1.

Procentu likme, ko pārskatu sniedzēji visām noguldījumu un kredītu instrumentu kategorijām paziņo attiecībā uz jauniem darījumiem un darījumu atlikumiem, ir nolīgtā gada procentu likme (NGPL). To definē kā procentu likmi, par ko pārskatu sniedzējs un mājsaimniecība vai nefinanšu sabiedrība individuāli vienojas attiecībā uz kādu noguldījumu vai kredītu un ko izsaka kā gada procentu likmi un norāda kā procentus gadā. NGPL ietver visus procentu maksājumus par noguldījumiem un kredītiem, bet neietver citas maksas, kas varētu uz tiem attiekties. Dizažio, ko definē kā kredīta nominālās summas un klienta saņemtās summas starpību, uzskata par procentu maksājumu līguma sākumā (laiks t0) un tāpēc to atspoguļo NGPL.

2.

Ja procentu maksājumus, par ko pārskatu sniedzējs vienojies ar mājsaimniecību vai nefinanšu sabiedrību, gada laikā kapitalizē, ievērojot regulārus intervālus, piemēram, mēneša vai ceturkšņa intervālu, nevis gada intervālu, nolīgto procentu likmi pārvērš par gada procentu likmi, izmantojot šādu formulu, kas ļauj aprēķināt nolīgto gada procentu likmi:

kur:

3.

Nacionālās centrālās bankas (NCB) var prasīt saviem pārskatu sniedzējiem, lai attiecībā uz visiem vai dažiem noguldījumu un kredītu instrumentiem, kas saistīti ar jauniem darījumiem un saistībām, NGPL vietā tiktu norādīta šauri definētā faktiskā procentu likme (ŠDFPL). ŠDFPL definē kā procentu likmi gadā, kas darījuma sākotnējo summu pielīdzina visu to nākotnes vai esošo saistību pašreizējai vērtībai, par ko pārskatu sniedzēji vienojušies ar mājsaimniecību vai nefinanšu sabiedrību, izņemot maksājumus (noguldījumi vai kredīti, maksājumi vai atmaksa, procentu maksājumi). ŠDFPL atbilst procentu likmei, ko veido kopējā faktiskā gada izmaksu procentu likme (KFGIPL), kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīvas 2008 /48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 87/102/EEK (1), 3. panta i) apakšpunktā. ŠDFPL izmanto secīgu tuvināšanu, un tāpēc to var piemērot jebkuram noguldījumam vai kredītam, savukārt NGPL gadījumā izmanto 2. punktā definēto algebrisko formulu, un tāpēc to var piemērot tikai tiem noguldījumiem un kredītiem, kuriem regulāri kapitalizē procentu maksājumus. Visas citas prasības ir identiskas, un tas nozīmē, ka visas atsauces uz NGPL pārējā šā pielikuma tekstā attiecas arī uz ŠDFPL.

4.

Procentu maksājumi, uz ko attiecas NGPL, atspoguļo to, ko pārskatu sniedzējs maksā par noguldījumiem un saņem par kredītiem. Ja summa, ko viena puse maksā un otra puse saņem, atšķiras, procentu likmi, kuru iekļauj MFI procentu likmju statistikā, nosaka pārskatu sniedzēja viedoklis.

5.

Saskaņā ar šo principu procentu likmes reģistrē, norādot to bruto vērtību pirms nodokļu nomaksas, jo procentu likmes, kuros nav iekļauti nodokļi, atspoguļo to, ko pārskatu sniedzēji maksā par noguldījumiem un saņem par kredītiem.

6.

Turklāt, nosakot procentu maksājumus, neņem vērā subsīdijas, ko trešās personas piešķīrušas mājsaimniecībām vai nefinanšu sabiedrībām, jo šīs subsīdijas nemaksā un nesaņem pārskatu sniedzēji.

7.

MFI procentu likmju statistikā norāda īpašās procentu likmes, ko pārskatu sniedzēji piemēro saviem darbiniekiem.

8.

Ja procentu maksājumus ietekmē normatīvie akti, piemēram, procentu likmju maksimums vai aizliegums maksāt atlīdzību par noguldījumiem uz nakti, to atspoguļo MFI procentu likmju statistikā. Visus normatīvo aktu grozījumus, piemēram, attiecībā uz administrēto procentu likmju līmeni vai maksimālo procentu likmi, norāda MFI procentu likmju statistikā kā procentu likmju pārmaiņas.

9.

Papildus NGPL pārskatu sniedzēji norāda KFGIPL jauniem darījumiem attiecība uz patēriņa kredītiem un kredītiem mājsaimniecībām mājokļa iegādei, t. i.:

10.

KFGIPL ietver “kredīta kopējās izmaksas patērētājam”, kā definēts Direktīvas 2008/48/EK 3. panta g) apakšpunktā. Šīs kopējās izmaksas veido procentu likmes komponente un citu tādu (saistītu) maksu komponente, piemēram, pieprasījumu, administrēšanas, dokumentu sagatavošanas, garantiju, kredīta apdrošināšanas u. tml. maksu.

11.

Citu maksu komponentes sastāvdaļas dažādās valstīs var būt atšķirīgas, jo Direktīvas 2008/48/EK definīcijas piemēro atšķirīgi, kā arī tāpēc, ka atšķiras valstu finanšu sistēmas un kredītu nodrošinājuma procedūra.

12.

Pārskatu sniedzēji NGPL aprēķināšanai piemēro standarta gadu – 365 dienas, t. i., neņem vērā papildu dienu garajā gadā.

13.

Pārskatu sniedzēji sniedz MFI procentu likmju statistiku par darījumu atlikumiem un jaunajiem darījumiem.

