Meklēšanas opcijas
Sākums Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ierosinājumi
Šķirošanas kritērijs

Ievadruna preses konferencē

ECB prezidents Mario Dragi (Mario Draghi),
ECB viceprezidents Vitors Konstansiu (Vítor Constâncio)
Frankfurte pie Mainas, 2016. gada 21. decembris

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Novēlu visiem laimīgu jauno gadu! Viceprezidenta un savā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Tagad pastāstīsim par ECB Padomes šodienas sanāksmes rezultātu. Sanāksmē piedalījās arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis.

Pēc regulārās tautsaimniecības un monetārās analīzes un pārmaiņām monetārās politikas pasākumu apjoma pagājušajā mēnesī nolēmām nemainīt galvenās ECB procentu likmes un paredzam, ka tās saglabāsies pašreizējā vai zemākā līmenī vēl ilgāku laiku. Runājot par nestandarta monetārās politikas pasākumiem, aktīvu iegāde norit raiti un turpina labvēlīgi ietekmēt uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu izmaksas un pieejamību.

Izvērtējot 2016. gada sākumā pieejamo informāciju, ir skaidrs, ka kopš 2014. gada vidus pieņemtajiem monetārās politikas pasākumiem bijusi pozitīva ietekme. Rezultātā vērojami uzlabojumi saistībā ar reālās tautsaimniecības dinamiku, kredītu nodrošinājumu un finansēšanas nosacījumiem, kas stiprina euro zonas noturību pret nesenajiem globālajiem ekonomiskajiem šokiem. Decembra sākumā pieņemtais lēmums aktīvu neto iegādes ar mēneša apjomu 60 mljrd. euro veikt ilgāk, t.i., vismaz līdz 2017. gada marta beigām, kā arī lēmums atkārtoti ieguldīt vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, bija pilnībā atbilstošs. Šie lēmumi ļaus nodrošināt ievērojamu papildu likviditātes apjomu banku sistēmā un stiprinās mūsu perspektīvas norādes par procentu likmēm.

Tomēr jaunā gada sākumā lejupvērstie riski atkal palielinājušies saistībā ar paaugstināto nenoteiktību par jauno tirgus ekonomikas valstu izaugsmes perspektīvu, finanšu un izejvielu tirgu nestabilitāti un ģeopolitiskajiem riskiem. Šādos apstākļos arī euro zonas inflācijas dinamika joprojām ir vājāka, nekā gaidīts. Tāpēc nākamajā sanāksmē marta sākumā, kad būs pieejamas jaunās speciālistu makroekonomiskās iespēju aplēses, kuras ietvers arī 2018. gadu, būs nepieciešams pārskatīt un, iespējams, no jauna izvērtēt mūsu monetārās politikas nostāju. Vienlaikus tiks veikts darbs, lai nodrošinātu visus tehniskos nosacījumus, kas nepieciešami, lai vajadzības gadījumā varētu īstenot jebkuru no pieejamajām politikas iespējām.

Skaidrojot šo novērtējumu sīkāk, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. Euro zonas reālā IKP pieaugums 2015. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni bija 0.3%, ko galvenokārt veicināja privātais patēriņš, bet kavēja negatīvais neto eksporta ieguldījums. Vairums jaunāko apsekojumu rādītāju, kas pieejami līdz decembrim, liecina par reālā IKP izaugsmes tempa turpmāku kāpumu iepriekšējā gada 4. ceturksnī. Runājot par nākotni, gaidām, ka tautsaimniecības atveseļošanās turpināsies. Mūsu monetārās politikas pasākumiem un to labvēlīgajai ietekmei uz finansēšanas nosacījumiem, kā arī iepriekš panāktajam progresam fiskālās konsolidācijas un strukturālo reformu jomā vajadzētu arī turpmāk veicināt iekšzemes pieprasījumu. Turklāt atkal vērojamajam naftas cenu kritumam vajadzētu veicināt mājsaimniecību reāli rīcībā esošos ienākumus un uzņēmumu pelnītspēju, un tādējādi arī privāto patēriņu un ieguldījumus. Papildus euro zonas fiskālā nostāja kļūst nedaudz ekspansīvāka, īpaši atspoguļojot bēgļu atbalsta pasākumus. Tomēr euro zonas tautsaimniecības atveseļošanos joprojām kavē ierobežotas izaugsmes perspektīvas jaunajās tirgus ekonomikas valstīs, nestabili finanšu tirgi, vairākos sektoros nepieciešamās bilances korekcijas un lēnais strukturālo reformu īstenošanas temps.

Riski, kas apdraud euro zonas izaugsmes perspektīvas, joprojām ir lejupvērsti un galvenokārt attiecas uz paaugstinātu nenoteiktību saistībā ar norisēm pasaules ekonomikā, kā arī plašākiem ģeopolitiskajiem riskiem. Šiem riskiem var būt nelabvēlīga ietekme uz globālo izaugsmi un ārējo pieprasījumu pēc euro zonas eksporta un plašākā nozīmē – uz konfidenci.

