32009O0023

Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Valoda
- Mans EUR-Lex
- Pieslēgties
- Reģistrēties
- Mani nesenie meklējumi (0)

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Padomi, kā meklēt

Jums vajag vairāk meklēšanas opciju? Izmantojiet šo: Detalizētā meklēšana

EUROPA
EUR-Lex sākums
EUR-Lex - 32009O0023 - LV

Dokuments 32009O0023

Palīdzība

Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne ( 2009. gada 4. decembris ), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2007/9 par monetāro, finanšu iestāžu un tirgu statistiku (ECB/2009/23)

OV L 16, 21.1.2010., 6./47. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 01 Sējums 009 Lpp. 67 - 108

Dokumenta juridiskais statuss Vairs nav spēkā, Datums, līdz kuram ir spēkā: 31/12/2014; Iesaist. atcelta ar 32014O0015

ELI: http://data.europa.eu/eli/guideline/2010/64/oj

HTML

PDF

Oficiālais Vēstnesis

21.1.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 16/6

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE

(2009. gada 4. decembris),

ar ko groza Pamatnostādni ECB/2007/9 par monetāro, finanšu iestāžu un tirgu statistiku

(ECB/2009/23)

(2010/34/ES)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 5.1., 12.1. un 14.3. pantu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2001. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 63/2002 par statistiku attiecībā uz procentu likmēm, ko monetārās finanšu iestādes piemēro mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību noguldījumiem un aizņēmumiem (ECB/2001/18) (1),

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2008. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 24/2009 par vērtspapīrošanas darījumos iesaistīto finanšu instrumentsabiedrību aktīvu un pasīvu statistiku (ECB/2008/30) (2),

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2008. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 25/2009 par monetāro finanšu iestāžu nozares bilanci (ECB/2008/32) (3),

tā kā:

(1)

2007. gada 1. augusta Pamatnostādne ECB/2007/9 par monetāro, finanšu iestāžu un tirgu statistiku (4) būtu jāsaskaņo ar pārstrādāto Regulu (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32) un Eiropas Centrālās bankas 2009. gada 31. marta Regulu (EK) Nr. 290/2009, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 63/2002 (ECB/2001/18) par statistiku attiecībā uz procentu likmēm, ko monetārās finanšu iestādes piemēro mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību noguldījumiem un aizdevumiem (ECB/2009/7) (5).

(2)	Nepieciešami jauni standarti naudas tirgus fondu (NTF) datu ekstrapolācijai un visreprezentatīvāko atsauces ziņotāju grupu izvēlei.

(3)

Jaunajai NTF bilancei vajadzētu būt kopsavilkuma bilancei, kas saskaņota ar Eiropas Centrālās bankas 2007. gada 27. jūlija Regulā (EK) Nr. 958/2007 par ieguldījumu fondu aktīvu un pasīvu statistiku ECB/2007/8 (6) noteikto. Ziņošanas pienākuma slogu var samazināt, padarot kredītiestāžu (KI) un NTF bilanču sagatavošanu efektīvāku, t. i., veidojot KI bilanci kā starpību starp citu monetāro finanšu iestāžu (MFI) datiem un NTF datiem.

(4)	Ar Regulu (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32) ieviestas paaugstinātas prasības paziņot informāciju par vērtspapīrošanu un citiem to kredītu pārvedumiem, kurus MFI izsniegusi ne-MFI, tāpēc statistikas ziņošana šajās jomās vairs nav nepieciešama.

(5)	Saskaņā ar Pamatnostādnes ECB/2007/9 18. pantu nacionālās centrālās bankas sākušas ziņot ieguldījumu fondu statistiku saistībā ar citu finanšu starpnieku statistiku, tāpēc 14. panta 6. punktā noteiktais pārejas režīms vairs nav nepieciešams.

(6)	Lai veicinātu kredītu norišu ekonomisko un monetāro analīzi, nepieciešams ieviest jaunas ziņošanas prasības, kas iedalītas atbilstoši darbības nozarei, par aizdevumiem, kurus euro zonas MFI izsniegušas finanšu sabiedrībām.

(7)	Maksājumu sistēmu nosaukumi bieži tiek grozīti, tāpēc Pamatnostādnes ECB/2007/9 III pielikuma 13. daļā iekļautais nosaukumu saraksts būtu jāsvītro,

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.

1. pants

Pamatnostādni ECB/2007/9 groza šādi.

Ar šādu punktu aizstāj 1. panta 3. punktu:

Retrospektīvo datu ziņošanas prasības attiecas vienīgi uz 3., 6., 7., 10., 11., 14.–17. un 18.a pantā noteikto ziņošanu.

Neskarot b) apakšpunktu, jaunām dalībvalstīm pievienojoties Eiropas Savienībai un/vai ieviešot euro, piemēro šādus noteikumus:

i)	to dalībvalstu NCB, kuras pievienojās ES 2004. gada maijā, ziņo retrospektīvos datus par laiku vismaz no 2004. gada;

ii)	to dalībvalstu NCB, kuras pievienojās ES pirms 2004. gada maija, bet šīs pamatnostādnes spēkā stāšanās dienā nav ieviesušas euro, ziņo ECB retrospektīvos datus par laiku vismaz no 1999. gada un MFI procentu likmju statistiku – no 2003. gada (turpmāk tekstā – MIR statistika);

iii)	to dalībvalstu NCB, kuras pievienojās ES pēc 2004. gada maija, ziņo ECB retrospektīvos datus, kas attiecas vismaz uz iepriekšējiem trim gadiem;

iv)

par pozīcijām ar dalībvalstīm, kas ievieš euro pēc šīs pamatnostādnes stāšanās spēkā, iesaistīto dalībvalstu NCB ziņo ECB retrospektīvos datus vismaz par laiku: 1) no 1999. gada – ja dalībvalsts pievienojās ES pirms 2004. gada maija, vai 2) no 2004. gada, ja dalībvalsts pievienojās ES 2004. gada maijā, vai 3) par iepriekšējiem trim gadiem, ja dalībvalsts pievienojās ES pēc 2004. gada maija. Šo principu piemēro vienīgi statistikai, par kuru tiek vākti arī dati, kurus iedala pa darījumu partneriem.

Piemēro šādus noteikumus:

naudas tirgus fondu (NTF) retrospektīvos datus Eiropas Centrālajai bankai nosūta atbilstoši NCB ziņošanas praksei, kas saskaņā ar šo pamatnostādni tika piemērota līdz 2008. gada beigām. Neskarot 10. pantā noteikto, NCB, kas iepriekš ziņoja kredītiestāžu bilances datus, var brīvprātīgi nosūtīt NTF bilances datus par atsauces periodiem līdz 2008. gada decembra beigām; NCB, kas iepriekš ziņoja NTF bilances ceturkšņa datus saskaņā ar samazinātajām ziņošanas prasībām vai kas neziņoja ne kredītiestāžu, ne NTF bilances datus, nosūta retrospektīvus NTF datus, sākot ar brīdi, kad dalībvalsts pievienojās euro zonai, bet ne agrāk kā ar atsauces periodu 1997. gada septembra beigās, ja šādi dati pieejami;

ii)

retrospektīvos datus par aizdevumiem nefinanšu sabiedrībām, kas iedalītas pēc darbības nozares atbilstoši saimnieciskās darbības statistiskajai klasifikācijai Eiropas Kopienā (NACE 2. red.), ja tie ir pieejami, nosūta ECB šādi: a) NCB nosūta retrospektīvos datus, sākot ar 2003. gada martu; b) to dalībvalstu NCB, kuras pievienojas euro zonai pēc šā datuma, nosūta retrospektīvos datus par vismaz diviem gadiem pirms pievienošanās euro zonai;

iii)	retrospektīvos ceturkšņa datus par citiem finanšu starpniekiem (CFS) nosūta ECB, sākot ar datiem par pirmo pieejamo atsauces periodu – vismaz sākot ar datiem par 1998. gada 4. ceturksni kā atsauces periodu;

iv)	ECB nosūtāmās laikrindas par vērtspapīriem sākas 1989. gada decembrī attiecībā uz atlikumiem un 1990. gada janvārī attiecībā uz plūsmām;

v)	maksājumu statistikas piecu gadu datus ziņo, pēc iespējas ietverot visnesenāko atsauces gadu.”

Ar šādu punktu aizstāj 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu:

NCB apkopo un ziņo divas atsevišķas kopsavilkuma bilances – abas uz bruto pamata – saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32): viena kopsavilkuma bilance attiecas uz MFI apakšsektoru “centrālā banka” un otra – uz apakšsektoru “citas MFI”.

NCB iegūst nepieciešamo statistisko informāciju par savu centrālās bankas bilanci no savas uzskaites sistēmas, izmantojot salīdzinājuma tabulas, kas iekļautas šīs pamatnostādnes I pielikumā. Statistikas ziņošanas nolūkiem ECB no savas bilances iegūst datus, kas atbilst datiem, kurus NCB ieguvušas no savām bilancēm.

NCB iegūst nepieciešamo statistikas informāciju par citu MFI banku bilanci, apkopojot bilances posteņu datus, kas savākti no atsevišķām MFI, kuras ir rezidenti, izņemot rezidentu NCB.

Šīs prasības attiecas uz mēneša beigu un ceturkšņa atlikumu summām (7) (krājumiem) un mēneša un ceturkšņa plūsmu korekciju datiem, un datiem par kredītu vērtspapīrošanu un citiem kredītu pārvedumiem.

NCB ziņo statistikas informāciju par bilances posteņiem saskaņā ar šīs pamatnostādnes III pielikuma 1. daļu.

Ar šādu punktu aizstāj 3. panta 4. punktu:

Ja NCB piešķir atbrīvojumu NTF saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32) 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu, NCB nodrošina, ka to kumulatīvā daļa kopējā nacionālajā NTF bilancē nepārsniedz:

i)	10 % katrā iesaistītajā dalībvalstī, ja nacionālā NTF bilance veido vairāk nekā 15 % no kopējās NTF euro zonas bilances;

ii)	30 % visās citās iesaistītajās dalībvalstīs, izņemot tās, kurās nacionālā NTF bilance veido mazāk kā vienu 1 % no kopējās NTF euro zonas bilances; šajā gadījumā uz NTF iekļaušanu maznozīmīgajā grupā neattiecas nekādi īpaši ierobežojumi.

Ja NCB piešķir atbrīvojumus MFI saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32) 8. panta 1. punkta a) un/vai d) apakšpunktu, NCB ekstrapolē datus par šīm MFI līdz 100 % aptvērumam, apkopojot MFI bilances mēneša un ceturkšņa datus, kuri tiek ziņoti ECB. NCB var izraudzīties procedūru, lai ekstrapolētu aptvērumu līdz 100 %, ja tā atbilst šādiem obligātajiem standartiem:

trūkstošo iedalījumu datu aplēses iegūst, piemērojot koeficientus, kuru pamatā ir faktisko ziņotāju apakšgrupa, par kuru tiek uzskatīts, ka tā labāk reprezentē “mazietekmīgo” grupu, šādi:

—

to dalībvalstu NCB, kuru daļa MFI euro zonas kopsavilkuma bilancē ir lielāka par 2 %, nosaka šo apakšgrupu tā, lai apakšgrupā ietilpstošo vienību kopējā bilance nepārsniedz 35 % no MFI nacionālās kopsavilkuma bilances. Šo noteikumu nepiemēro, ja to iestāžu bilances, kurām piešķirts atbrīvojums, veido mazāk nekā 1 % no MFI nacionālās bilances,

—	to dalībvalstu NCB, kuru daļa kopējā MFI euro zonas kopsavilkuma bilancē ir mazāka par 2 %, tiek aicinātas ievērot šos pašus noteikumus. Tomēr, ja tas radītu būtiskus izdevumus, šo dalībvalstu NCB tā vietā var piemērot koeficientus, kuru pamatā ir ziņotāju grupas;

ii)	piemērojot i) punktu, gan “mazietekmīgo” grupu, gan faktiskās ziņotāju grupas apakšgrupu var sadalīt dažādās grupās atbilstoši iestādes veidam (piemēram, NTF vai kredītiestādes);

iii)

ja to naudas tirgus fondu daļa, kuri tikai vienreiz gadā paziņo savus kopējos aktīvus, kādā dalībvalstī pārsniedz 30 % no kopējās NTF bilances, NCB ekstrapolē NTF un kredītiestāžu paziņotos datus atsevišķi, ievērojot šādu kārtību:

—	ja NTF, kas ir pilna datu apjoma ziņotāji, snieguši pietiekamu informāciju, to bilances kopsavilkums tiek lietots kā ekstrapolācijas pamats,

—	ja to NTF, kas ir pilna apjoma datu ziņotāji, sniegtais atspoguļojums nav pietiekams vai ja nav tādu NTF, kas ir pilna apjoma datu ziņotāji, NCB vismaz vienreiz gadā aplēš NTF nozares bilanci no alternatīviem datu avotiem un izmanto to par ekstrapolācijas pamatu;

iv)

ja dati par iedalījumu ir pieejami, bet vēlāk vai retāk, paziņotos datus pārnes uz nākamajiem trūkstošajiem periodiem:

—	atkārtojot datus, ja noskaidrojies, ka rezultāti ir atbilstoši, vai

—	piemērojot atbilstošas statistiskās aprēķināšanas metodes, lai ņemtu vērā datu un sezonālās tendences;

v)	ekstrapolācijas obligāto standartu ieviešanai nepieciešamos koeficientus vai citus starpposma aprēķinus var atvasināt no datiem, kas iegūti no uzraudzības iestādēm, ja iespējams konstatēt saikni starp ekstrapolējamo statistikas iedalījumu un šiem datiem.

NCB informē ECB par jebkādām būtiskām pārmaiņām to ekstrapolācijas procedūrās.”

Ar šādu pantu aizstāj 10. pantu:

“10. pants

Naudas tirgus fondu bilances statistika

NCB ziņo ECB atsevišķus bilances posteņu datus par NTF nozari saskaņā ar III pielikuma 7. daļas 1. un 2. tabulu. ECB lieto šos datus, lai apkopotu gan NTF, gan kredītiestāžu bilances statistiku. Tā kā datus par visu MFI nozari jau ziņo saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32), šajā pantā noteiktās prasības attiecas tikai uz NTF. Lai gan dažās dalībvalstīs nelielu skaitu citu iestāžu klasificē kā MFI, šīs iestādes uzskata par nenozīmīgām kvantitatīvā ziņā.

Pārklasificēšanas un pārvērtēšanas korekciju datus, kas minēti III pielikuma 7. daļas 1. tabulā ziņo saskaņā ar 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ņemot vērā atbrīvojumus, kuri piešķirti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32) 8. panta 2. punktu. Ja uz pārklasificēšanu un pārvērtēšanu attiecas atbrīvojums, ko NCB piešķīrusi NTF saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32), NCB par posteņiem, attiecībā uz kuriem var būt ievērojamas pārvērtēšanas korekcijas, paziņo maksimāli iespējamos datus.

Datus ziņo katru ceturksni 28 darbadienu laikā pēc atsauces perioda beigām.

Dati, ko ziņo par NTF bilanci, aptver 100 % šajā nozarē klasificēto iestāžu. Ja faktiskais ziņošanas atspoguļojums ir mazāks par 100 %, jo tiek piemērots princips, saskaņā ar kuru neiekļauj datus par “mazietekmīgo” grupu, NCB ekstrapolē tām saskaņā ar 3. panta 4. punkta b) apakšpunktu iesniegtos datus, lai nodrošinātu 100 % atspoguļojumu.

NCB, kas ziņoja kredītiestāžu bilances par periodiem līdz 2008. gada decembra beigām, pārskatītus NTF datus nosūta saskaņā ar III pielikuma 7. daļas 1. un 2. tabulu. Pārskatītie NTF dati saskaņoti ar citu MFI atbilstošajiem ceturkšņa beigu datiem.

Ja jaunu vai pārskatītu NTF datu nosūtīšana nozīmē, ka jāveic grozījumi atbilstošā atsauces perioda citu MFI datos, pārsūta arī nepieciešamos grozījumus citu MFI datos.”

5.	Pamatnostādnes 13. pantu svītro.

6.	Pamatnostādnes 14. panta virsrakstu aizstāj ar šādu: “Citu finanšu starpnieku statistika (izņemot ieguldījumu fondus un finanšu instrumentsabiedrības)”.

Ar šādu punktu aizstāj 14. panta 1. punktu:

NCB ziņo statistikas informāciju par citiem finanšu starpniekiem (CFS) (izņemot ieguldījumu fondus un vērtspapīrošanas darījumos iesaistītas finanšu instrumentsabiedrības (FIS)) saskaņā ar šīs pamatnostādnes III pielikuma 11. daļu. Datus nosūta atsevišķi par šādām CFS apakškategorijām: i) vērtspapīru un atvasināto instrumentu dīleriem; ii) finanšu korporācijām, kas iesaistītas kredītu izsniegšanā; un iii) citiem CFS.

Datus par CFS nosūta, pamatojoties uz datiem, kas attiecīgajā brīdī pieejami valsts līmenī. Ja faktiskie dati nav pieejami vai tos nav iespējams apstrādāt, iesniedz aplēses par valsti. Ja datiem pamatā esošā saimnieciskā parādība pastāv, bet netiek statistiski apsekota un tāpēc nav iespējams iesniegt aplēses par valsti, NCB var izvēlēties neziņot šo laikrindu vai ziņot, ka tās trūkst. Tāpēc jebkuras nepaziņotās laikrindas uzskata par “datiem, kas pastāv, bet netiek vākti” un ECB var izdarīt pieņēmumus un veikt aplēses, lai veidotu euro zonas apkopotos rādītājus. Atsauces ziņotāju grupā ietilpst visu veidu CFS, kas ir iesaistīto dalībvalstu rezidenti: iestādes, kas atrodas teritorijā, ieskaitot ārpus teritorijas esošo mātesuzņēmumu meitasuzņēmumus, un tādu iestāžu filiāles, kas ir rezidenti, kuru galvenais birojs atrodas ārpus šīs teritorijas.

Sniedz šādus galvenos rādītājus un papildinformāciju:

—

galvenie rādītāji, kas jānosūta, lai veidotu euro zonas apkopotos rādītājus: visas iesaistītās dalībvalstis nosūta šos detalizētos datus, kad pieejami faktiskie dati. Ja par prasītajiem iedalījumiem nav pieejami faktiskie dati vai tie nav pieejami noteiktajā biežumā vai tik savlaicīgi, kā prasīts, vai prasītajos laika intervālos, ja iespējams – iesniedz aplēses,

—	papildinformācija, kas jāsūta kā “ārpusbilances posteņi”: šos datus iesniedz valstis, par kurām šī informācija pašlaik pieejama.

Plūsmu korekciju datus var ziņot, ja ir būtiski pārrāvumi krājumos vai ja veikta pārklasifikācija un citas korekcijas. Plūsmu korekciju datus īpaši var iesniegt, ja veikta pārklasifikācija, īstenojot EKS 95 pamatprincipus.

Pārklasificēšanas korekcijas ziņo saskaņā ar šīs pamatnostādnes 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu.”

8.	Pamatnostādnes 14. panta 6. punktu svītro.

Ar šādu punktu aizstāj 16. panta 1. punktu:

MFI procentu likmju statistikas nolūkiem NCB ziņo valsts apkopoto mēneša statistisko informāciju par atlikumiem un jauniem darījumiem, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 63/2002 (ECB/2001/18) II pielikuma 1. un 2. papildinājumā. Turklāt NCB ziņo valsts apkopoto mēneša statistisko informāciju, kas attiecas uz jauniem darījumiem, kā noteikts III pielikuma 12.a daļā.

Ja piešķirts Regulas (EK) Nr. 63/2002 (ECB/2001/18) II pielikuma 61. punktā saistībā Regulas (EK) Nr. 63/2002 (ECB/2001/18) IV pielikumu noteiktais atbrīvojums, NCB iesniedz posteņus, uz kuriem atbrīvojums attiecas, bez vērtībām, norādot, ka dati nav savākti.”

10.

Ar šādiem punktiem aizstāj 17. panta 2., 3. un 4. punktu:

Laikrindas ziņo ECB katru gadu neatkarīgi no datu ziņošanas biežuma. Visiem posteņiem, kas iekļauti 4.–9. tabulā, datu ziņošanas biežums ir viens gads. MFI bilances posteņiem, kas iekļauti 1. tabulā, ziņošanas biežums ir viens mēnesis. Kredītiestāžu bilances informāciju, kas iekļauta 2. un 3. tabulā, ziņo reizi ceturksnī, izņemot par posteņiem, kas attiecas uz pozīcijām ar NCB, un elektroniskās naudas iestāžu posteņiem, kurus ziņo par gadu. Strukturālo informāciju par kredītiestādēm, kas iekļauta 3. tabulā, ziņo par gadu. Lai nodrošinātu savlaicīgu un derīgu publicēšanu, NCB var nosūtīt minimālu 1.–3. tabulas datu kopumu, ja datu pieejamība ir būtiski ierobežota.

Minimālais datu kopums ietver:

—	mēneša laikrindas: viens novērojums, kas attiecas uz pozīcijām decembra beigās,

—	ceturkšņa laikrindas: viens novērojums, kas attiecas uz gada 4. ceturksni,

—	gada laikrindas: viens novērojums, kas attiecas uz pozīcijām decembra beigās.

ECB par katru gadu paziņo NCB konkrētus datumus, kuros dati jāiesniedz datu sagatavošanas kārtā. NCB var iesniegt faktiskos datus vai nu pirms sagatavošanas kārtas, ja ECB apstiprinājusi gatavību saņemt datus, vai jebkurā citā brīdī sagatavošanas kārtu laikā.

Ja nav faktisko datu, NCB, ja iespējams, izmanto aplēses vai provizoriskos datus.

Datu iesniedzēji vai NCB var pārskatīt datus, pamatojoties uz pārrēķiniem vai aplēsēm. NCB iesniedz pārskatītos datus ECB datu sagatavošanas kārtas laikā.

ECB nosūta NCB paskaidrojumus par iepriekšējo gadu Word dokumenta formātā pirms sagatavošanas kārtas sākuma – to papildina un/vai izlabo un nosūta atpakaļ ECB. Šajos paskaidrojumos NCB sīki izskaidro novirzes no prasībām, ja iespējams, norādot, kā tas ietekmē datus.”

11.

Ar šādu punktu aizstāj 18. panta 10. punktu:

NCB katru gadu iesniedz ECB: i) rādītājus, kas analizē CSDB iekļauto attiecīgo vērtspapīru grupu aptvērumu un kvalitāti saskaņā ar metodoloģiju, kura tām paziņota atsevišķi; vai ii) attiecīgo informāciju, kas nepieciešama, lai atvasinātu aptvēruma un kvalitātes rādītājus.

NCB, kas izmanto nacionālās vērtspapīru datubāzes, reizi gadā iesniedz ECB apkopotos rezultātus, kas attiecas uz vienu ceturksni un vismaz diviem statistiski nozīmīgiem IF apakšsektoriem. Šie apkopotie rezultāti nedrīkst atšķirties no rezultātiem, kādus iegūtu, izmantojot CSDB, vairāk par 5 %. Tas attiecas uz informāciju, ko neziņo IF.

Minēto informāciju nosūta ECB katru gadu līdz februāra beigām, par atsauces datiem izmantojot iepriekšējā gada decembra beigu datus.”

12.

Iekļauj šādu 18.b pantu:

“18.b pants

Statistika par MFI kredītiem nefinanšu sabiedrībām atbilstoši darbības nozarei

NCB ziņo ECB datus par kredītiem, ko MFI izsniegušas iekšzemes nefinanšu sabiedrībām un kredītiem, ko MFI izsniegušas citu iesaistīto dalībvalstu nefinanšu sabiedrībām, kas iedalīti atkarībā no darbības nozares atbilstoši saimnieciskās darbības statistiskajai klasifikācijai Eiropas Kopienā (NACE 2. red.), saskaņā ar III pielikuma 16. daļu, ja šie dati pieejami.

NCB ziņo datus ECB divreiz gadā, marta beigās un septembra beigās, par diviem iepriekšējiem ceturkšņiem.

NCB ziņo pārskatītus datus saskaņā ar šādiem principiem:

a)	papildus katram regulārajam datu sūtījumam nosūta pārskatītos datus par iepriekšējiem atsauces periodiem, ja tas nepieciešams; un

b)	ārkārtas kārtībā pārskatītus datus, kas būtiski uzlabo datu kvalitāti, var nosūtīt, tiklīdz tie pieejami.

NCB paziņo ECB būtiskus grozījumus nacionālajās definīcijās un klasifikācijās, kas tiek lietotas, un attiecīgos gadījumos iesniedz paskaidrojumus par būtisku grozījumu iemesliem. Papildus tam NCB sniedz arī informāciju par nozīmīgām MFI nozarē veiktām pārklasifikācijām un, ja dati pieejami, par nozīmīgām nefinanšu sabiedrību pārklasifikācijām nosūtītajos NACE 2. red. iedalījumos.”

13.

Ar šādu punktu aizstāj 19. panta 1. punktu:

Mainīgie lielumi, ko vāc, lai izveidotu un uzturētu Regulā (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32) paredzēto MFI sarakstu statistikas nolūkiem, noteikti šīs pamatnostādnes VI pielikuma 1. daļā.

NCB ziņo šīs pamatnostādnes VI pielikuma I daļā norādīto mainīgo lielumu atjauninātos datus tad, kad ir pārmaiņas MFI nozarē vai kad ir pārmaiņas esošo MFI apzīmējumos. Pārmaiņas MFI nozarē ir tad, ja iestāde pievienojas MFI nozarei (piemēram, MFI tiek nodibināta apvienošanās rezultātā, jaunas juridiskās personas tiek nodibinātas, sadalot esošu MFI, tiek nodibināta jauna MFI vai bijušās ne-MFI statusā tiek ieviestas tādas pārmaiņas, ka tā kļūst par MFI) vai ja esoša MFI aiziet no MFI nozares (t. i., ja MFI iesaistīta apvienošanās darījumā, MFI nopērk cita iestāde, MFI tiek sadalīta atsevišķās juridiskajās personās, MFI statusā tiek ieviestas pārmaiņas, kuru rezultātā tā kļūst par ne-MFI, vai MFI tiek likvidēta).

Ziņojot par jaunu iestādi vai par iestādi, attiecībā uz kuru paredzamas pārmaiņas, NCB aizpilda visus obligāti prasītos mainīgos lielumus. Ziņojot par iestādi, kas aiziet no MFI nozares, bet ne apvienošanās darījuma rezultātā, NCB ziņo vismaz šādu informāciju: pieprasījuma veidu, t. i., dzēšana, un MFI identifikācijas kodu, t. i., mainīgo lielumu “mfi_id”.

NCB nepiešķir dzēsto MFI identifikācijas kodus jaunām MFI. Ja no šādas rīcības nav iespējams izvairīties, NCB vienlaikus iesniedz ECB rakstisku paskaidrojumu (izmantojot “object_request” veidu “mfi_req_realloc”).

Ziņojot atjauninātos datus, NCB var izmantot savu nacionālo apzīmējumu kopumu, ja tās izmanto latīņu alfabētu. NCB izmanto apzīmējumu kopumu Unicode, lai pareizi atveidotu visus īpašo apzīmējumu kopumus, saņemot no ECB informāciju ar Iestāžu un aktīvu datubāzes reģistra datu apmaiņas sistēmas starpniecību.

Pirms atjauninātā MFI saraksta nosūtīšanas ECB NCB veic datu pārbaudes, kas noteiktas attiecīgajās datu apmaiņas specifikācijās.”

14.

Ar šādu punktu aizstāj 20. panta 1. punktu:

Mainīgie lielumi, ko vāc, lai izveidotu un uzturētu Regulas (EK) Nr. 958/2007 (ECB/2007/8) 4. pantā paredzēto IF sarakstu statistikas nolūkiem, noteikti šīs pamatnostādnes VII pielikumā.

NCB ziņo šīs pamatnostādnes VII pielikuma 1. daļā norādīto mainīgo lielumu atjauninātos datus vai nu tad, kad ir pārmaiņas IF nozarē, vai kad ir pārmaiņas esošajos IF apzīmējumos. Pārmaiņas IF nozarē ir tad, ja iestāde pievienojas IF nozarei vai ja esošs IF aiziet no IF nozares.

NCB iegūst atjauninājumus, salīdzinot nacionālo IF sarakstu divu viens otram sekojošu ceturkšņu beigās, t. i., tās neņem vērā ceturkšņa pārmaiņas.

Ziņojot par jaunu iestādi vai par iestādi, attiecībā uz kuru paredzamas pārmaiņas, NCB aizpilda visus obligāti prasītos mainīgos lielumus.

Ziņojot par iestādi, kas aiziet no IF nozares, NCB ziņo vismaz šādu informāciju: pieprasījuma veidu, t. i., dzēšana, un IF identifikācijas kodu, t. i., mainīgo lielumu “if_id”.

NCB reizi gadā, izmantojot 31. decembri kā atsauces datumu, nosūta XML datni, lai paziņotu katra IF aktīvu neto vērtību (ANV). T. i., ANV ziņo atsevišķi no citu IF rādītāju pārmaiņām. Par visiem IF sniedz šādu informāciju: pieprasījuma veids, t. i., “if_req_nav”, IF unikālo identifikācijas kodu, ANV summu un piemērojamo ANV datumu.

Par katru atsauces datumu pirms ANV informācijas nosūtīšanas informāciju par jebkuru jaunu IF vai esošo IF identifikācijas kodu pārmaiņām vispirms nosūta ECB.

Ja iespējams, NCB nepiešķir dzēsto IF identifikācijas kodus jauniem IF. Ja no tā nav iespējams izvairīties, NCB iesniedz ECB rakstisku paskaidrojumu, izmantojot N13 Cebamail kontu, tajā pašā laikā, kad tā iesniedz informāciju par IF (izmantojot “object_request” veidu “if_req_realloc”).

Pirms atjauninātā IF saraksta nosūtīšanas ECB NCB veic datu pārbaudes, kas noteiktas attiecīgajās datu apmaiņas specifikācijās.”

15.

Ar šādu pantu aizstāj 24. pantu:

“24. pants

Publicēšana

NCB nepublicē valstu datus, kas sniegti, lai sagatavotu apkopotos mēneša euro zonas monetāros rādītājus un tajos neietilpstošos bilances posteņus, tikmēr, kamēr ECB nav publicējusi šos apkopotos rādītājus. Ja NCB publicē šādus datus, tiem jābūt tiem pašiem, kas sniegti saistībā ar pēdējiem nopublicētajiem euro zonas apkopotajiem rādītājiem. Ja NCB reproducē ECB publicētos euro zonas apkopotos rādītājus, tās reproducē tos patiesi.”

16.	Pamatnostādnes ECB/2007/9 III un VIII pielikumu groza saskaņā ar šīs pamatnostādnes pielikumu.

17.	Vārdnīcā iekļauj šādu definīciju: “Darbības nozare ir saimnieciskā darbība, kas iekļauta saimniecisko darbību statistiskajā klasifikācijā Eiropas Kopienā (NACE 2. red.). (8)

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī pamatnostādne stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro ar 2010. gada 1. jūliju.

3. pants

Adresāti

Šo pamatnostādni piemēro visām Eurosistēmas centrālajām bankām.

Frankfurtē pie Mainas, 2009. gada 4. decembrī

ECB Padomes vārdā –

ECB prezidents

Jean-Claude TRICHET

(1) OV L 10, 12.1.2002., 24. lpp.

(2) OV L 15, 20.1.2009., 1. lpp.

(3) OV L 15, 20.1.2009., 14. lpp.

(4) OV L 341, 27.12.2007., 1. lpp.

(5) OV L 94, 8.4.2009., 75. lpp.

(6) OV L 211, 11.8.2007., 8. lpp.

(7) Principā bilanci sagatavo atbilstoši datiem mēneša/ceturkšņa pēdējā kalendārajā dienā, neņemot vērā vietējās svētku dienas. Gadījumos, kad tas nav iespējams, bilanci sagatavo pēdējās darbadienas beigās saskaņā ar nacionālajiem tirgus vai grāmatvedības noteikumiem.”

(8) Kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 1893/2006 ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).”

PIELIKUMS

Šādi groza III pielikumu.

1. daļā 1. un 2. tabulu aizstāj ar šādām un iekļauj šādu 3.a un 3.b tabulu.

‘1. TABULA

Posteņi, kuriem nepieciešamas mēneša plūsmu korekcijas (1)

BILANCES POSTEŅI

Iekšzemes

B.	Citas iesaistītās dalībvalstis

C.	Pārējā pasaule

D.	Nav nošķirti

MFI

Ne-MFI

MFI

Ne-MFI

Kopā

Bankas

Nebankas

Kredītiestādes

“t. sk.: kredītiestādes, uz kurām attiecas rezervju prasības, ECB un NCB”

Valdība (S.13)

Pārējie rezidentu sektori

Kredītiestādes

“t. sk.: kredītiestādes, uz kurām attiecas rezervju prasības, ECB un NCB”

Valdība (S.13)

Pārējie rezidentu sektori

“Centrālā valdība (S.1311)”

“Pārējā valdība”

Kopā

“Pārējie finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības (S.123 + S.124)”

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (S.125)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14 + S.15)

“Centrālā valdība (S.1311)”

“Pārējā valdība”

Kopā

“Pārējie finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības (S.123 + S.124)”

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (S.125)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14 + S.15)

t. sk.: CDP (4)

t. sk.: FIS

t. sk.: CDP (4)

t. sk.: FIS

PASĪVI

8.	Skaidrā nauda apgrozībā

9.	Noguldījumi

līdz 1 gadam

ilgāk par 1 gadu

t. sk. pārvedami noguldījumi

t. sk. līdz 2 gadiem

of which syndicated loans

9.e

Euro

9.1.e

Uz nakti

t. sk. pārvedami noguldījumi

9.2.e

Ar noteikto termiņu

līdz 1 gadam

1–2 gadi

ilgāk par 2 gadiem

9.3.e

Ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu

līdz 3 mēnešiem

ilgāk par 3 mēnešiem

100

101

102

103

t. sk. ilgāk par 2 gadiem

104

105

106

107

108

109

110

111

112

9.4.e

Repo

113

114

115

116

117

118

119

120

121

122

123

124

125

126

127

128

129

130

131

9.x	Ārvalstu valūtas

9.1.x

Uz nakti

132

133

134

135

136

137

138

139

140

141

142

143

9.2.x

Ar noteikto termiņu

līdz 1 gadam

144

145

146

147

148

149

150

151

152

153

154

155

1–2 gadi

156

157

158

159

160

161

162

163

164

165

166

167

ilgāk par 2 gadiem

168

169

170

171

172

173

174

175

176

177

178

179

180

181

182

183

184

9.3.x

Ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu

līdz 3 mēnešiem

185

186

187

188

189

190

191

192

193

194

195

196

ilgāk par 3 mēnešiem

197

198

199

200

201

202

203

204

205

206

207

208

t. sk. ilgāk par 2 gadiem

209

210

211

212

213

214

215

216

217

9.4.x

Repo

218

219

220

221

222

223

224

225

226

227

228

229

230

231

232

233

234

235

236

10.	NTF akcijas/daļas

237

11.	Emitētie parāda vērtspapīri

11.e

Euro

līdz 1 gadam

# 238

1–2 gadi

# 239

t. sk. līdz 2 gadiem un atļautā pamatkapitāla garantiju mazāku par 100 %

# 240

ilgāk par 2 gadiem

# 241

11.x	Ārvalstu valūtas

līdz 1 gadam

# 242

1–2 gadi

# 243

t. sk. līdz 2 gadiem un atļautā pamatkapitāla garantiju mazāku par 100 %

# 244

ilgāk par 2 gadiem

# 245

12.	Kapitāls un rezerves

# 246

13.	Pārējie pasīvi

# 247

BILANCES POSTEŅI

Iekšzemes

B.	Citas iesaistītās dalībvalstis

C.	Pārējā pasaule

D.	Nav nošķirti

MFI

Ne-MFI

MFI

Ne-MFI

Valdība (S.13)

Pārējie rezidentu sektori

Valdība (S.13)

Pārējie rezidentu sektori

Kopā

“Pārējie pārējie finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības (S.123 + S.124)”

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (S.125)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.14 + S.15)

Kopā

Pārējie pārējie finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības (S.123 + S.124)

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (S.125)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.14 + S.15)

t. sk.: CDP (4)

t. sk.: FIS

Kopā

Patēriņa kredīti

Kredīti mājokļa iegādei

Pārējie kredīti

t. sk.: CDP (4)

t. sk.: FIS

Kopā

Patēriņa kredīti

Kredīti mājokļa iegādei

Pārējie kredīti

t. sk.: SP/UP (5)

AKTĪVI

1.	Skaidrā nauda

248

1.e	t.sk. euro

249

Kredīti

# 250

# 251

# 252

# 253

# 254

# 255

# 256

līdz 1 gadam

# 257

# 258

# 259

# 260

# 261

# 262

# 263

# 264

# 265

# 266

# 267

# 268

# 269

# 270

# 271

1–5 gadi

# 272

# 273

# 274

# 275

# 276

# 277

# 278

# 279

# 280

# 281

# 282

# 283

# 284

# 285

# 286

ilgāk par 5 gadiem

# 287

# 288

# 289

# 290

# 291

# 292

# 293

# 294

# 295

# 296

# 297

# 298

# 299

# 300

t. sk. sindicētie kredīti

# 301

# 302

# 303

# 304

# 305

# 306

# 307

# 308

t. sk. repo

309

310

2.e	t. sk. euro

# 311

# 312

# 313

# 314

# 315

# 316

# 317

# 318

# 319

# 320

# 321

# 322

—	atjaunojamie kredīti un pārsnieguma kredīti

# 323

# 324

# 325

# 326

—	t. sk. norēķinu kartes bezprocentu kredīts

# 327

# 328

# 329

# 330

—	t. sk. norēķinu kartes procentu kredīts

# 331

# 332

# 333

# 334

3.	Neakciju vērtspapīri

# 335

# 336

# 337

3.e

Euro

# 338

# 339

# 340

# 341

līdz 1 gadam

# 342

# 343

1–2 gadi

# 344

# 345

ilgāk par 2 gadiem

# 346

# 347

3.x	Ārvalstu valūtas

# 349

# 350

# 352

# 353

līdz 1 gadam

# 354

# 355

1–2 gadi

# 356

# 357

ilgāk par 2 gadiem

# 358

# 359

4.	NTF akcijas/daļas

360

361

362

5.	Akcijas un pārējie kapitāla vērtspapīri

# 363

# 364

# 365

# 366

# 367

6.	Pamatlīdzekļi

# 368

7.	Pārējie aktīvi

# 369

2. TABULA

Posteņi, kuriem nepieciešamas mēneša plūsmu korekcijas (1)

BILANCES POSTEŅI

Iekšzemes

B.	Citas iesaistītās dalībvalstis

C.	Pārējā pasaule

MFI

Ne-MFI

Kopā

Valdība (S.13)

Pārējie rezidentu sektori

Valdība (S.13)

Pārējie rezidentu sektori

Bankas

Nebankas

Kopā

Centrālā valdība (S.1311)

Pārējā valdība

Kopā

Pārējie finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības (S.123 + S.124)

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (S.125)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.14 + S.15)

Kopā

Centrālā valdība (S.1311)

Pārējā valdība

Kopā

Pārējie pārējie finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības (S.123 + S.124)

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (S.125)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.14 + S.15)

Valdība

Pārējie rezidentu sektori

Kopā

Pavalsts valdība (S.1312)

Vietējā valdība (S.1313)

Sociālā nodrošinājuma fondi (S.1314)

Patēriņa kredīti

Mājokļu kredīti

Pārējie kredīti

Kopā

Pavalsts valdība (S.1312)

Vietējā valdība (S.1313)

Sociālā nodrošinājuma fondi (S.1314)

Patēriņa kredīti

Mājokļu kredīti

Pārējie kredīti

Nekustamā īpašuma nodrošinājums

Kopā

Nekustamā īpašuma nodrošinājums

Kopā

Nekustamā īpašuma nodrošinājums

PASĪVI

8.	Skaidrā nauda apgrozībā

9.	Noguldījumi

370

371

372

9.1.

Uz nakti

373

374

375

376

377

378

9.2.	Ar noteikto termiņu

379

380

381

382

383

384

9.3.	Ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu

385

386

387

388

389

390

9.4.	Repo darījumi

391

392

393

394

395

396

10.	NTF akcijas/daļas

11.	Emitētie parāda vērtspapīri

12.	Kapitāls un rezerves

13.	Pārējie pasīvi

AKTĪVI

1.	Skaidrā nauda

Kredīti

397

# 398

# 399

# 400

# 401

# 402

# 403

# 404

# 405

# 406

# 407

# 408

# 409

līdz 1 gadam

# 410

# 411

# 412

# 413

# 414

# 415

# 416

# 417

1–5 gadi

# 418

# 419

# 420

# 421

# 422

# 423

# 424

# 425

ilgāk par 5 gadiem

# 426

# 427

# 428

# 429

# 430

# 431

# 432

# 433

2.e

Euro

# 434

# 435

# 436

# 437

# 438

# 439

# 440

# 441

Kredīti ar sākotnējo termiņu ilgāku par 1 gadu

t. sk. kredīti ar atlikušo termiņu mazāku par 1 gadu vai vienādu ar to

t. sk. kredīti ar atlikušo termiņu ilgāku par 1 gadu un procentu likmes maiņu nākamo 12 mēnešu laikā

Kredīti ar sākotnējo termiņu ilgāku par 2 gadiem

t. sk. kredīti ar atlikušo termiņu mazāku par 2 gadiem vai vienādu ar to

t. sk. kredīti ar atlikušo termiņu ilgāku par 2 gadiem un procentu likmes maiņu nākamo 24 mēnešu laikā

3.	Neakciju vērtspapīri

# 458

# 459

# 460

# 461

# 462

līdz 1 gadam

# 463

# 464

# 465

# 466

# 467

# 468

# 469

# 470

# 471

# 472

# 473

# 474

# 475

# 476

ilgāk par 1 gadu

# 477

# 478

# 479

# 480

# 481

# 482

# 483

# 484

# 485

# 486

# 487

# 488

# 489

# 490

4.	NTF akcijas/daļas

5.	Akcijas un pārējie kapitāla vērtspapīri

# 491

# 492

# 493

# 494

# 495

# 496

6.	Pamatlīdzekļi

7.	Pārējie aktīvi

3.a TABULA

Pašnodarbinātie/sabiedrības, kas nav juridiskās personas (2)

BILANCES POSTEŅI

Iekšzemes

B.	Citas iesaistītās dalībvalstis

C.	Pārējā pasaule

Valdība (S.13)

Pārējie rezidentu sektori

Valdība (S.13)

Pārējie rezidentu sektori

Kopā

Pārējā valdība (S.1312 + S.1313 + S.1314)

Kopā

Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības (S.123 + S.124)

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (S.125)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.14+S.15)

Kopā

Pārējā valdība (S.1312 + S.1313 + S.1314)

Kopā

Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības (S.123 + S.124)

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (S.125)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.14+S.15)

Neatmaksātās to kredītu summas, kas nav izņamti no bilances

1.1.

Kopā

497

498

499

500

501

502

503

504

505

506

507

508

509

1.1.1.

t. sk. vērtspapīroti, izmantojot euro zonas FIS

510

511

512

513

514

515

516

517

518

519

520

521

522

3.b TABULA

Vērtspapīrošana un citi kredītu pārvedumi: posteņi, kuriem nepieciešamas ceturkšņa plūsmu korekcijas (3)

BILANCES POSTEŅI

Iekšzemes

B.	Citas iesaistītās dalībvalstis

C.	Pārējā pasaule

Valdība (S.13)

Pārējie rezidentu sektori

Valdība (S.13)

Pārējie rezidentu sektori

Kopā

Pārējā valdība (S.1312 + S.1313 + S.1314)

Kopā

Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības (S.123 + S.124)

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (S.125)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.14 + S.15)

Kopā

Pārējā valdība (S.1312 + S.1313 + S.1314)

Kopā

Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības (S.123 + S.124)

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (S.125)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.14 + S.15)

Patēriņa kredīti

Mājokļu kredīti

Pārējie kredīti

Patēriņa kredīti

Mājokļu kredīti

Pārējie kredīti

SP/UP (6)

1. Vērtspapīroti kredīti, samazināšana, ko veic, kredītus pārvedot

1.1.	darījuma partneris

ir FIS

524

525

526

527

528

529

530

531

532

533

534

535

536

537

538

540

541

542

543

līdz 1 gadam

544

545

1–5 gadi

546

547

ilgāk par 5 gadiem

548

549

1.1.1.

t. sk. darījuma partneris

550

551

552

553

554

555

556

557

558

559

560

561

562

ir euro zonas FIS

562

563

līdz 1 gadam

564

565

1–5 gadi

566

567

ilgāk par 5 gadiem

2. Neatmaksātās to kredītu summas, kas tiek apkalpoti vērtspapīrošanā

2.1.	Apkalpotie kredīti: visas FIS

568

569

560

561

572

573

575

576

577

579

580

581

582

583

584

586

587

588

589

līdz 1 gadam

590

591

1–5 gadi

592

593

ilgāk par 5 gadiem

594

595

2.1.1.

Apkalpotie kredīti: t. sk. euro zonas FIS

596

597

598

599

600

601

602

603

604

605

606

607

līdz 1 gadam

608

609

1–5 gadi

610

611

ilgāk par 5 gadiem

612

613

4. daļas 3. sadaļu aizstāj ar šādu:

“ 3. sadaļa. Ceturkšņa ārpusbilances posteņi monetārās savienības finanšu kontu sagatavošanai

NCB/ECB/pārējo MFI dati (krājumi)

	Iekšzeme		Citas iesaistītās dalībvalstis		Pārējā pasaule	Nav nošķirti
	Kopā	Centrālā valdība	Kopā	Centrālā valdība	Pārējā pasaule	Nav nošķirti
PASĪVI
14. Pārējie pasīvi
Mājsaimniecību neto kapitāls pensiju fondu rezervēs						M70
Pārvērtēšanas konti						M90
Saistības pret nerezidentu filiālēm/birojiem						M91
Pasīvu korekciju konti						M92
Debeta atlikums ienākumu/izdevumu kontos; pašreizējā/iepriekšējā gada peļņa/zaudējumi; vērtspapīru aizdošanas darījumi; īsās vērtspapīru pozīcijas; amortizācija						M93
Uzkrājums						M94
AKTĪVI
3. Neakciju vērtspapīri
Līdz 1 gadam		M71		M72	M73
t. sk.: euro		M74		M75	M76
ilgāk par 1 gadu		M77		M78	M79
t. sk.: euro		M80		M81	M82
5. Akcijas un pārējie kapitāla vērtspapīri
Kotētās akcijas	M83		M84		M85
Ieguldījumu fondu (ne NTF) akcijas	M86		M87		M88
7. Pārējie aktīvi
Apdrošināšanas prēmiju priekšsamaksa un nesamaksāto apdrošināšanas atlīdzību prasību rezerves						M89
Pārvērtēšanas konti						M95
Prasības/kapitāla ieguldījumi nerezidentu filiālēs/birojos						M96
Aktīvu korekciju konti						M97
Kredīta atlikums ienākumu/izdevumu kontos; pašreizējā/iepriekšējā gada peļņa/zaudējumi; pašu akcijas; vērtspapīru aizdošanas darījumi						M98

M70: MFI saistības pret mājsaimniecībām tehnisko uzkrājumu veidā, kas izveidoti, lai nodrošinātu darbinieku pensijas. Tas parasti attiecas uz darbinieku pensiju fondiem, kas nav nodoti neatkarīgu ārēju iestāžu rīcībā.

M83, M84, M85: akcijas, kuru cenas tiek kotētas atzītā biržā vai cita veida otrreizējā tirgū.

M86, M87, M88: akcijas, kas emitētas saistībā ar organizētu finanšu sistēmu, kas apvieno ieguldītāju līdzekļus ar mērķi iegūt finanšu vai nefinanšu aktīvus, izņemot tos, kas iekļauti MFI nozarē (sauktas arī par kopfondu akcijām).

M89: daļa no MFI maksātajām bruto prēmijām, kas iedalīta turpmākiem grāmatvedības periodiem un MFI prasības, kas nav vēl samaksātas.

M93, M98: ja pieejama papildu informācija, kas precizē šo apvienoto posteņu saturu, tā jāpaziņo ECB. Šie apvienotie posteņi ietver dažus apakšposteņus, kuri saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2423/2001 (ECB/2001/13) dažās valstīs pašlaik netiek paziņoti (vērtspapīru aizdošanas darījumi, vērtspapīru īsās pozīcijas, pašu akcijas), bet tiek iekļauti pārējos aktīvos/pārējos pasīvos. Šī papildu informācija ļauj ECB koriģēt monetārās savienības finanšu kontu datus kā nepieciešams.”

Šādu tekstu pievieno 5. daļas beigās:

Vienreizējs atskaitījums: Atskaitījums tiek piemērots katrai kredītiestādei. Katra kredītiestāde var atskaitīt maksimālo vienreizējo atskaitījumu, kas paredzēts, lai samazinātu ar ļoti nelielu rezervju prasību pārvaldību saistītos administratīvos izdevumus. Ja [rezervju bāze × rezervju norma] ir mazāka par EUR 100 000, tad vienreizējais atskaitījums ir vienāds ar [rezervju bāze × rezervju norma]. Ja [rezervju bāze × rezervju norma] ir lielāka par vai vienāda ar 100 000 euro, vienreizējais atskaitījums ir vienāds ar 100 000 euro. Iestādes, kurām atļauts ziņot statistikas datus par to konsolidēto rezervju bāzi kā grupai (kā noteikts Regulas (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32) III pielikuma 2. daļas 1. sadaļā), obligātās rezerves tur, izmantojot vienu no attiecīgās grupas iestādēm, kas rīkojas kā starpnieks vienīgi šo iestāžu vārdā. Šajā gadījumā saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas 2003. gada 12. septembra Regulas (EK) Nr. 1745/2003 par obligāto rezervju piemērošanu (ECB/2003/9) (7) 11. pantu tikai visa grupa kopā var atskaitīt vienreizējo atskaitījumu.

Obligātās (jeb “nepieciešamās”) rezerves aprēķina šādi.

Obligātās (jeb “nepieciešamās”) rezerves = rezervju bāze × rezervju norma – vienreizējais atskaitījums.

Rezervju normu piemēro šādi.

Rezervju normu 2 % apmērā piemēro šādām pasīvu kategorijām (kā noteikts Regulā (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32)): a) noguldījumiem uz nakti; b) noguldījumiem ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem (ieskaitot); c) noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu līdz diviem gadiem (ieskaitot); un d) emitētiem parāda vērtspapīriem ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem (ieskaitot). Rezervju normu 0 % apmērā piemēro rezervju bāzē iekļautiem repo darījumiem un citiem pasīviem ar noteikto termiņu ilgāku par diviem gadiem. Saistības pret ECB, NCB un citām iestādēm, uz kurām attiecas Eurosistēmas obligāto rezervju sistēma, neiekļauj rezervju bāzē.

Ar šādu daļu aizstāj 7. daļu:

1. TABULA

NTF – krājumi

Ceturkšņa laikrindas

BILANCES POSTEŅI

Iekšzemes

B.	Citas iesaistītās dalībvalstis

C.	Pārējā pasaule

D.	Nav nošķirti

MFI

Ne-MFI

MFI

Ne-MFI

Valdība

Pārējie rezidenti

Valdība

Pārējie rezidenti

Kopā

Bankas

Nebankas

Centrālā valdība

Pārējā valdība

Kopā

CFS (S.123) un finanšu palīgiestādes (S.124)

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (S.125)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības u.c. (S.14+S.15)

Centrālā valdība

Pārējā valdība

Kopā

CFS (S.123) un finanšu palīgiestādes (S.124)

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (S.125)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības u.c. (S.14+S.15)

Valdība

Citi nerezidentu sektori

PASĪVI

Noguldījumi

NTF akcijas/daļas

Kapitāls un rezerves

Pārējie pasīvi

AKTĪVI

Kredīti

Neakciju vērtspapīri

Valūtas kopā

līdz 1 gadam

ilgāk par 1 gadu

Euro

līdz 1 gadam

1–2 gadi

ilgāk par 2 gadiem

Ārvalstu valūtas

līdz 1 gadam

1–2 gadi

ilgāk par 2 gadiem

NTF akcijas/daļas

Akcijas un pārējie kapitāla vērtspapīri

Pārējie aktīvi

	(Mēneša un ceturkšņa) prasības, kas attiecas uz MFI saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32).”
	(Ceturkšņa) prasības, kas attiecas uz IF saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 958/2007 (ECB/2007/8), ko par NTF paziņo kā papildposteņus, ja tie pieejami NCB.

NTF – pārklasifikācijas

Ceturkšņa laikrindas

BILANCES POSTEŅI

Iekšzemes

B.	Citas iesaistītās dalībvalstis

C.	Pārējā pasaule

D.	Nav nošķirti

MFI

Ne-MFI

MFI

Ne-MFI

Valdība

Pārējie rezidenti

Valdība

Pārējie rezidenti

Kopā

Bankas

Nebankas

Centrālā valdība

Pārējā valdība

Kopā

CFS (S.123) un finanšu palīgiestādes (S.124)

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (S.125)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības u.c. (S.14+S.15)

Centrālā valdība

Pārējā valdība

Kopā

CFS (S.123) un finanšu palīgiestādes (S.124)

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (S.125)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības u.c. (S.14+S.15)

Valdība

Citi nerezidentu sektori

PASĪVI

Noguldījumi

NTF akcijas/daļas

Kapitāls un rezerves

Pārējie pasīvi

AKTĪVI

Kredīti

Neakciju vērtspapīri

Valūtas kopā

līdz 1 gadam

ilgāk par 1 gadu

Euro

līdz 1 gadam

1–2 gadi

ilgāk par 2 gadiem

Ārvalstu valūtas

līdz 1 gadam

1–2 gadi

ilgāk par 2 gadiem

NTF akcijas/daļas

Akcijas un pārējie kapitāla vērtspapīri

Pārējie aktīvi

	(Mēneša un ceturkšņa) prasības, kas attiecas uz MFI saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32).
	(Ceturkšņa) prasības, kas attiecas uz IF saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 958/2007 (ECB/2007/8), ko par NTF paziņo kā papildposteņus, ja tie pieejami NCB.

NTF – pārvērtēšanas

Ceturkšņa laikrindas

BILANCES POSTEŅI

Iekšzemes

B.	Citas iesaistītās dalībvalstis

C.	Pārējā pasaule

D.	Nav nošķirti

MFI

Ne-MFI

MFI

Ne-MFI

Valdība

Pārējie rezidenti

Valdība

Pārējie rezidenti

Kopā

Bankas

Nebankas

Centrālā valdība

Pārējā valdība

Kopā

CFS (S.123) un finanšu palīgiestādes (S.124)

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (S.125)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības u.c. (S.14+S.15)

Centrālā valdība

Pārējā valdība

Kopā

CFS (S.123) un finanšu palīgiestādes (S.124)

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (S.125)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības u.c. (S.14+S.15)

Valdība

Citi nerezidentu sektori

PASĪVI

Noguldījumi

NTF akcijas/daļas

Kapitāls un rezerves

Pārējie pasīvi

AKTĪVI

Kredīti

Neakciju vērtspapīri

Valūtas kopā

līdz 1 gadam

ilgāk par 1 gadu

Euro

līdz 1 gadam

1–2 gadi

ilgāk par 2 gadiem

Ārvalstu valūtas

līdz 1 gadam

1–2 gadi

ilgāk par 2 gadiem

NTF akcijas/daļas

Akcijas un pārējie kapitāla vērtspapīri

Pārējie aktīvi

	(Mēneša un ceturkšņa) prasības, kas attiecas uz MFI saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32).
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32) 8. panta 2. punktu NCB var piešķirt atbrīvojumu NTF attiecībā uz pārvērtēšanas korekciju paziņošanu.
Ja attiecīgās summas ir būtiskas, NCB jāpaziņo informācija, ciktāl tas iespējams.

2. TABULA

NTF – krājumi

Ceturkšņa laikrindas

BILANCES POSTEŅI

Visas valūtas

Euro

Citas valūtas

GBP

USD

JPY

CHF

PASĪVI

Noguldījumi

Pārējā pasaule (izņemot ES)

no bankām

AKTĪVI

Kredīti

Pārējā pasaule

Neakciju vērtspapīri

Iekšzeme

MFI emitēti

ne-MFI emitēti

Citas iesaistītās dalībvalstis

MFI emitēti

ne-MFI emitēti

Pārējā pasaule

(Ceturkšņa) prasības, kas attiecas uz MFI saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32).

e)	Pamatnostādnes 10. daļu svītro.

Ar šādu daļu aizstāj 11. daļu:

“11. DAĻA

Citu finanšu starpnieku statistika (izņemot ieguldījumu fondus un finanšu instrumentsabiedrības)

1. sadaļa. Ziņošanas tabulas

Dati, kas jāziņo par VAD (vērtspapīru un atvasinājumu dīleriem), FSK (finanšu sabiedrībām, kas veic kreditēšanu) un pārējiem CFS (citiem finanšu starpniekiem), izklāstīti šajā tabulā.

Dati par VAD, FSK un pārējiem CFS. Galvenie rādītāji/ārpusbilances posteņi

Posteņa nosaukums un termiņa/ģeogrāfiskais/sektoru dalījums	VAD	FSK	Pārējie CFS
AKTĪVI
Noguldījumi/pasaule/kopā	Galvenais
Kredīti/pasaule/kopā		Galvenais
Kredīti/pasaule/MFI		Galvenais
Kredīti/pasaule/ne-MFI/kopā		Galvenais
Kredīti/pasaule/ne-MFI/nefinanšu sabiedrības		Galvenais
Kredīti/pasaule/ne-MFI/mājsaimniecības/kopā		Galvenais
Kredīti/pasaule/ne-MFI/mājsaimniecības/patēriņa kredīti		Galvenais
Kredīti/pasaule/ne-MFI/mājsaimniecības/kredīti mājokļa iegādei		Galvenais
Kredīti/pasaule/ne-MFI/mājsaimniecības/citi mērķi (atlikums)		Galvenais
Kredīti/iekšzemes/kopā		Galvenais
Kredīti/iekšzemes/MFI		Galvenais
Kredīti/iekšzemes/ne-MFI/kopā		Galvenais
Kredīti/iekšzemes/ne-MFI/nefinanšu sabiedrības		Galvenais
Kredīti/iekšzemes/ne-MFI/mājsaimniecības/kopā		Galvenais
Kredīti/iekšzemes/ne-MFI/mājsaimniecības/patēriņa kredīti		Galvenais
Kredīti/iekšzemes/ne-MFI/mājsaimniecības/kredīti mājokļa iegādei		Galvenais
Kredīti/iekšzemes/ne-MFI/mājsaimniecības/citi mērķi (atlikums)		Galvenais
Kredīti/pārējās iesaistītās dalībvalstis/kopā		Galvenais
Kredīti/pārējās iesaistītās dalībvalstis/MFI		Galvenais
Kredīti/pārējās iesaistītās dalībvalstis/ne-MFI/kopā		Galvenais
Kredīti/pārējās iesaistītās dalībvalstis/ne-MFI/nefinanšu sabiedrības		Galvenais
Kredīti/pārējās iesaistītās dalībvalstis/ne-MFI/mājsaimniecības/kopā		Galvenais
Kredīti/pārējās iesaistītās dalībvalstis/ne-MFI/mājsaimniecības/patēriņa kredīti		Galvenais
Kredīti/pārējās iesaistītās dalībvalstis/ne-MFI/mājsaimniecības/kredīti mājokļa iegādei		Galvenais
Kredīti/pārējās iesaistītās dalībvalstis/ne-MFI/mājsaimniecības/citi mērķi (atlikums)		Galvenais
Neakciju vērtspapīri/pasaule/kopā	Galvenais	Galvenais
Akcijas un citi kapitāla vērtspapīri, izņemot ieguldījumu fondu akcijas/pasaule/kopā	Galvenais	Galvenais
Ieguldījumu fondu akcijas/pasaule/kopā	Galvenais
Atvasinātie finanšu instrumenti/pasaule/kopā	Galvenais
Pārējie aktīvi, t. sk. kredīti/pasaule/kopā	Galvenais
Pārējie aktīvi, t. sk. “noguldījumi”, “skaidrā nauda”, “ieguldījumu fondu akcijas”, “pamatlīdzekļi” un “atvasinātie finanšu instrumenti”/pasaule/kopā		Galvenais
Kopējie aktīvi/pasīvi/pasaule/kopā	Galvenais	Galvenais	Ārpusbilances
PASĪVI
Noguldījumi un saņemtie kredīti/pasaule/kopā	Galvenais	Galvenais
Emitētie parāda vērtspapīri/pasaule/kopā	Galvenais	Galvenais
Kapitāls un rezerves/pasaule/kopā	Galvenais	Galvenais
Atvasinātie finanšu instrumenti/pasaule/kopā	Galvenais
Pārējie pasīvi/pasaule/kopā	Galvenais
Pārējie pasīvi, t. sk. “atvasinātie finanšu instrumenti”/pasaule/kopā		Galvenais

2. sadaļa. Instrumentu kategorijas un vērtēšanas noteikumi

Saskaņā ar Eiropas Nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (EKS 95) aktīvi un pasīvi jāvērtē, izmantojot tirgus cenas dienā, uz kuru attiecas bilance. Par noguldījumiem un kredītiem ziņo atbilstoši to nominālvērtībai, neskaitot uzkrātos procentus.

Aktīvi

Aktīvu/pasīvu kopsumma: aktīvu kopsummai jābūt vienādai ar visu bilances aktīvu daļā atsevišķi identificēto posteņu kopsummu, un tai arī jāatbilst pasīvu kopsummai.

1.	Noguldījumi: šis postenis (8) sastāv no divām galvenajām apakškategorijām: pārvedamiem noguldījumiem un pārējiem noguldījumiem. Valūtas turējumi arī jāiekļauj šajā postenī. Kreditēšanā iesaistīto finanšu sabiedrību gadījumā šo posteni iedala pie “pārējiem aktīviem”.

Kredīti: šajā postenī iekļauj:

—

mājsaimniecībām piešķirtus kredītus patēriņa kredītu veidā (kredīti, kas piešķirti personiskai izmantošanai preču un pakalpojumu patēriņam), kredītus mājokļa iegādei (kredīts, kas piešķirts ieguldīšanai mājoklī, t. sk. būvniecībā un mājokļa uzlabojumos) un citus kredītus (kredīti, kas piešķirti uzņēmējdarbībai, parādu konsolidācijai, izglītībai u. c.),

—	trešām personām piešķirtus finanšu līzingus,

—	sliktos parādus, kas vēl nav atmaksāti vai norakstīti,

—	neapgrozāmu vērtspapīru turējumus,

—	pakārtotos parādus kredītu veidā.

Attiecībā uz apakškategoriju VAD kredīti jāiedala pie “pārējiem aktīviem”.

Vērtēšanas noteikumi: CFS sniegtie kredīti jāreģistrē bruto skaitļos visu saistīto uzkrājumu, gan vispārējo, gan konkrēto, izteiksmē, līdz ziņotāja iestāde kredītus noraksta un tie jāizņem no bilances.