14.

Darījumu atlikumi ir visi noguldījumi, ko pārskatu sniedzējs pieņēmis no mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām, un visi kredīti, ko pārskatu sniedzējs ir piešķīris mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām.

15.

Darījumu atlikumu procentu likme atspoguļo vidējo svērto procentu likmi, ko piemēro noguldījumiem vai kredītiem attiecīgajā instrumentu kategorijā atsauces laikā, kā definēts 29. punktā. Vidējā svērtā procentu likme ir NGPL summa, kas reizināta ar attiecīgajiem darījumu atlikumiem un dalīta ar visiem darījumu atlikumiem. Tas attiecas uz visu spēkā esošo līgumu, kas noslēgti visos laika posmos pirms atsauces dienas, atlikumiem.

16.

Saistībā ar noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar brīdinājumu termiņu par izņemšanu, norēķinu karšu parādu, atjaunojamiem kredītiem un pārsnieguma kredītiem, kā definēts XIV nodaļas 46.–49. un 55. punktā, jaunu darījumu jēdziens attiecas uz visu attiecīgo darījumu apjomu. Tādējādi debeta vai kredīta atlikumu, t. i., darījumu atlikumu atsauces laikā, kas definēts 32. punktā, izmanto par rādītāju noguldījumu uz nakti, noguldījumu ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, norēķinu karšu parāda, atjaunojamo kredītu un pārsnieguma kredītu jauniem darījumiem.

17.

Procentu likmes attiecībā uz noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar brīdinājumu termiņu par izņemšanu, norēķinu karšu parādu, atjaunojamiem kredītiem un pārsnieguma kredītiem atbilst vidējai svērtajai procentu likmei, ko piemēro šo kontu krājumiem atsauces laikā, kas definēts 32. punktā. Tās attiecas uz pašreizējās bilances posteņiem, kas aptver visus spēkā esošos līgumus, kuri noslēgti visos laika posmos pirms atsauces dienas.

18.

Lai aprēķinātu MFI procentu likmes kontiem, kas atkarībā no to atlikuma var būt noguldījumu vai kredīta konti, pārskatu sniedzēji nodala kredīta atlikuma laika posmus un debeta atlikuma laika posmus. Pārskatu sniedzēji sniedz datus par vidējām svērtajām procentu likmēm, kas attiecas uz kredīta atlikumu, kā par noguldījumiem uz nakti, un vidējām svērtajām procentu likmēm, kas attiecas uz debeta atlikumu, kā par pārsnieguma kredītiem. Tās nesniedz pārskatus par vidējām svērtajām procentu likmēm, apvienojot (zemās) noguldījumu uz nakti procentu likmes un (augstās) pārsnieguma kredītu procentu likmes.

19.

Turpmāk norādītais 20.–27. punkts attiecas uz noguldījumiem ar noteiktu termiņu, atpirkšanas (repo) līgumiem un visiem kredītiem, izņemot atjaunojamos kredītus, pārsnieguma kredītus un norēķinu karšu parādus, kā definēts 46.–49. punktā un 55. punktā. 22.–23. punkts par pārskatītiem kredītiem attiecas tikai uz kredītiem, kas nav atjaunojamie kredīti, pārsnieguma kredīti un norēķinu karšu parādi.

20.

Jaunus darījumus definē kā visus jaunos līgumus starp mājsaimniecību vai nefinanšu sabiedrību un pārskatu sniedzēju. Jaunie līgumi ir:

21.

Līgumu pārskatīšana ietver mājsaimniecības vai nefinanšu sabiedrības aktīvas darbības, lai panāktu vienošanos par jauniem noguldījuma vai kredīta līguma noteikumiem, tostarp par procentu likmi. Tādējādi pārskatīšana neietver pagarinājumus un citas vienošanās par jauniem noteikumiem, kas veiktas automātiski, t. i., bez jebkādas mājsaimniecības vai nefinanšu sabiedrības aktīvas līdzdalības.

22.

Sniedzot atsevišķus pārskatus MFI procentu likmju statistikai par jauno darījumu apjomu attiecībā uz pārskatītajiem mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību kredīta līgumiem, pārskatīšana ietver no jauna izsniegtos kredītus, kas nav norēķinu karšu parādi, atjaunojamie kredīti un pārsnieguma kredīti, kuri iekļauti pārskatu sniedzēja bilancē tā mēneša beigās, kuram seko pārskata mēnesis.

23.

Kredīti parādu restrukturizācijai paši par sevi nav izslēgti no pārskatītajiem kredīta līgumiem. Tomēr ja restrukturizācija ietver jaunu procentu likmes pārskatīšanu un tā rezultātā kredīts tiek piešķirts ar procentu likmi, kas ir zemāka par tirgus procentu likmi, kā minēts 28. punktā, tas nav jāiekļauj ne pārskatītajos kredītos, ne jauno darījumu apjomā.

24.

Jauno darījumu procentu likme atbilst vidējai svērtajai procentu likmei, ko piemēro noguldījumiem un kredītiem attiecīgajā instrumentu kategorijā attiecībā uz jaunajiem līgumiem, ko mājsaimniecības vai nefinanšu sabiedrības un pārskatu sniedzējs noslēguši atsauces laika posmā, kas definēts 35. punktā.

25.

Mainīgo procentu likmju pārmaiņas, ko pārskatu sniedzējs veic automātiski, nav jauni līgumi, un tāpēc tās neuzskata par jauniem darījumiem. Tāpēc attiecībā uz esošajiem līgumiem minētās mainīgo procentu likmju pārmaiņas neatspoguļo kā procentu likmes attiecībā uz jauniem darījumiem, bet tikai kā procentu likmes attiecībā uz darījumu atlikumiem.

26.

Ja līguma darbības laikā fiksēto procentu likmi aizstāj ar mainīgo procentu likmi un otrādi (laikā t1), par ko puses vienojušās līguma darbības sākumā (laikā t0), to neuzskata par jaunu vienošanos; tā ir daļa no kredīta nosacījumiem, kas paredzēti laikā t0. Tāpēc to neuzskata par jaunu darījumu.

27.

Izņemot atjaunojamos kredītus vai pārsnieguma kredītus, mājsaimniecība vai nefinanšu sabiedrība parasti jau līguma darbības sākumā izņem visu kredīta summu. Tomēr tā var izņemt kredītu pa daļām laikā t1, t2, t3 utt., nevis visu summu līguma darbības sākumā (laikā t0). Tam, ka kredītu ņem vienā vai vairākās daļās, nav nozīmes MFI procentu likmju statistikā. MFI procentu likmju statistikā par jauniem darījumiem atspoguļo vienošanos starp mājsaimniecību vai nefinanšu sabiedrību un pārskatu sniedzēju laikā t0, kas ietver procentu likmi un pilnu kredīta summu. Ja kredīta līguma pārskatīšana notiek pēc laika t0, pārskats par pārskatītajiem kredītiem tiek sniegts par visu līdz pārskatīšanas brīdim piešķirto un vēl neatmaksāto summu.

28.

Sliktie kredīti un kredīti parādu restrukturizācijai, kuru procentu likme ir zemāka par tirgus procentu likmi, nav iekļauti vidējās svērtajās procentu likmēs vai jauno darījumu apjomā. Sliktie kredīti tiek noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) II pielikumu, un tā kredīta kopsumma, kas daļēji vai pilnīgi klasificēts kā slikts kredīts, tiek izslēgta no MFI procentu likmju statistikas. Kredīti parādu restrukturizācijai, t. i., restrukturizācijai attiecībā uz finansiālās grūtībās nonākušiem parādniekiem, tiek noteikti saskaņā ar spēkā esošajiem nacionālajiem normatīvajiem aktiem.

29.

NCB definē to, vai attiecīgajā valstī MFI darījumu atlikuma procentu likmes, t. i., 1. papildinājumā aprakstīto 1.–26. rādītāju, aprēķina tā, lai iegūtu rādītājus, kas raksturo konstatējumus perioda beigās vai kā netieši aprēķinātās vidējās procentu likmes attiecīgajā periodā. Aptvertais periods ir viens mēnesis.

30.

Darījumu atlikumu procentu likmes, kas raksturo konstatējumus perioda beigās, aprēķina kā vidējos svērtos lielumus procentu likmēm, ko piemēro noguldījumu un kredītu krājumiem noteiktā brīdī mēneša pēdējā dienā. Šajā brīdī pārskatu sniedzējs savāc datus par visiem mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību noguldījumu un kredītu atlikumiem piemērojamām procentu likmēm un attiecīgajām summām un aprēķina vidējo svērto procentu likmi katrai instrumentu kategorijai. Pretstatā mēneša vidējiem rādītājiem MFI noteiktās darījumu atlikumu procentu likmes, kas raksturo konstatējumus perioda beigās, attiecas tikai uz tiem līgumiem, kuri datu vākšanas laikā joprojām ir spēkā.

31.

Darījumu atlikumu procentu likmes, kas raksturo netieši aprēķinātās mēneša vidējās procentu likmes, aprēķina kā attiecību, kur skaitītājs ir pārskata mēnesī uzkrātie procenti, kas maksājami par noguldījumiem un saņemami par kredītiem, un saucējs ir noguldījumu un kredītu vidējie krājumi mēnesī. Pārskata mēneša beigās pārskatu sniedzējs sniedz datus par katras instrumentu kategorijas uzkrātajiem procentiem, kas maksājami vai saņemami mēnesī, un noguldījumu un kredītu vidējiem krājumiem tajā pašā mēnesī. Pretstatā mēneša beigu rādītājiem MFI darījumu atlikumam noteiktās procentu likmes, ko aprēķina kā mēneša vidējos rādītājus, ietver arī līgumus, kas pārskata mēnesī kādu laiku bijuši spēkā, bet mēneša beigās vairs nav spēkā. Noguldījumu un kredītu vidējos krājumus pārskata mēnesī teorētiski aprēķina kā kredītu un noguldījumu dienas krājumu vidējo lielumu attiecīgajā mēnesī. Kā minimums vidējos mēneša krājumus iegūst no dienas atlikuma svārstīgajām instrumentu kategorijām, t. i., vismaz noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, norēķinu karšu procentu kredītiem, kā arī atjaunojamiem kredītiem un pārsnieguma kredītiem. Visām pārējām instrumentu kategorijām kredītu un noguldījumu mēneša vidējos krājumus iegūst no nedēļas vai biežākiem atlikumiem.

32.

NCB lemj par to, vai attiecīgajā valstī procentu likmes, ko MFI piemēro noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, norēķinu karšu procentu kredītiem, kā arī atjaunojamiem kredītiem un pārsnieguma kredītiem, t. i., 2. papildinājumā aprakstīto 1., 5., 6., 7., 12., 23., 32. un 36. rādītāju, nosaka tā, lai raksturotu konstatējumus perioda beigās vai kā netieši aprēķinātās vidējās procentu likmes attiecīgajā laika posmā. Aptvertais periods ir viens mēnesis.

33.