Euro zonas SPCI gada inflācija 2015. gada decembrī bija 0.2% (novembrī – 0.1%). Decembra rādītājs bija zemāks nekā gaidīts, galvenokārt atspoguļojot spēcīga naftas cenu sarukuma atsākšanos, kā arī zemāku pārtikas preču cenu un pakalpojumu cenu inflāciju. Pamatojoties uz biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu pašreizējām cenām, kas ir ievērojami zemākas, nekā pirms dažām nedēļām, SPCI gada inflācijas gaidas tagad ir būtiski zemākas salīdzinājumā ar perspektīvu decembra sākumā. Pašlaik gaidāms, ka tuvākajos mēnešos saglabāsies ļoti zems vai negatīvs inflācijas līmenis, kas paaugstināsies tikai 2016. gada beigās. Pēc tam gaidāms, ka inflācija turpinās pieaugt sakarā ar labvēlīgo ietekmi, ko radīs veiktie monetārās politikas pasākumi un gaidāmā ekonomiskā atveseļošanās, taču rūpīgi jāmonitorē netiešās ietekmes riski. Plašāks ieskats par naftas cenu un pārējo ārējo un iekšzemes faktoru ietekmi uz SPCI inflācijas perspektīvu būs pieejams ECB speciālistu 2016. gada marta makroekonomiskajās iespēju aplēsēs, kuras ietver arī 2018. gadu.

Runājot par monetāro analīzi, jaunākie dati apstiprina plašās naudas (M3) būtisku pieaugumu – M3 gada pieauguma temps 2015. gada novembrī bija 5.1% (oktobrī – 5.3%). M3 gada pieaugumu joprojām galvenokārt nosaka tā likvīdākās sastāvdaļas – šaurās naudas rādītāja M1 gada pieauguma temps novembrī bija 11.2% (oktobrī – 11.8%).

Kreditēšanas dinamika turpina kopš 2014. gada sākuma uzsākto pakāpeniskās atveseļošanās ceļu. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pārmaiņu temps (koriģēts atbilstoši aizdevumu pārdošanas un vērtspapīrošanas darījumu ietekmei) 2015. gada novembrī pieauga līdz 0.9% (oktobrī – 0.6%). Uzņēmumiem izsniegto aizdevumu dinamika vēl arvien atspoguļo novēloto saikni ar ekonomiskās attīstības ciklu, kredītrisku un notiekošo finanšu un nefinanšu sektora bilanču koriģēšanu. Mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps (koriģēts atbilstoši aizdevumu pārdošanas un vērtspapīrošanas darījumu ietekmei) novembrī pieauga līdz 1.4% (oktobrī – 1.2%).

2015. gada 4. ceturkšņa euro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojums rāda, ka turpina uzlaboties pieprasījums pēc banku aizdevumiem, ko veicina zemais procentu likmju līmenis, finansējuma nepieciešamība ieguldījumu nolūkiem un mājokļu tirgus perspektīvas. Uzņēmumiem izsniegto aizdevumu nosacījumi tika vēl vairāk atviegloti (to lielā mērā noteica konkurences spiediena pieaugums maza apjoma banku darījumu jomā), bet mājsaimniecībām mājokļa iegādei izsniegto kredītu nosacījumi neto izteiksmē kļuva mazāk stingri. Kopumā kopš 2014. gada jūnija īstenotie monetārās politikas pasākumi nepārprotami uzlabojuši uzņēmumu un mājsaimniecību kreditēšanas nosacījumus, kā arī kredītu plūsmas euro zonā.

Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprinājis īstenoto monetārās politikas pasākumu efektivitāti un nepieciešamību mūsu nākamajā sanāksmē marta sākumā pārskatīt un, iespējams, no jauna izvērtēt mūsu monetārās politikas nostāju, lai nodrošinātu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.

Monetārās politikas uzmanības centrā ir cenu stabilitātes nodrošināšana vidējā termiņā, un stimulējošā monetārās politikas nostāja veicina ekonomisko aktivitāti. Taču, lai pilnībā baudītu mūsu monetārās politikas pasākumu priekšrocības, nepieciešams arī būtisks citu politikas jomu devums. Ņemot vērā augsto strukturālā bezdarba līmeni un nelielo potenciālā ražošanas apjoma pieaugumu euro zonā, ciklisko atveseļošanos nepieciešams atbalstīt ar efektīvu strukturālo politiku. Īpaši būtiski ir īstenot uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumus, t.sk., atbilstošas valsts infrastruktūras nodrošināšanu, lai panāktu produktīvu ieguldījumu pieaugumu, veicinātu darbvietu radīšanu un darba ražīguma kāpumu. Strukturālo reformu ātra un efektīva īstenošana stimulējošas monetārās politikas apstākļos nodrošinās ne vien straujāku ilgtspējīgu izaugsmi euro zonā, bet arī radīs noturīgi pieaugoša ienākumu līmeņa gaidas, kā arī palīdzēs ātrāk izmantot reformu sniegtās priekšrocības, tādējādi vairojot euro zonas izturību pret globālajiem šokiem. Fiskālajai politikai jābalsta ekonomikas atveseļošanās, saglabājot atbilstību Eiropas Savienības fiskālajiem noteikumiem. Stabilitātes un izaugsmes pakta pilnīga un konsekventa īstenošana ir ļoti būtisks priekšnoteikums, lai saglabātu uzticēšanos fiskālajām pamatnostādnēm. Vienlaikus visām valstīm jācenšas panākt izaugsmei labvēlīgāku fiskālās politikas saturu.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.

KONTAKTINFORMĀCIJA

Eiropas Centrālā banka

Komunikācijas ģenerāldirektorāts

Pārpublicējot obligāta avota norāde.

Kontaktinformācija plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem