vājina pieprasījumu, un tas palīdz samazināt inflāciju.

Esam apņēmušies nodrošināt savlaicīgu inflācijas atgriešanos mūsu noteiktā 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Pamatojoties uz mūsu pašreizējo vērtējumu, mēs uzskatām, ka galvenās ECB procentu likmes atrodas tādā līmenī, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās šā mērķa sasniegšanu. Mūsu turpmākie lēmumi nodrošinās, ka mūsu monetārās politikas procentu likmes tiks noteiktas pietiekami ierobežojošā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams.

Mūsu pieeja, nosakot ierobežojumu apmēru un ilgumu, arī turpmāk balstīsies uz datiem. Konkrētāk, mūsu lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Šodien pieņemtie lēmumi izklāstīti paziņojumā presei, kas pieejams mūsu interneta vietnē.

Tagad sīkāk paskaidrošu, kā, mūsuprāt, attīstīsies tautsaimniecība un inflācija, un pēc tam izskaidrošu mūsu novērtējumu par finanšu un monetārajiem nosacījumiem.

Ekonomiskā aktivitāte

Eurozonas tautsaimniecība 2023. gada pēdējā ceturksnī, visticamāk, stagnējusi. Saņemtie dati joprojām norāda uz vāju dinamiku tuvākajā nākotnē. Taču daži uz nākotni vērsti apsekojumu rādītāji norāda uz straujāku izaugsmi tālākā nākotnē.

Darba tirgus joprojām bijis spēcīgs. Bezdarba līmenis (novembrī – 6.4 %) atkal nokrities līdz zemākajam līmenim kopš euro ieviešanas, un arvien vairāk cilvēku ir nodarbināti. Vienlaikus darbaspēka pieprasījums kļūst vājāks, un ir mazāk vakanču.

Valdībām būtu jāturpina ierobežot ar enerģiju saistītos atbalsta pasākumus, lai izvairītos no vidēja termiņa inflācijas spiediena pieauguma. Fiskālā un strukturālā politika jānosaka tā, lai tā uzlabotu mūsu tautsaimniecības produktivitāti un konkurētspēju, kā arī pakāpeniski samazinātu augstos valsts parāda līmeņa rādītājus. Uz eurozonas piegādes kapacitātes uzlabošanu vērstas strukturālās reformas un ieguldījumi, ko atbalstītu "Nākamās paaudzes ES" programmas pilnīga īstenošana, var palīdzēt mazināt cenu spiedienu vidējā termiņā, vienlaikus atbalstot zaļo un digitālo pāreju. Pēc nesen panāktās ECOFIN vienošanās par ES ekonomiskās pārvaldības ietvara reformu nepieciešams ātri pabeigt likumdošanas procesu, lai jaunos noteikumus varētu bez kavēšanās īstenot. Turklāt obligāti jāpaātrina progress ceļā uz kapitāla tirgu savienību un banku savienības izveides pabeigšanu.

Inflācija

Inflācija decembrī pieauga līdz 2.9 %, jo daži no agrākajiem uz augsto enerģijas cenu ietekmes mazināšanu vērstajiem fiskālajiem pasākumiem vairs netika ietverti gada inflācijā, lai gan šis kāpums bija vājāks par gaidīto. Izņemot šo bāzes efektu, turpinājās vispārējā inflācijas krituma tendence. Pārtikas cenu inflācija decembrī saruka līdz 6.1 %. Inflācija (neietverot pārtikas un enerģijas cenas) arī atkal pazeminājās, sasniedzot 3.4 %, sakarā ar preču cenu inflācijas kritumu līdz 2.5 %. Pakalpojumu cenu inflācija bija stabila (4.0 %).

Gaidāms, ka inflācija šā gada laikā turpinās pazemināties, izzūdot agrāko enerģijas šoku, piegādes problēmu un pēc pandēmijas vērojamās tautsaimniecības atkalatvēršanās ietekmei un stingrākai monetārajai politikai joprojām mazinot pieprasījumu.

Decembrī gandrīz visi pamatinflācijas rādītāji turpināja sarukt. Sakarā ar straujo darba samaksas pieaugumu un darba ražīguma kritumu saglabājas augsts iekšzemes cenu spiediens, lai gan tas sācis atslābt. Vienlaikus vienības peļņas sarukuma rezultātā augošo vienības darbaspēka izmaksu ietekme uz inflāciju kļuvusi vājāka. Īstermiņa inflācijas gaidu rādītāji ievērojami samazinājušies, savukārt ilgtermiņa inflācijas gaidas pamatā atrodas aptuveni 2 % līmenī.