Līdzīgi kā 1. papildinājumā iekļautās darījumu atlikumu procentu likmes, procentu likmes par noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, norēķinu karšu procentu kredītiem, kā arī atjaunojamiem kredītiem un pārsnieguma kredītiem aprēķina, izvēloties vienu no šādām metodēm:

34.

Ja MFI procentu likmes aprēķina kā rādītāju, kas raksturo konstatējumus mēneša beigās, kontiem, kas atkarībā no to atlikuma var būt noguldījumu vai kredītu konti, novērtē tikai atlikumu noteiktā laikā mēneša pēdējā dienā, lai nolemtu, vai šajā mēnesī konts ir noguldījums uz nakti vai pārsnieguma kredīts. Ja MFI procentu likmes aprēķina kā netieši aprēķinātās mēneša vidējās procentu likmes, to, vai konts ir noguldījumu vai kredītu konts, nosaka katru dienu. Pēc tam aprēķina dienas kredīta atlikumu un debeta atlikumu vidējo rādītāju, lai noteiktu vidējos mēneša krājumus, kas ir netieši aprēķinātās mēneša vidējo procentu likmju attiecības saucējs. Turklāt skaitītājā nodala uzkrātos procentus, kas maksājami par noguldījumiem, no uzkrātajiem procentiem, kas saņemami par kredītiem. Pārskatu sniedzēji nesniedz datus par vidējām svērtajām procentu likmēm, apvienojot (zemās) noguldījumu uz nakti procentu likmes un (augstās) pārsnieguma kredītu procentu likmes.

35.

Procentu likmes, ko MFI noteikušas jaunajiem darījumiem, izņemot noguldījumus uz nakti, noguldījumus ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, norēķinu karšu parādus, kā arī atjaunojamos kredītus un pārsnieguma kredītus, t. i., visus 2. papildinājumā raksturotos rādītājus, izņemot 1., 5., 6., 7. 12., 23., 32. un 36. rādītāju, aprēķina kā laika posma vidējos lielumus. Pārskata laika posms ir viens mēnesis (viss mēnesis).

36.

Pārskatu sniedzējs katrai instrumentu kategorijai jauno darījumu procentu aprēķina likmi kā visu procentu likmju, kas piemērotas jaunajiem darījumiem attiecīgajā instrumentu kategorijā pārskata mēneša laikā, vidējo svērto lielumu. Šīs vidējās mēneša procentu likmes kopā ar datiem par pārskata mēnesī veikto jauno darījumu summu katrā instrumentu kategorijā nosūta to dalībvalstu NCB, kuru valūta ir euro (tālāk tekstā – euro zonas dalībvalsts) un kurā pārskatu sniedzējs ir rezidents. Pārskatu sniedzēji ņem vērā jauno darījumu operācijas, kas veiktas visa mēneša laikā.

37.

Saistībā ar mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību pārskatīto kredītu rādītājiem, t. i., 2. papildinājumā minēto 88.–91. rādītāju, sniedz informāciju tikai par jauno darījumu apjomu. Tiek ņemti vērā visi 22.–27. punktā minētie esošie pārskatītie noguldījuma un kredīta līgumi, pat ja pārskata mēnesī viens un tas pats līgums tika pārskatīts vairākkārt.

38.

Pārskatu sniedzēji sniedz statistiskos datus par procentu likmēm, ko MFI piemēro 1. papildinājumā minēto instrumentu kategoriju darījumu atlikumiem un 2. papildinājumā minēto instrumentu kategoriju jaunajiem darījumiem. Kā definēts 16. punktā, noguldījumu uz nakti, noguldījumu ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, atjaunojamo kredītu, pārsnieguma kredītu un norēķinu karšu procentu kredītu procentu likmes ir jauno darījumu procentu likmes, lai gan jaunu darījumu jēdziens attiecas uz visiem attiecīgajiem krājumiem, un tāpēc tās iekļautas 2. papildinājumā.

39.

1. un 2. papildinājumā minēto instrumentu kategoriju dažās euro zonas dalībvalstīs valsts līmenī nepiemēro un tādējādi neņem vērā, ja rezidentu kredītiestādes un citas iestādes mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām vispār nepiedāvā nevienu šajā kategorijā ietilpstošu produktu. Datus sniedz, ja šādi darījumi tiek veikti, kaut arī ierobežotā apjomā.

40.

Par katru 1. un 2. papildinājumā definēto instrumentu kategoriju, ko izmanto rezidentu kredītiestāžu un citu iestāžu darījumos ar mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām, kuras ir rezidentes euro zonas dalībvalstīs, MFI procentu likmju statistiku vāc, pamatojoties uz visām procentu likmēm, ko piemēro visiem šajā instrumentu kategorijā ietilpstošajiem produktiem. Tas nozīmē, ka NCB nevar definēt kādu valsts produktu kopumu katrā instrumentu kategorijā, uz ko attiecas MFI procentu likmju statistika; gluži pretēji – šī statistika aptver visu to produktu procentu likmes, ko piedāvā katrs pārskatu sniedzējs. Kā minēts 2007. gada 1. augusta Pamatnostādnes ECB/2007/9 par monetāro, finanšu iestāžu un tirgu statistiku (3) 16. pantā, NCB nav pienākuma izlasē iekļaut katru produktu, ko piedāvā attiecīgajā valstī. Tomēr tās nedrīkst izslēgt visu instrumentu kategoriju, pamatojoties uz to, ka ar tiem saistītās summas ir ļoti mazas. Tātad, ja kādas kategorijas instrumentus piedāvā tikai viena iestāde, šo iestādi iekļauj izlasē. Ja kāda instrumentu kategorija euro zona dalībvalstī nav pastāvējusi sākotnējās izlases veidošanas laikā, bet pēc tam kāda iestāde ieviesusi jaunu šīs kategorijas produktu, šo iestādi iekļauj izlasē, kad nākamo reizi pārbauda izlases tipiskumu. Ja attiecīgajā valstī esošajā instrumentu kategorijā izveidots jauns produkts, izlasē iekļautās iestādes sniedz par to datus nākamajā pārskatā, jo visiem pārskatu sniedzējiem jāsniedz dati par visiem saviem produktiem.

41.

Slikto kredītu un parādu restrukturizācijas kredītu procentu likmes ir izņēmums no principa, saskaņā ar kuru jāaptver visiem produktiem piemērotās visas procentu likmes. Kā minēts 28. punktā, MFI procentu likmju statistikā neiekļauj sliktos kredītus un kredītus parādu restrukturizācijai, kuru procentu likmes ir zemākas par tirgus procentu likmēm, t. i., finansiālās grūtībās nonākušu parādnieku parādu restrukturizācijai.

42.

MFI procentu likmju statistika aptver visas procentu likmes, ko piemēro potenciālā pārskatu sniedzēju grupa. Dati par noguldījumiem un kredītiem valūtās, kas nav euro, netiek prasīti visu euro zonas dalībvalstu līmenī. Tas atspoguļots 1. un 2. papildinājumā, kur visi rādītāji attiecas uz euro veiktiem noguldījumiem un kredītiem.

43.

Izņemot repo līgumus, visus noguldījumus un kredītus, par kuriem jāsniedz ziņas MFI procentu likmju statistikas vajadzībām, iedala atbilstoši sektoriem. Tāpēc 1. un 2. papildinājumā nodalīti rādītāji, kas attiecas uz mājsaimniecībām (t. sk. mājsaimniecības apkalpojošām bezpeļņas organizācijām) (4), un rādītāji, kas attiecas uz nefinanšu sabiedrībām (5). Turklāt atsevišķi dati tiek sniegti par mājsaimniecību sastāvdaļu – pašnodarbinātiem/sabiedrībām, kas nav juridiskas personas, taču tikai attiecībā uz jaunajiem kredītiem “citiem mērķiem”. NCB var atbrīvot no prasības atsevišķi norādīt kredītus pašnodarbinātiem, ja tie darījumu atlikumu izteiksmē ir mazāk par 5 % no euro zonas dalībvalsts kopējiem mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem, ko aprēķina saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33).

44.

1. papildinājuma 5. rādītājs un 2. papildinājuma 11. rādītājs attiecas uz repo līgumiem. Lai gan visās euro zonas dalībvalstīs atlīdzības maksājumi par repo līgumiem ir atkarīgi no turētāja sektora, katras euro zonas dalībvalsts līmenī nav jāveic repo līgumu dalījums atbilstoši sektoriem, t. i., mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām. Turklāt katras eurozonas dalībvalsts līmenī nav jāveic arī dalījums atbilstoši termiņam, jo parasti repo līgumi ir īstermiņa darījumi. MFI procentu likme par repo līgumiem vienādi attiecas uz abiem sektoriem.

45.

2. papildinājuma 5. un 6. rādītājs attiecas uz mājsaimniecību noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu. Tomēr katras euro zonas dalībvalsts līmenī procentu likme noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu un tiem piemērojamais svērums attiecas uz mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību veiktajiem noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, t. i., abus sektorus apvieno, bet iedala mājsaimniecību sektorā. Nav nepieciešams katras euro zonas dalībvalsts līmenī veikt dalījumu atbilstoši sektoriem.

46.

Ja 47.–55. punktā nav noteikts citādi, MFI noteikto procentu likmju dalījums atbilstoši instrumentiem un instrumentu veidu definīcijas saskan ar aktīvu un pasīvu kategorijām, kas izklāstītas Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) II pielikuma 2. daļā.

47.

MFI noteiktās procentu likmes noguldījumiem uz nakti, t. i., 2. papildinājuma 1. un 7. rādītājs, attiecas uz visiem noguldījumiem uz nakti neatkarīgi no tā, vai par tiem maksā procentus. Tāpēc MFI procentu likmju statistikā atspoguļo noguldījumus uz nakti, par kuriem nemaksā procentus.

48.

Neatkarīgi no procentu likmes darbības sākotnējā perioda MFI procentu likmju statistikā atjaunojamie kredīti un pārsnieguma kredīti, t. i., 2. papildinājuma 12. un 23. rādītājs, atbilst tiem, kas definēti Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) II pielikuma 2. daļā. Soda naudas, ko piemēro bankas pārsnieguma kredītiem kā citu maksu komponenti, piemēram, kā īpašas maksas, neietilpst NGPL, kā definēts 1. punktā, jo šā veida procentu likme aptver tikai kredītu procentu likmi. Šajā kategorijā uzrādītos kredītus neuzrāda nevienā citā jauno darījumu kategorijā.

49.

MFI procentu likmju statistikā norēķinu karšu parādi atbilst tiem, kas definēti Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) II pielikuma 2. daļā. Datus par procentu likmi 32. un 36. rādītājā uzrāda tikai par norēķinu karšu procentu kredītiem. Procentu likmi norēķinu karšu bezprocentu kredītiem atsevišķi neuzrāda, jo tā atbilstoši definīcijai ir 0 %. Tomēr norēķinu karšu bezprocentu kredītu atlikums kopā ar norēķinu karšu procentu kredīta atlikumu veido daļu no statistikas par procentu likmēm, ko MFI piemēro atlikumiem. Norēķinu karšu procentu kredītus un norēķinu karšu bezprocentu kredītus neuzrāda nevienā citā jauno darījumu rādītājā.

50.

MFI procentu likmju statistikā jauni kredīti nefinanšu sabiedrībām (izņemot atjaunojamos kredītus, pārsnieguma kredītus un norēķinu karšu parādus), t. i., 2. papildinājuma 37.–54. rādītājs, 80., 82., 84. un 91. rādītājs ietver visus jebkura apjoma kredītus, kas nav norēķinu karšu parādi, atjaunojamie kredīti un pārsnieguma kredīti uzņēmumiem, savukārt 62.–79. rādītājs, 81., 83. un 85. rādītājs attiecas uz kredītiem ar nodrošinājumu, kā definēts 64. punktā. 1. papildinājumā, kas attiecas uz darījumu atlikumiem, minētie kredīti nefinanšu sabiedrībām atbilst tiem, kas definēti Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) II pielikuma 2. daļā, un attiecas uz atjaunojamiem kredītiem, pārsnieguma kredītiem un norēķinu karšu parādu.

51.

MFI procentu likmju statistikā jauni kredīti mājsaimniecībām patēriņam, t. i., 2. papildinājuma 13.–15., 30. un 88. rādītājs, tiek definēti kā kredīti, kas nav norēķinu karšu parāds, atjaunojamais kredīts un pārsnieguma kredīts un kas piešķirti personīgai izmantošanai, patērējot preces vai pakalpojumus, turklāt 55.–57. rādītājs attiecas uz 64. punktā definētajiem kredītiem ar nodrošinājumu. 1. papildinājumā, kas attiecas uz darījumu atlikumiem, minētie patēriņa kredīti atbilst tiem, kas definēti Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) II pielikuma 2. daļā, un attiecas uz atjaunojamiem kredītiem, pārsnieguma kredītiem un norēķinu karšu parādiem.

52.

MFI procentu likmju statistikā jauni kredīti mājsaimniecībām mājokļa iegādei, t. i., 2. papildinājuma 16.–19., 31. un 89. rādītājs, tiek definēti kā kredīti, kas nav atjaunojamie kredīti, pārsnieguma kredīti vai norēķinu karšu parāds un kas izsniegti ieguldīšanai mājokļos, t. sk. ēkās, garāžās un mājas uzlabojumos (remontā), savukārt 58.–61. rādītājs attiecas uz kredītiem ar nodrošinājumu, kā noteikts 64. punktā. 1. papildinājumā, kas atsaucas uz darījumu atlikumiem, minētie kredīti mājsaimniecībām mājokļu iegādei atbilst tiem, kas definēti Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) II pielikuma 2. daļā, un attiecas uz atjaunojamiem kredītiem, pārsnieguma kredītiem un norēķinu karšu parādu.

53.

MFI procentu likmju statistikā jauni kredīti mājsaimniecībām citiem mērķiem, t. i., 2. papildinājuma 20.–22., 33.–35. un 90. rādītājs, tiek definēti kā kredīti, kas nav atjaunojamie kredīti, pārsnieguma kredīti vai norēķinu karšu parādi un kas piešķirti tādiem mērķiem kā uzņēmējdarbība, parāda konsolidācija, izglītība utt. 1. papildinājumā, kas attiecas uz darījumu atlikumiem, minētie citi kredīti mājsaimniecībām atbilst tiem, kas definēti Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) II pielikuma 2. daļā, un attiecas uz atjaunojamiem kredītiem, pārsnieguma kredītiem un norēķinu karšu parādu.

54.

MFI darījumu atlikumu procentu likmju vajadzībām patēriņa kredīti, kredīti mājsaimniecībām mājokļa iegādei un citi kredīti mājsaimniecībām citiem mērķiem kopā veido visus kredītus, ko rezidentu kredītiestādes un citas iestādes aizdevušas mājsaimniecībām, t. sk., atjaunojamos kredītus, pārsnieguma kredītus un norēķinu karšu (bezprocentu un procentu) parādus.

55.

MFI jauno darījumu procentu likmju vajadzībām norēķinu karšu procentu kredīti, atjaunojamie kredīti un pārsnieguma kredīti, kredīti mājsaimniecībām patēriņam, mājokļa iegādei un citiem mērķiem kopā aptver visus kredītus, izņemot norēķinu karšu bezprocentu kredītus, ko kredītiestādes un citas iestādes, kas ir rezidenti, piešķīrušas mājsaimniecībām. Dati par norēķinu karšu bezprocentu kredītu netiek atsevišķi sniegti MFI procentu likmju statistikā par jauniem darījumiem, bet tiek iekļauti attiecīgajos darījumu atlikumu posteņos.

56.

Citiem kredītiem nefinanšu sabiedrībām, t. i., 2. papildinājuma 37.–54. un 62.–85. rādītājam, tiek šķirtas trīs apjoma kategorijas: a) “līdz 0,25 milj. euro ieskaitot”; b) “vairāk par 0,25–1 milj. euro ieskaitot”; un c) “lielāki par 1 milj. euro”. Apjoms attiecas uz vienu atsevišķu kredīta darījumu, ko uzskata par jaunu darījumu, nevis uz visiem darījumiem starp nefinanšu sabiedrībām un pārskatu sniedzēju.

57.

Atkarībā no instrumenta veida un tā, vai MFI procentu likme attiecas uz darījumu atlikumiem vai jauniem darījumiem, statistiskie dati sniedz dalījumu atbilstoši sākotnējam un atlikušajam termiņam, brīdinājuma termiņam un procentu likmes pārskatīšanas periodam un/vai procentu likmes darbības sākotnējam periodam. Šie dalījumi attiecas uz laika intervāliem, piemēram, procentu likme attiecībā uz noguldījumu ar noteikto termiņu līdz 2 gadiem attiecas uz vidējo procentu likmi visiem noguldījumiem ar sākotnējo noteikto termiņu no 2 dienām līdz 2 gadiem, svērumu nosakot atbilstoši noguldījuma lielumam.