Saskaņā ar uzkrājumu grāmatvedības vispārīgo principu procenti, ko nopelna par kredītiem, jāatspoguļo bilancē, tiklīdz tie uzkrājušies (t. i., uzkrāto procentu bāze), nevis tad, kad tos faktiski saņem vai izmaksā (t. i., skaidrās naudas bāze). Kredītu uzkrātie procenti jāklasificē uz bruto pamata kategorijā “pārējie aktīvi”.

Neakciju vērtspapīri: šis postenis ietver vērtspapīrus, kas turētājam dod beznosacījuma tiesības uz fiksētu vai līgumā noteiktu ienākumu kupona maksājumu veidā un/vai norādītu fiksētu summu konkrētā dienā (vai dienās), vai sākot ar dienu, kas noteikta emisijas brīdī. Tajā ietverti arī apgrozāmi kredīti, kas pārstrukturēti lielā skaitā identisku dokumentu un ko tirgo organizētos tirgos.

Vērtēšanas noteikumi: saskaņā ar EKS 95 par neakciju vērtspapīriem jāziņo pēc to tirgus vērtības.

Akcijas un citi kapitāla vērtspapīri, izņemot ieguldījumu fondu akcijas: šī kategorija ietver trīs galvenās apakškategorijas:

—	kotētas akcijas, izņemot ieguldījumu fondu akcijas: akcijas, kuru cenas tiek kotētas atzītā biržā vai cita veida otrreizējā tirgū (EKS 95, 5.88.–5.93. punkts),

—	nekotētas akcijas, izņemot ieguldījumu fondu akcijas: akcijas, kuras nav kotētas (EKS 95, 5.88. punkts),

—	pārējie kapitāla vērtspapīri: visi darījumi ar citiem kapitāla vērtspapīriem, uz ko neattiecas kotētās un nekotētās akcijas (EKS 95, 5.94.–5.95. punkts).

Vērtēšanas noteikumi: saskaņā ar EKS 95 par akcijām un citiem kapitāla vērtspapīriem jāziņo pēc to tirgus vērtības.

Ieguldījumu fondu akcijas/daļas: ieguldījumu fondu akcijas/daļas uzskata tikai par MFI pasīviem, t. i., tikai NTF un ieguldījumu fondi, kas klasificēti kā CFS.

Attiecībā uz apakškategoriju “kreditēšanā iesaistītās finanšu sabiedrības” ieguldījumu fondu akcijas/daļas jāiedala postenī “pārējie aktīvi”.

Vērtēšanas noteikumi: saskaņā ar EKS 95 par ieguldījumu fondu akcijām/daļām jāziņo pēc to tirgus vērtības.

Atvasinātie finanšu instrumenti: šajā postenī jāziņo par šādiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem:

i)	tirgotiem un ārpusbiržas iespēju līgumiem;

ii)	aizdevuma izvēles līgumiem (warrants);

iii)	biržā tirgotiem nākotnes darījumiem, bet tikai tad, ja tiem ir tirgus vērtība tāpēc, ka tie ir apgrozāmi tirgū vai par tiem tirgū var saņemt atlīdzību;

iv)	mijmaiņas līgumiem, bet tikai tad, ja tiem ir tirgus vērtība tāpēc, ka tie ir tirgojami vai var tikt ieskaitīti.

Kreditēšanā iesaistīto finanšu sabiedrību gadījumā šo posteni iedala pie “pārējiem aktīviem”.

Atvasinātos instrumentus bilancē grāmato saskaņā ar bruto principu. Individuālus atvasināto instrumentu līgumus ar pozitīvu bruto tirgus vērtību grāmato bilances aktīvu pusē, bet līgumus ar negatīvu bruto tirgus vērtību grāmato pasīvu pusē. Bruto nākotnes saistības, kas izriet no atvasināto instrumentu līgumiem, kā bilances posteņus negrāmato. Atvasinātos finanšu instrumentus var grāmatot pēc neto principa saskaņā ar dažādām vērtēšanas metodēm. Ja pieejamas tikai neto pozīcijas vai pozīcijas reģistrē ar citu, nevis tirgus vērtību, šīs pozīcijas jāpaziņo kā noklusējums.

Pārējie aktīvi: visas summas, kuras nevar iedalīt kādā no galvenajiem bilances posteņiem (BP), iedala “Pārējos aktīvos”. Šis postenis aptver tādus aktīvus, kā par kredītiem saņemamie uzkrātie procenti un uzkrātā nomas maksa par ēkām, saņemamās dividendes, saņemamās summas, kas nav saistītas ar CFS pamatdarbību, saņemamās bruto summas attiecībā uz pagaidu posteņiem, saņemamās bruto summas attiecībā uz tranzīta posteņiem, pārējie aktīvi, kurus atsevišķi nenodala, piemēram, pamatlīdzekļi, kredīti un noguldījumi atkarībā no CFS apakškategorijas.

Pasīvi

Aktīvu/pasīvu kopsumma: pasīvu kopsummai jābūt vienādai ar visu bilances pasīvu daļā atsevišķi identificēto posteņu kopsummu, un tai arī jāatbilst aktīvu kopsummai (sk. arī aktīvu posteni “Aktīvu/pasīvu kopsumma”).

Noguldījumi un ņemtie kredīti: šo posteni veido:

—	noguldījumi: pārvedami noguldījumi un citi noguldījumi (skatīt aktīvus), kas noguldīti CFS. Šos noguldījumus parasti nogulda MFI,

—	kredīti: kredīti, kuri piešķirti ziņotājiem CFS, kas nav apliecināti ar dokumentiem vai ko pārstāv viens dokuments (pat ja tas kļuvis apgrozāms).

2.	Emitētie parāda vērtspapīri: dažās valstīs CFS var emitēt apgrozāmus instrumentus ar raksturlielumiem, kuri līdzīgi MFI emitēto parāda vērtspapīru raksturlielumiem. Šajā ziņošanas shēmā visi šādi instrumenti tiktu klasificēti kā parāda vērtspapīri.

Kapitāls un rezerves: šis postenis ietver summas, kas rodas no ziņotāju CFS akciju kapitāla emitēšanas akcionāriem vai citiem īpašniekiem un kas atspoguļo turētāja īpašumtiesības CFS, un parasti tās ir tiesības uz daļu no peļņas un uz daļu no pašu līdzekļiem likvidācijas gadījumā. Tajā iekļauti arī līdzekļi, kas rodas no nesadalītiem ieņēmumiem vai līdzekļiem, ko ziņotāji CFS rezervējuši, paredzot iespējamus maksājumus un saistības nākotnē. Kapitāls un rezerves ietver šādus elementus:

—	pamatkapitālu,

—	nesadalīto peļņu vai līdzekļus,

—	speciālus uzkrājumus kredītiem, vērtspapīriem un citu veidu aktīviem,

—	pamatdarbības peļņu/zaudējumus.

4.	Atvasinātie finanšu instrumenti: sk. aktīvu posteni “Atvasinātie finanšu instrumenti”.

Pārējie pasīvi: visas summas, kuras nevar iedalīt kādā no šiem galvenajiem pasīvu puses posteņiem, iedala “Pārējos pasīvos”. Šis postenis aptver šādus pasīvus: maksājamās bruto summas attiecībā uz pagaidu posteņiem, maksājamās bruto summas attiecībā uz tranzīta posteņiem, par noguldījumiem maksājamos uzkrātos procentus, maksājamās dividendes, maksājamās summas, kas nav saistītas ar CFS pamatdarbību, uzkrājumus saistībām pret trešām personām, drošības iemaksas atbilstoši atvasinājumu līgumiem, kas ir skaidrās naudas nodrošinājums pret kredītrisku un kas paliek noguldītāja īpašumā, un noguldītājam atmaksājamas pēc tam, kad izpildīts līgums, neto pozīcijas, kas radušās no vērtspapīru aizdošanas bez skaidrās naudas nodrošinājuma, neto summas, kas maksājamas saistībā ar nākotnes norēķiniem par vērtspapīru darījumiem, pārējos pasīvus, kurus atsevišķi nenodala, piemēram, parāda vērtspapīrus, atvasinātos finanšu instrumentus atkarībā no CFS apakškategorijas.

3. sadaļa. Nacionālie paskaidrojumi

Datu avoti/datu vākšanas sistēma: tas ietver:

—	datu avoti, kas izmantoti CFS statistikas, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus, sagatavošanā, piemēram, statistikas biroji, CFS un/vai fondu pārvaldnieku tieša ziņošana,

—	ziņas par datu vākšanas sistēmām, piemēram, brīvprātīgi pārskati, uzņēmumu aptaujas, izlase, ziņošana atbilstoši zināmu robežvērtību pastāvēšanai un ekstrapolācija.

2.	Apkopošanas procedūras: apraksta datu apkopošanā izmantoto metodi, piem., detalizēts veikto aprēķinu/pieņēmumu apraksts un tas, kā datu sērijas tiek apkopotas, ja divām sērijām ir dažāda frekvence.

3.	Tiesiskais regulējums: jāsniedz visaptveroša informācija par iestādes nacionālo tiesisko regulējumu. Īpaši jānorāda saikne ar Kopienas tiesību aktiem. Ja vienā kategorijā tiek iekļauti vairāki iestāžu veidi, informācija jāsniedz par visiem iestāžu veidiem.

Atkāpes no ECB ziņošanas norādījumiem: NCB sniedz informāciju par atkāpēm no ziņošanas norādēm.

Atkāpes no ziņošanas norādēm var notikt attiecībā uz:

—	instrumentu iedalījumu: instrumentu pārklājums var atšķirties no ECB ziņošanas norādījumiem, piemēram, divi dažādi instrumenti nevar tikt identificēti atsevišķi,

—	ģeogrāfisko dalījumu,

—	sektoru dalījumu,

—	vērtēšanas metodēm.

Ziņotāju grupa: NCB īpašā CFS apakškategorijā var klasificēt visas iestādes, kas atbilst CFS definīcijai. Tās apraksta visas iestādes, kas iekļautas vai svītrotas no katras CFS apakškategorijas. Ja iespējams, NCB sniedz aplēses par datu pārklājumu attiecībā uz kopējās ziņotāju grupas kopējiem aktīviem.

6.	Pārrāvumi vēsturiskajās laikrindās: jāapraksta pārrāvumi un laika gaitā notikušās būtiskās pārmaiņas vēsturisko laikrindu vākšanā, ziņošanas pārklājumā, ziņošanas shēmās un apkopošanā. Pārrāvumu gadījumā jānorāda, kādā mērā salīdzināmi vecie un jaunie dati.

7.	Pārējie komentāri: jebkuri citi komentāri vai norādes.

Ar šādu sadaļu aizstāj III pielikuma 12. daļas 1. sadaļu:

“ 1. sadaļa. Ievads

Vērtspapīru emisijas statistikā attiecībā uz euro zonu tiek sniegti divi galvenie rādītāji:

—	visas euro zonas rezidentu emisijas jebkurā valūtā, un

—	visas emisijas euro pasaulē kopumā, gan iekšzemes, gan starptautiskās.