Risku novērtējums

Tautsaimniecības izaugsmes riski joprojām nosliecas uz negatīvo pusi. Izaugsmes temps varētu būt lēnāks, ja monetārās politikas ietekme izrādīsies spēcīgāka, nekā gaidīts. Vājāka pasaules tautsaimniecība vai turpmāks pasaules tirdzniecības sarukums varētu bremzēt arī eurozonas izaugsmi. Krievijas neattaisnojamais karš pret Ukrainu un traģiskais konflikts Tuvajos Austrumos ir galvenais ģeopolitisko risku avots. To rezultātā var mazināties uzņēmumu un mājsaimniecību konfidence attiecībā uz nākotni un veidoties globālās tirdzniecības traucējumi. Izaugsme varētu būt straujāka, ja reālo ienākumu pieaugums palielinās tēriņus vairāk, nekā gaidīts, vai ja pasaules tautsaimniecības izaugsme būs spēcīgāka, nekā paredzēts.

Augšupvērstie riski, kas apdraud inflāciju, ietver paaugstinātu ģeopolitisko spriedzi, īpaši Tuvajos Austrumos, kas varētu īstermiņā paaugstināt enerģijas cenas un transportēšanas izmaksas un kavēt globālo tirdzniecību. Inflācija arī varētu būt augstāka, nekā gaidīts, ja darba samaksa pieaugtu spēcīgāk, nekā gaidīts, vai peļņas maržas izrādītos noturīgākas. Un pretēji – inflācija var arī pārsteigt ar lejupvērstu tendenci, ja monetārā politika mazinās pieprasījumu vairāk, nekā gaidīts, vai ja ekonomiskā vide pārējā pasaulē negaidīti pasliktināsies. Turklāt inflācija īstermiņā varētu pazemināties straujāk, ja enerģijas cenas attīstītos atbilstoši nesenajai tirgus gaidu lejupslīdei attiecībā uz naftas un gāzes cenu tendenci nākotnē.

Finanšu un monetārie nosacījumi

Tirgus procentu likmju dinamika kopš mūsu iepriekšējās sanāksmes bijusi horizontāla. Turpinās mūsu monetārās politikas spēcīga transmisija uz plašākiem finansēšanas nosacījumiem. Uzņēmumiem izsniegto aizdevumu procentu likmes novembrī nedaudz pazeminājās (līdz 5.2 %), savukārt hipotēku kredītu procentu likmes turpināja pieaugt (līdz 4.0 %).

Kā liecina mūsu jaunākais banku veiktās kreditēšanas apsekojums, augstās aizņēmumu procentu likmes un ar tām saistītais ieguldījumu plānu un mājokļu iegāžu sarukums 4. ceturksnī izraisīja turpmāku kredītu pieprasījuma kritumu. Lai gan uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegtajiem aizdevumiem piemēroto kredītu standartu stingrība pieauga lēnāk, tie joprojām ir stingri, jo bankām ir bažas par riskiem, kas apdraud klientus.

Šādos apstākļos kreditēšanas dinamika nedaudz uzlabojusies, bet joprojām ir vāja. Uzņēmumiem izsniegto aizdevumu apjoms novembrī stagnēja salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pēc sarukuma oktobrī, savukārt īstermiņa aizdevumu mēneša plūsma atjaunojās. Mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu apjoma gada pieauguma temps bija ierobežots (0.5 %).

Secinājums

Padome šodien nolēma nemainīt trīs galvenās ECB procentu likmes. Esam apņēmušies nodrošināt savlaicīgu inflācijas atgriešanos mūsu noteiktā 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Pamatojoties uz mūsu pašreizējo vērtējumu, mēs uzskatām, ka galvenās ECB procentu likmes atrodas tādā līmenī, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās šā mērķa sasniegšanu. Mūsu turpmākie lēmumi nodrošinās, ka mūsu monetārās politikas procentu likmes tiks noteiktas pietiekami ierobežojošā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams. Mūsu pieeja, nosakot ierobežojumu apmēru un ilgumu, arī turpmāk balstīsies uz datiem.

Jebkurā gadījumā esam gatavi savu pilnvaru ietvaros koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu inflācijas atgriešanos mūsu vidējā termiņa mērķa līmenī un saglabātu monetārās politikas transmisijas raitu darbību.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.