58.

Iedalījums atbilstoši sākotnējam termiņam un atlikušajam termiņam, kā arī brīdinājuma termiņam un procentu likmes pārskatīšanas periodam izriet no definīcijām, kas izklāstītas Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) II pielikuma 2. daļā. Dalījums atbilstoši sākotnējam termiņam tiek piemērots visām noguldījumu kategorijām, kas nav repo līgumi, un attiecas uz darījumu atlikumiem un visām kredītu kategorijām, kas attiecas uz darījumu atlikumiem, kā tas izklāstīts 1. papildinājumā. Dalījums atbilstoši sākotnējam termiņam kombinācijā ar atlikušo termiņu un nākamam procentu likmes pārskatīšanas periodam tiek piemērots 15.–26. rādītājā, kā tas izklāstīts 1. papildinājumā. Dalījums atbilstoši sākotnējam termiņam tiek piemērots arī jaunajiem darījumiem attiecībā uz noguldījumiem ar noteikto termiņu, bet dalījums atbilstoši brīdinājuma termiņam – jaunajiem darījumiem attiecībā uz noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, kā izklāstīts 2. papildinājumā. Atsevišķi dati par kredītiem nefinanšu sabiedrībām ar procentu likmes darbības sākotnējo periodu līdz 1 gadam kombinācijā ar sākotnējo termiņu ilgāku par 1 gadu tiek sniegti par katru kredītu apjoma grupu, kas minēta 56. punktā un kā tas izklāstīts 2. papildinājumā.

59.

Jauno darījumu kredītu procentu likmes, izņemot 88.–91. rādītāju attiecībā uz pārskatītiem kredītiem 2. papildinājumā, iedala atbilstoši līgumā norādītajam procentu likmes darbības sākotnējam periodam. MFI procentu likmju statistikai procentu likmes darbības sākotnējo periodu definē kā iepriekš noteiktu laika posmu līguma darbības sākumā, kad nevar mainīt procentu likmes vērtību. Procentu likmes darbības sākotnējais periods var būt īsāks vai vienāds ar kredīta sākotnējo termiņu. Procentu likmes vērtību uzskata par nemainīgu tikai tad, ja tās līmenis ir definēts precīzi, piemēram, 10 %, vai kā starpība salīdzinājumā ar atsauces procentu likmi noteiktā laika posmā, piemēram, 6 mēnešu EURIBOR plus 2 procentu punkti noteiktā dienā un laikā. Ja līguma sākumā mājsaimniecība vai nefinanšu sabiedrība un pārskatu sniedzējs uz noteiktu laiku vienojas par kredīta procentu likmes aprēķināšanu, piemēram, 6 mēnešu EURIBOR plus 2 procentu punkti uz trim gadiem, par procentu likmes darbības sākotnējo periodu neuzskata triju gadu periodu, bet gan sešu mēnešu periodu, jo procentu likmes vērtība triju gadu laikā var mainīties ik pēc sešiem mēnešiem. MFI procentu likmju statistika par jauniem kredīta darījumiem atspoguļo tikai to procentu likmi, par ko puses attiecībā uz procentu likmes darbības sākotnējo periodu vienojušās līguma darbības sākumā vai pēc kredīta līguma pārskatīšanas. Ja pēc šā procentu likmes darbības sākotnējā perioda procentu likme automātiski kļūst par mainīgo procentu likmi, to neatspoguļo MFI jauno darījumu procentu likmēs, bet tikai MFI darījumu atlikumu procentu likmēs.

60.

Kredītiem mājsaimniecībām šķir šādus procentu likmes darbības sākotnējos periodus:

61.

Šādi procentu likmes darbības sākotnējie periodi tiek šķirti kredītiem nefinanšu sabiedrībām līdz 0,25 milj. euro, vairāk nekā 0,25 milj. euro un līdz 1 milj. euro, kā arī vairāk nekā 1 milj. euro:

62.

MFI procentu likmju statistikai “mainīgo procentu likmi” definē kā procentu likmi, kas tiek pārskatīta nepārtraukti (piemēram, katru dienu) vai pēc MFI, izņemot centrālās bankas un NTF, ieskatiem.

63.

Dati par kredītiem mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām ar nodrošinājumu un/vai garantiju, tiek sniegti atsevišķi visās MFI procentu likmju statistikas jauno darījumu kategorijās, izņemot norēķinu karšu parādus, atjaunojamos kredītus un pārsnieguma kredītus, kā arī kredītus citiem mērķiem. Turklāt netiek prasīts dalījums atbilstoši nodrošinājuma/garantijas rādītājiem, kas attiecas uz jauno pārskatīto darījumu apjomu.

64.

MFI procentu likmju statistikā kredītu iedalījums atbilstoši nodrošinājumam/garantijai ietver to kredītu kopējo summu, kas saistīti ar jaunajiem darījumiem, kā arī nodrošināti ar “fondētās kredītaizsardzības” metodi, kura definēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (6) 4. panta 1. punkta 58. apakšpunktā un 197.–200. pantā, un/vai galvoti ar “nefondētās kredītaizsardzības” metodi, kura definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 59. apakšpunktā un 201., 202. un 203. pantā, tādējādi nodrošinājuma/garantijas vērtībai esot lielākai par kredīta summu vai vienādai ar to. Ja MFI, izņemot centrālās bankas un NTF, piemēro sistēmu, kas atšķiras no “Standartizētās pieejas”, kura uzraudzības vajadzībām definēta Regulā (ES) Nr. 575/2013, tā var piemērot tādu pašu pieeju, sniedzot datus par šajā dalījumā iekļautajiem kredītiem.

