9.2.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 35/17

---

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS

(2010. gada 25. novembris)

par dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālo centrālo banku monetāro ienākumu sadali

(pārstrādāta versija)

(ECB/2010/23)

(2011/66/ES)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus (turpmāk – “ECBS Statūti”) un jo īpaši to 32. pantu,

tā kā:

(1)	2001. gada 6. decembra Lēmums ECB/2001/16 par iesaistīto dalībvalstu centrālo banku monetāro ienākumu sadali no 2002. finanšu gada (1) būtiski grozīts vairākas reizes (2). Tā kā tajā jāveic vēl citi grozījumi, tas skaidrības nolūkā jāpārstrādā.

(2)

Saskaņā ar ECBS Statūtu 32.1. pantu monetārie ienākumi ir ienākumi, kas uzkrājas NCB, īstenojot monetārās politikas darbības. Saskaņā ar ECBS Statūtu 32.2. pantu katras NCB monetārie ienākumi līdzinās tās gada ienākumiem, kas gūti no tās aktīviem, kas atbilst banknotēm apgrozībā un noguldījumu saistībām pret kredītiestādēm. Šos aktīvus NCB iezīmē saskaņā ar ECB Padomes pamatnostādnēm. NCB jāiezīmē aktīvi, ko, īstenojot monetārās politikas darbības, uzskata par aktīviem, kas atbilst banknotēm apgrozībā un noguldījumu saistībām pret kredītiestādēm. Saskaņā ar ECBS Statūtu 32.4. pantu katras NCB monetāros ienākumus samazina par summu, kas vienāda ar procentiem, kurus attiecīgā NCB saskaņā ar 19. pantu maksā kredītiestādēm par noguldījuma saistībām.

(3)	Saskaņā ar ECBS Statūtu 32.5. pantu NCB kopējos monetāros ienākumus to starpā sadala proporcionāli to apmaksātajām daļām Eiropas Centrālās bankas (ECB) kapitālā.

(4)	Saskaņā ar ECBS Statūtu 32.6. un 32.7. pantu ECB Padome ir tiesīga pieņemt pamatnostādnes par to, kā ECB veic klīringu un norēķinus par atlikumiem, ko rada monetāro ienākumu sadale, un veikt visus citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai piemērotu 32. pantu.

(5)

Saskaņā ar 10. pantu Padomes 1998. gada 3. maija Regulā (EK) Nr. 974/98 par euro ieviešanu (3) ECB un NCB laiž apgrozībā euro banknotes. Minētās regulas 15. pants nosaka, ka nacionālajās valūtas vienībās denominētas banknotes savās teritoriālajās robežās saglabā likumīga maksāšanas līdzekļa statusu ilgākais sešus mēnešus pēc attiecīgās skaidras naudas nomaiņas dienas. Skaidras naudas nomaiņas gads uzskatāms par īpašu gadu, jo nacionālajās valūtas vienībās denominētas banknotes apgrozībā joprojām var būt ievērojama banknošu apgrozībā daļa.

(6)

2006. gada 14. jūlija Pamatnostādnes ECB/2006/9 par dažiem sagatavošanās pasākumiem pārejai uz euro skaidru naudu un par euro banknošu un monētu priekšpiegādi un priekšpiegādes otro fāzi ārpus euro zonas (4) 15. panta 1. punkts nosaka, ka atbilstošiem darījuma partneriem priekšpiegādātās euro banknotes debetē pēc nominālvērtības šo darījuma partneru kontos viņu NCB saskaņā ar šādu “lineārā debeta modeli”: priekšpiegādāto euro banknošu kopējo summu trīs vienādos maksājumos debetē Eurosistēmas pirmās, ceturtās un piektās galvenās refinansēšanas operācijas norēķinu dienā pēc skaidras naudas nomaiņas dienas. Aprēķinot monetāros ienākumus skaidras naudas nomaiņas gadā, jāņem vērā šis “lineārā debeta modelis”.

(7)

Šis lēmums ir saistīts ar 2010. gada 13. decembra Lēmumu ECB/2010/29 par euro banknošu emisiju (5), kas nosaka, ka ECB un NCB emitē euro banknotes. Lēmums ECB/2010/29 nosaka euro banknošu apgrozībā sadali starp NCB proporcionāli to apmaksātajām daļām ECB kapitālā. Ar to pašu lēmumu ECB tiek piešķirti 8 % no euro banknošu apgrozībā kopējās vērtības. Euro banknošu sadale starp Eurosistēmas locekļiem rada Eurosistēmas iekšējos atlikumus. Šo Eurosistēmas iekšējo atlikumu attiecībā uz apgrozībā esošajām euro banknotēm atlīdzināšana tieši ietekmē katra Eurosistēmas dalībnieka ienākumus, un tādēļ tā jānosaka saskaņā ar šo lēmumu. Ienākumi, ko ECB uzkrāj no atlīdzības par tās Eurosistēmas iekšējām prasībām pret NCB attiecībā uz tās euro banknošu apgrozībā daļu, parasti jāsadala starp NCB saskaņā ar 2010. gada 25. novembra Lēmumu ECB/2010/24 par to, kā pagaidām sadala Eiropas Centrālās bankas ienākumus no apgrozībā esošajām euro banknotēm un vērtspapīru tirgu programmas ietvaros nopirktajiem vērtspapīriem (6), proporcionāli to daļām kapitāla parakstīšanas atslēgā tajā pašā finanšu gadā, kurā tie uzkrājas.

(8)

Eurosistēmas iekšējo prasību un saistību neto atlikums attiecībā uz euro banknotēm apgrozībā jāatlīdzina, piemērojot objektīvu kritēriju, kas nosaka naudas vērtību. Šajā sakarā par atbilstošu uzskatāma galvenā refinansēšanas operāciju likme, kuru Eurosistēma izmanto savās galveno refinansēšanas operāciju izsolēs.

(9)

Aprēķinot NCB monetāros ienākumus saskaņā ar ECBS Statūtu 32.2. pantu, saistību bāzē jāietver Eurosistēmas iekšējo saistību neto summa attiecībā uz euro banknotēm apgrozībā, jo šādas saistības ir līdzvērtīgas apgrozībā esošām banknotēm. Tādējādi, veicot procentu norēķinus par Eurosistēmas iekšējiem atlikumiem attiecībā uz euro banknotēm apgrozībā, ievērojama Eurosistēmas monetāro ienākumu summa tiks sadalīta starp NCB proporcionāli to apmaksātajām daļām ECB kapitālā. Šie Eurosistēmas iekšējie atlikumi jākoriģē, lai nodrošinātu NCB bilanču un peļņas un zaudējumu aprēķinu pakāpenisku pielāgošanu. Korekciju pamatā jābūt katras NCB apgrozībā esošo banknošu vērtībai laikā pirms euro banknošu ieviešanas. Šīs korekcijas saskaņā ar noteiktu formulu jāpiemēro katru gadu ne ilgāk kā piecus gadus pēc tam.

(10)	Korekcijas Eurosistēmas iekšējos atlikumos attiecībā uz euro banknotēm apgrozībā ir aprēķinātas, lai kompensētu jebkuras būtiskas izmaiņas NCB ienākumu pozīcijās sakarā ar euro banknošu ieviešanu un monetāro ienākumu sadali turpmāk.

(11)	ECBS Statūtu 32. pantā noteiktie vispārīgie noteikumi attiecas arī uz ienākumiem, ko gūst no tādu euro banknošu norakstīšanas, kas izņemtas no apgrozības.

(12)

ECBS Statūtu 32.5. pants nosaka, ka NCB kopējos monetāros ienākumus sadala NCB proporcionāli to apmaksātajām ECB kapitāla daļām. Saskaņā ar ECBS Statūtu 32.7. pantu ECB Padome ir kompetenta veikt visus citus pasākumus, kas vajadzīgi 32. panta piemērošanai. Tas ietver kompetenci ņemt vērā citus faktorus, lemjot par ienākuma sadali, ko gūst no tādu euro banknošu norakstīšanas, kas izņemtas no apgrozības. Šajā sakarā vienlīdzīgas attieksmes un taisnīguma principi prasa ņemt vērā laika posmu, kurā tika emitētas no apgrozības izņemtās euro banknotes. Šo specifisko ienākumu sadales atslēgai tādēļ jāatspoguļo gan attiecīgā daļa ECB kapitālā, gan emisijas fāzes ilgums.

(13)	Euro banknošu izņemšanu no apgrozības jāregulē atsevišķos lēmumos, ko pieņem saskaņā ar 5. pantu 2003. gada 20. marta Lēmumā ECB/2003/4 par euro banknošu nominālvērtībām, parametriem, atveidošanu, apmaiņu un izņemšanu no apgrozības (7),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā:

a)   “NCB”: tās dalībvalsts nacionālā centrālā banka, kuras valūta ir euro;

b)   “saistību bāze”: atbilstošo saistību summa katras NCB bilancē, kas noteikta saskaņā ar šā lēmuma I pielikumu;

c)   “iezīmējamie aktīvi”: aktīvi, ko tur proporcionāli saistību bāzei katras NCB bilancē, kas noteikta saskaņā ar šī lēmuma II pielikumu;

d)   “Eurosistēmas iekšējie atlikumi, kas saistīti ar euro banknotēm apgrozībā”: prasības un saistības, kas radušās starp NCB un ECB un starp kādu no NCB un pārējām NCB, piemērojot Lēmuma ECB/2010/29 4. pantu;

e)   “parakstītā kapitāla atslēga”: NCB daļas (izteiktas kā procentuālās daļas) ECB parakstītajā kapitālā, kuras iegūst, NCB piemērojot ECBS Statūtu 29.1. pantā minētās atslēgas svērumus, un kuras piemēro attiecīgajā finanšu gadā;

f)   “kredītiestāde”: a) kredītiestāde Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvas 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (8) 2. panta un 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta, kā tie īstenoti nacionālajās tiesībās, izpratnē, kura atrodas kompetentās iestādes uzraudzībā; vai b) cita kredītiestāde Līguma par Eiropas Savienības darbību 123. panta 2. punkta izpratnē, uz kuru attiecas kontrole, kas līdzvērtīga kompetentās iestādes veiktajai uzraudzībai;

g)   “saskaņotā bilance”: saskaņotā bilance, kas izklāstīta VIII pielikumā 2010. gada 11. novembra Pamatnostādnei ECB/2010/20 par grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā (9);

h)   “atsauces likme”: pēdējā pieejamā robežlikme, kas izmantota Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju izsolēs saskaņā ar 2000. gada 31. augusta Pamatnostādnes ECB/2000/7 par Eurosistēmas monetārās politikas instrumentiem un procedūrām (10) I pielikuma 3.1.2. punktu. Ja vienā un tajā pašā dienā norēķinam tiek veikta vairāk nekā viena galvenā refinansēšanas operācija, tad izmanto vienkāršu paralēli veikto operāciju robežlikmju vidējo rādītāju;

i)   “skaidras naudas nomaiņas diena”: diena, kurā euro banknotes un monētas iegūst likumīga maksāšanas līdzekļa statusu dalībvalstī, kuras valūta ir euro;

j)   “atsauces periods”: 24 mēnešus ilgs periods, kas sākas 30 mēnešus pirms skaidras naudas nomaiņas dienas;

k)   “skaidras naudas nomaiņas gads”: 12 mēnešus ilgs periods, kas sākas skaidras naudas nomaiņas dienā;

l)   “valūtas dienas atsauces kurss”: valūtas dienas atsauces kurss, kura pamatā ir parastās ikdienas saskaņošanas procedūras starp Eiropas Centrālo banku sistēmā ietilpstošajām un ārpus tās esošajām centrālajām bankām, kas parasti notiek 14:15 pēc Viduseiropas laika;

m)   “no apgrozības izņemtās euro banknotes”: euro banknošu veids vai sērija, kas ar ECB Padomes lēmumu izņemta no apgrozības saskaņā ar 5. pantu Lēmumā ECB/2003/4;

n)   “emisijas atslēga”: parakstītā kapitāla vidējā atslēga no apgrozības izņemto euro banknošu veida vai sērijas emisijas fāzē;

o)   “emisijas fāze”: attiecībā uz euro banknošu veidu vai sēriju nozīmē laika posmu, kas sākas dienā, kurā saistību bāzē tiek iegrāmatota šī veida vai sērijas euro banknošu pirmā emisija, un beidzas dienā, kurā saistību bāzē tiek iegrāmatota šī veida vai sērijas euro banknošu pēdējā emisija;

p)   “norakstīšana”: no apgrozības izņemto euro banknošu dzēšana no bilances posteņa “banknotes apgrozībā”.

2. pants

Eurosistēmas iekšējie atlikumi attiecībā uz euro banknotēm apgrozībā

1.   Eurosistēmas iekšējos atlikumus, kas saistīti ar euro banknotēm apgrozībā, aprēķina reizi mēnesī un uzrāda ECB un NCB grāmatvedībā mēneša pirmajā darba dienā ar novērtēšanas dienu iepriekšējā mēneša pēdējā darbadienā.

Ja dalībvalsts ievieš euro, tad pirmajā daļā noteiktos Eurosistēmas iekšējos atlikumus, kas saistīti ar euro banknotēm apgrozībā, uzrāda ECB un NCB grāmatvedībā ar novērtēšanas dienu skaidras naudas nomaiņas dienā.