65.

Lai iegūtu apkopojumus, kas attiecas uz visām euro zonas dalībvalstīm, katrā 1. un 2. papildinājumā minētajā instrumentu kategorijā piemēro trīs apkopojuma līmeņus.

66.

Pirmo apkopojuma līmeni veic pārskatu sniedzēji, kā definēts 67.–72. punktā. NCB tomēr var prasīt no pārskatu sniedzējiem, lai tiktu sniegti dati par atsevišķiem noguldījumiem un kredītiem. Datus sniedz NCB euro zonas dalībvalstī, kurā pārskatu sniedzējs ir rezidents.

67.

Ja darījumu atlikumu procentu likmes, t. i., 1. papildinājuma 1.–26. rādītāju, aprēķina kā rādītāju, kas raksturo konstatējumus perioda beigās, pārskatu sniedzēji sniedz datus par vidējo svērto procentu likmi, ko katrai no instrumentu kategorijām piemēro mēneša pēdējā dienā.

68.

Ja darījumu atlikumu procentu likmes, t. i., 1. papildinājuma 1.–26. rādītāju, aprēķina kā rādītāju, kas raksturo netieši aprēķinātās mēneša vidējās procentu likmes, pārskatu sniedzēji sniedz datus par pārskata mēnesī uzkrātajiem procentiem, kas maksājami par noguldījumiem un saņemami par kredītiem, kā arī noguldījumu un kredītu vidējos krājumus tajā pašā mēnesī par katru instrumentu kategoriju.

69.

Ja procentu likmes noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, norēķinu karšu procentu kredītiem, kā arī atjaunojamiem kredītiem un pārsnieguma kredītiem, t. i., 2. papildinājuma 1., 5., 6., 7., 12., 23., 32. un 36. rādītāju, aprēķina kā rādītāju, kas raksturo konstatējumus perioda beigās, pārskatu sniedzēji sniedz datus par vidējo svērto procentu likmi, ko katrai instrumentu kategorijai piemēro mēneša pēdējā dienā.

70.

Ja procentu likmes noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, norēķinu karšu procentu kredītiem, kā arī atjaunojamiem kredītiem un pārsnieguma kredītiem, t. i., 2. papildinājuma 1., 5., 6., 7., 12., 23., 32. un 36. rādītāju, aprēķina kā rādītāju, kas raksturo netieši aprēķinātās mēneša vidējās procentu likmes, pārskatu sniedzēji sniedz datus par pārskata mēnesī uzkrātajiem procentiem, kas maksājami par noguldījumiem un saņemami par kredītiem, kā arī noguldījumu un kredītu vidējos krājumus tajā pašā mēnesī par katru instrumentu kategoriju.

71.

Pārskatu sniedzēji sniedz datus par vidējo svērto procentu likmi par katru jauno darījumu instrumentu kategoriju, t. i., 2. papildinājuma 2.–4., 8.–11., 13.–22., 30.–31., 33.–35. un 37.–85. rādītāju. Pārskatu sniedzēji papildus sniedz datus arī par pārskata mēnesī īstenoto darījumu apjomu katrā instrumentu kategorijā par katru 2. papildinājumā minēto rādītāju: 2.–4., 8.–11., 13.–22., 33.–35. un 37.–85. rādītāju. Par mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām izsniegto un pārskatīto kredītu instrumentu kategorijām, t. i., 2. papildinājumā minēto 88.–91. rādītāju, nepieciešama tikai informācija par jauno darījumu apjomu.

72.

Kredītiestādes un citas iestādes, kurām NCB ļāvusi sniegt statistiskos datus par MFI procentu likmēm kopā kā grupai, uzskata par vienu nosacītu pārskatu sniedzēju, un tās sniedz 67.–71. punktā minētos datus par visu grupu. Turklāt šie pārskatu sniedzēji katram gadam katrai instrumentu kategorijai norāda pārskatu sniedzēju iestāžu skaitu grupā un procentu likmju novirzi starp šīm iestādēm. Grupā ietilpstošo pārskatu sniedzēju iestāžu skaitu un novirzi nosaka par stāvokli oktobrī un nosūta kopā ar oktobra datiem.

73.

Otro apkopojuma līmeni veic NCB. Tās apkopo procentu likmes un atbilstošās līgumu summas visiem savas valsts pārskatu sniedzējiem, aprēķinot vidējo svērto procentu likmi katrā instrumentu kategorijā. Dati tiek sniegti Eiropas Centrālajai bankai (ECB). ECB veic pēdējo instrumentu kategoriju apkopojuma līmeni par katru euro zonas dalībvalsti attiecībā pret visu euro zonas dalībvalstu līmeni.

1.

Datu nosūtīšanas obligātie standarti:

2.

Precizitātes obligātie standarti:

3.

Konceptuālās atbilstības obligātie standarti:

4.

Labojumu obligātie standarti:

Jāievēro ECB un attiecīgās NCB noteiktā labojumu politika un procedūras. Veicot ārkārtas labojumus, jāsniedz paskaidrojuma piezīmes.

Regulu (EK) Nr. 2181/2004 (ECB/2004/21)

(OV L 371, 18.12.2004., 42. lpp.)

Regulu (EK) Nr. 290/2009 (ECB/2009/7)

(OV L 94, 8.4.2009., 75. lpp.)

Regulu (ES) Nr. 674/2010 (ECB/2010/7)

(OV L 196, 28.7.2010., 23. lpp.)