Eurosistēmas iekšējos atlikumus, kas saistīti ar euro banknotēm apgrozībā, periodā no 1. janvāra līdz 31. janvārim pirmajā gadā, sākot no kura saskaņā ar ECBS Statūtu 29.3. pantu katru piekto gadu piemēro korekciju, aprēķina, balstoties uz koriģēto parakstītā kapitāla atslēgu, ko piemēro atlikumam no kopējām euro banknotēm apgrozībā iepriekšējā gada 31. decembrī.

2.   Eurosistēmas iekšējos atlikumus par euro banknotēm apgrozībā, t. sk. tos, kas rodas šī lēmuma 4. panta piemērošanas rezultātā, apmaksā pēc atsauces likmes.

3.   Iepriekšējā punktā minēto samaksu veic ar TARGET2 maksājumiem reizi ceturksnī.

3. pants

Monetāro ienākumu noteikšanas metode

1.   Katras NCB monetāro ienākumu summu nosaka, novērtējot faktisko ienākumu, kas radies no iezīmējamiem aktīviem, kuri uzrādīti tās grāmatvedības dokumentos. Izņēmuma kārtībā uzskatāms, ka zelts nerada ienākumu un ka vērtspapīri, kas saskaņā ar 2009. gada 2. jūlija Lēmumu ECB/2009/16 par nodrošināto obligāciju pirkšanas programmas īstenošanu (11) tiek turēti monetārās politikas nolūkiem, rada ienākumu atbilstoši atsauces likmei.

2.   Ja NCB iezīmējamo aktīvu vērtība pārsniedz vai nesasniedz NCB saistību bāzes vērtību, starpību kompensē, starpības summai piemērojot atsauces likmi.

4. pants

Eurosistēmas iekšējo atlikumu korekcijas

1.   Monetāro ienākumu aprēķina nolūkā katras NCB Eurosistēmas iekšējos atlikumus, kas saistīti ar banknotēm apgrozībā, koriģē ar kompensācijas summu, kas noteikta pēc šādas formulas:

C = (K – A) × S

kur:

C	ir kompensācijas summa,
K	ir tas katras NCB euro summa, ko iegūst, piemērojot parakstītā kapitāla atslēgu vidējai apgrozībā esošo banknošu vērtībai atsauces periodā, euro ieviesušo dalībvalstu nacionālajā valūtā denominētās apgrozībā esošās banknotes izsakot euro pēc valūtas ikdienas atsauces kursa atsauces periodā,
A	ir katras NCB atsauces periodā apgrozībā esošo banknošu vidējā vērtība euro izteiksmē, kas atsauces perioda laikā tiek izteikta euro atbilstoši valūtas ikdienas atsauces kursam,
S	ir šāds koeficients katram finanšu gadam, sākot ar skaidras naudas nomaiņas dienu: Finanšu gads Koeficients Skaidras naudas nomaiņas gads 1 Skaidras naudas nomaiņas gads plus viens gads 0,8606735 Skaidras naudas nomaiņas gads plus divi gadi 0,7013472 Skaidras naudas nomaiņas gads plus trīs gadi 0,5334835 Skaidras naudas nomaiņas gads plus četri gadi 0,3598237 Skaidras naudas nomaiņas gads plus pieci gadi 0,1817225

2.   NCB kompensācijas summu kopsumma ir vienāda ar nulli.

3.   Kompensācijas summas aprēķina ik reizi, kad kāda dalībvalsts ievieš euro vai ja mainās ECB parakstītā kapitāla atslēga.

4.   NCB pievienojoties Eurosistēmai, tās kompensācijas summu sadala pārējām NCB proporcionāli pārējo NCB attiecīgajām daļām parakstītā kapitāla atslēgā ar (+/–) pretēju zīmi, papildinot kompensācijas summas, kas jau attiecas uz pārējām NCB.

5.   Kompensācijas summas un grāmatvedības ierakstus šo kompensācijas summu līdzsvarošanai uzrāda atsevišķos Eurosistēmas kontos katras NCB grāmatvedībā ar novērtēšanas dienu skaidras naudas nomaiņas dienā un tādu pašu novērtēšanas dienu katru turpmāko gadu korekcijas periodā. Grāmatvedības ierakstus kompensācijas summu līdzsvarošanai neatlīdzina.

6.   Atkāpjoties no 1. punkta, īpašu notikumu gadījumā saistībā ar banknošu apgrozības modeļu izmaiņām, kā aprakstīts šī lēmuma III pielikumā, katras NCB Eurosistēmas iekšējos atlikumus, kas saistīti ar euro banknotēm apgrozībā, koriģē saskaņā ar minētajā pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

7.   Šajā pantā noteiktās Eurosistēmas iekšējo atlikumu korekcijas vairs nepiemēro, sākot ar pirmo dienu sestajā gadā pēc attiecīgā skaidras naudas nomaiņas gada.

5. pants

Monetāro ienākumu aprēķināšana un sadale

1.   ECB reizi dienā veic katras NCB monetāro ienākumu aprēķinu. Aprēķinu pamatā ir grāmatvedības dati, kurus NCB sniedz ECB. ECB reizi ceturksnī informē NCB par uzkrātajām summām.

2.   Katras NCB monetāro ienākumu summu samazina par summu, kas vienāda ar procentiem, kas uzkrāti vai samaksāti par saistību bāzē iekļautajām saistībām, un saskaņā ar katru ECB Padomes lēmumu atbilstoši ECBS Statūtu 32.4. panta otrajam punktam.

3.   Monetāro ienākumu summas sadale katrai NCB proporcionāli kapitāla parakstīšanas atslēgai tiek īstenota katra finanšu gada beigās.

6. pants

Ienākumu, ko gūst no euro banknošu norakstīšanas, aprēķināšana un sadale

1.   No apgrozības izņemtās euro banknotes paliek saistību bāzē līdz brīdim, kad tās tiek apmainītas vai norakstītas, atkarībā no tā, kas notiek vispirms.

2.   ECB Padome var lemt par no apgrozības izņemto euro banknošu norakstīšanu, norādot norakstīšanas datumu, kā arī kopējo uzkrājuma summu, kas jāizveido tām no apgrozības izņemtajām euro banknotēm, kuras, iespējams, vēl tiks apmainītas.

3.   No apgrozības izņemtās euro banknotes noraksta šādi:

a)

norakstīšanas dienā ECB un NCB bilances posteņus “banknotes apgrozībā” samazina par joprojām apgrozībā esošo no apgrozības izņemamo euro banknošu kopējo summu. Šajā nolūkā no apgrozības izņemto euro banknošu faktiski apgrozībā laistās summas pielāgo saskaņā ar emisijas atslēgu aprēķinātajām proporcionālajām summām un par šo summu starpību veic norēķinus ECB un NCB starpā;

b)	no apgrozības izņemto euro banknošu pielāgoto summu noraksta no bilances posteņa “banknotes apgrozībā” uz NCB peļņas un zaudējumu aprēķiniem;

c)	katra NCB veido uzkrājumu no apgrozības izņemtajām euro banknotēm, kuras, iespējams, vēl tiks apmainītas. Uzkrājums atbilst attiecīgās NCB daļai uzkrājuma kopējā summā, kas aprēķināta, izmantojot emisijas atslēgu.

4.   No apgrozības izņemtās euro banknotes, kas tiek apmainītas pēc norakstīšanas dienas, grāmato tās NCB grāmatvedībā, kura tās pieņēmusi. No apgrozības izņemto euro banknošu plūsmu sadala NCB starpā vismaz reizi gadā, piemērojot emisijas atslēgu, kā arī NCB starpā veicot norēķinus par summu starpībām. Katra NCB proporcionāli aprēķināto summu kompensē no sava uzkrājuma vai, ja banknošu plūsma pārsniedz uzkrājumu, attiecīgos izdevumus iegrāmato savā peļņas un zaudējumu pārskatā.

5.   ECB Padome katru gadu pārskata uzkrājuma kopējo summu.

7. pants

Atcelšana

Ar šo atceļ Lēmumu ECB/2001/16. Atsauces uz atcelto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu, un tās jālasa saskaņā ar atbilstību tabulu V pielikumā.

8. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā 2010. gada 31. decembrī.

---

(1)  OV L 337, 20.12.2001., 55. lpp.

(2)  Sk. IV pielikumu.

(3)  OV L 139, 11.5.1998., 1. lpp.

(4)  OV L 207, 28.7.2006., 39. lpp.

(5)  Sk. šā Oficiālā Vēstneša 26. lpp. Lēmums ECB/2010/29 pieņemts pirms Lēmuma ECB/2010/23 publicēšanas.

(6)  Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts. Lēmums ECB/2010/24 pieņemts pirms Lēmuma ECB/2010/23 publicēšanas.

(7)  OV L 78, 25.3.2003., 16. lpp.

(8)  OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.

(9)  Sk. šā Oficiālā Vēstneša 31. lpp.

(10)  OV L 310, 11.12.2000., 1. lpp.

(11)  OV L 175, 4.7.2009., 18. lpp.

---

---

---

---

---

---