Principiāla atšķirība jānorāda, pamatojoties uz emitenta rezidenci, Eurosistēmas NCB kolektīvi aptverot visas rezidentu emisijas euro zonā. Starptautisko norēķinu banka (SNB) paziņo par “pārējās pasaules” (PP) emisijām, kas attiecas uz visiem ārpus euro zonas rezidentiem (t. sk. starptautiskajām organizācijām).

Šī tabula apkopo ziņošanas prasības.

	Vērtspapīru emisijas
	Euro zonas rezidentu (katra NCB ziņo par tās iekšzemes rezidentiem)	PP rezidentu (SNB/NCB)
		Neiesaistītās dalībvalstis	Pārējās valstis
Euro/nacionālajās denominācijās	A bloks	B bloks
Pārējās valūtās (9)	C bloks	D bloks netiek prasīts

Ar šādām apakšsadaļām aizstāj III pielikuma 12. daļas 2. sadaļas 4. un 5. apakšsadaļu:

“4. Emisiju klasifikācija

Emisijas analizē divās plašās grupās: 1) parāda vērtspapīri, t. i., vērtspapīri, kas nav akcijas (izņemot atvasinātos finanšu instrumentus) (10); un 2) kotētās akcijas (izņemot ieguldījumu fondu akcijas/daļas) (11). Pēc iespējas tiek aptverti privāti izvietojumi. Naudas tirgus vērtspapīrus iekļauj kā daļu no parāda vērtspapīriem. Nekotētas akcijas un citus kapitāla vērtspapīrus ziņo uz brīvprātības pamata kā divus atsevišķus ārpusbilances posteņus.

Šādus Starptautisko norēķinu bankas datu bāzē iekļautus instrumentus vērtspapīru emisijas statistikā klasificē kā parāda vērtspapīrus:

—	noguldījumu sertifikātus,

—	īstermiņa parāda vērtspapīrus,

—	valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes,

—	obligācijas,

—	euro īstermiņa parāda vērtspapīrus (ECP),

—	vidēja termiņa parādzīmes,

—	citus īstermiņa vērtspapīrus.

Nepilns instrumentu aptvērums vērtspapīru emisijas statistikā:

Parāda vērtspapīri

īstermiņa parāda vērtspapīri

Iekļauj vismaz šādus instrumentus:

—	valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes un citus īstermiņa vērtspapīrus, ko emitējusi valdība,

—	apgrozāmus īstermiņa vērtspapīrus, ko emitējušas finanšu un nefinanšu sabiedrības. Šādu vērtspapīru apzīmēšanai izmanto daudzus terminus: īstermiņa parāda vērtspapīri, komercvekseļi, vekseļi, tirdzniecības vekseļi, pārvedu vekseļi un depozītu sertifikāti,

—	īstermiņa vērtspapīrus, kas emitēti saskaņā ar ilgtermiņa apdrošināšanas parāda vērtspapīru izdošanas līdzekļiem,

—	bankas akceptētus pārvedu vekseļus.

ii)

ilgtermiņa parāda vērtspapīri

Piemēram, iekļauj vismaz šādus instrumentus:

—	uzrādītāja obligācijas,

—	pakārtotās obligācijas,

—	obligācijas ar maksājuma termiņa datumiem pēc izvēles, no kuriem vēlākais iestājas pēc vairāk nekā gada,

—	nedatētas vai beztermiņa obligācijas,

—	mainīgas likmes parādzīmes,

—	konvertējamas obligācijas,

—	nodrošinātas banku obligācijas,

—	indeksētus vērtspapīrus, kuru pamatsummas vērtība piesaistīta cenas indeksam, preces cenai vai valūtas maiņas kursa indeksam,

—	augsta diskonta obligācijas,

—	nulles kupona obligācijas,

—	euroobligācijas,

—	globālās obligācijas,

—	privāti emitētas obligācijas,

—	vērtspapīrus, kas rodas kredītu konversijas rezultātā,

—	kredītus, kas de facto kļuvuši apgrozāmi,

—	emitentsabiedrības vai kādas citas sabiedrības akcijās konvertējamas parādzīmes un aizdevumu kapitālu, ciktāl tie vēl nav konvertēti. Ja tā nošķirama no pamatā esošās obligācijas, izslēdz konvertācijas iespēju, kuru uzskata par atvasināto finanšu instrumentu,

—	akcijas vai kapitāla daļas, kas dod tiesības uz fiksētu ienākumu, bet kas neparedz dalību sabiedrības atlikumvērtības sadalē tās likvidācijas gadījumā, t. sk. priekšrocību akcijas, kas nav iekļautas tādā dalībā,

—	finanšu aktīvus, kas emitēti kā daļa no kredītu, hipotēku, kredītkaršu parādu, debitoru parādu un citu aktīvu pārvēršanas vērtspapīros.

Neiekļauj šādus instrumentus:

—	vērtspapīru darījumus, kas ir repo darījumu daļa,

—	neapgrozāmu vērtspapīru turējumus,

—	neapgrozāmus kredītus.

Ilgtermiņa parāda vērtspapīru emisijas iedala šādi:

—	fiksētas likmes emisijas, t. i., obligācijas, kuru nominālais kupona maksājums nemainās to pastāvēšanas laikā,

—	mainīgas likmes emisijas, t. i., obligācijas, kuru kupona likme vai pamatā esošais aktīvs saistīts ar procentu likmi vai citu indeksu, tāpēc vērtspapīru pastāvēšanas laikā tiem ir mainīgs nominālais kupona maksājums,

—	nulles kupona emisijas, t. i., instrumenti, par kuriem nesaņem kupona maksājumus. Parasti šādas obligācijas emitē ar diskontu un dzēš atbilstoši nominālvērtībai. Lielākā diskonta daļa ir līdzvērtīga obligācijas pastāvēšanas laikā uzkrātajiem procentiem.

kotētās akcijas

Kotētās akcijas ietver:

—	sabiedrību ar ierobežotu atbildību emitētās kapitāla daļas,

—	sabiedrību ar ierobežotu atbildību dzēstās daļas,

—	sabiedrību ar ierobežotu atbildību emitētās dividenžu daļas,

—	priekšrocību akcijas, kas sabiedrības likvidācijas gadījumā ļauj piedalīties atlikušās vērtības sadalē. Tās var būt biržā kotētas vai nekotētas akcijas,

—	privāti kapitālieguldījumi, ja iespējams.

Ja uzņēmums ir privatizēts un daļa akciju paliek valdības īpašumā, bet pārējās tiek kotētas regulētā tirgū, visu uzņēmuma kapitāla vērtību grāmato kā apgrozībā esošās kotētās akcijas, jo akcijas iespējams jebkurā laikā pārdot par to tirgus vērtību. Tas pats attiecas uz gadījumiem, ja daļa akciju pārdota investoriem un tikai atlikusī daļa tiek tirgota biržā.

Kotētās akcijas neietver:

—	akcijas, ko piedāvā pārdošanai, bet kas nav parakstītas emisijas laikā,

—	parādzīmes un aizdevumu kapitālu, ko var konvertēt akcijās. Tos iekļauj tad, kad tie pārvērsti akcijās,

—	partneru pašu kapitālu ar neierobežotu atbildību inkorporētās personālsabiedrībās,

—	valdības ieguldījumus starptautisku organizāciju kapitālā, kas juridiski izveidotas kā sabiedrības ar akciju kapitālu,

—	prēmijakciju emisijas brīdī un akciju dalīto emisiju. Prēmijakcijas un dalītās emisijas akcijas tomēr bez izšķirības iedala kopējā kotēto akciju krājumā.

5. Emisijas valūta

Paralēlo valūtu obligācijas, kuras dzēš vai kuru kuponu maksā valūtā, kas atšķiras no obligācijas denominācijas valūtas, klasificē pēc obligācijas denominācijas valūtas. Ja globālā obligācija emitēta vairāk nekā vienā valūtā, par katru emisijas daļu ziņo kā par atsevišķu emisiju atbilstoši tās emisijas valūtai. Ja emisijas denominētas divās valūtās, piemēram, 70 % euro un 30 % ASV dolāros, attiecīgās emisijas daļas, ja iespējams, ziņo atsevišķi saskaņā ar denominācijas valūtu. Proti, par 70 % emisijas ziņo kā par emisiju euro/nacionālajās denominācijās (12) un par 30 % ziņo kā par emisiju citās valūtās. Ja emisijas valūtas komponentu nav iespējams identificēt atsevišķi, ziņotājas valsts veikto faktisko dalījumu norāda attiecīgās valsts paskaidrojumā.

Uzskata, ka kotētās akcijas emitētas uzņēmējsabiedrības rezidences valsts valūtā un akciju emisijas citās valūtās ir maznozīmīgas vai neesošas. Līdz ar to dati par kotētajām akcijām attiecas tikai uz visām euro zonas rezidentu emisijām.

Iekļauj šādu 12.a daļu:

“12.a DAĻA

MFI procentu likmju mēneša papildu statistika (ko nosūta ECB līdz darbadienas beigām 19. darbadienā pēc atsauces mēneša beigām)

1. TABULA (13)

	Sektors	Instrumenta veids	Procentu likmes darbības sākotnējais periods	Jauno darījumu rādītājs	Ziņošanas pienākums
Kredīti euro	Nefinanšu sabiedrības	Kredīti līdz 1 milj. euro	Mainīgā likme un procentu likmes darbības sākotnējais periods līdz 1 gadam	24	LGL/FLŠN, summa
			Procentu likmes darbības sākotnējais periods ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem	25	LGL/FLŠN, summa
			Procentu likmes darbības sākotnējais periods ilgāk par 5 gadiem	26	LGL/FLŠN, summa
		Kredīti, kas lielāki par 1 milj. euro	Mainīga likme un sākotnējās likmes noteikšana līdz 1 gadam	27	LGL/FLŠN, summa
			Sākotnējās likmes noteikšana ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem	28	LGL/FLŠN, summa
			Sākotnējās likmes noteikšana ilgāk par 5 gadiem	29	LGL/FLŠN, summa

2. TABULA (14)

Sektors

Instrumenta veids

Jauno darījumu rādītājs

Ziņošanas pienākums

Kredīti

euro

Mājsaimniecības

Atjaunojamie kredīti un pārsnieguma kredīti, bezprocentu un procentu kredītkaršu aizdevumi

LGL/FLŠN, summa

Nefinanšu sabiedrības

Atjaunojamie kredīti un pārsnieguma kredīti, bezprocentu un procentu kredītkaršu aizdevumi

LGL/FLŠN, summa

Ar šādām sadaļām aizstāj 13. daļas 1. un 2. sadaļu:

“ 1. sadaļa. Norēķinu līdzekļi

Norēķinu līdzekļi ir aktīvi vai aktīvu prasības, ko izmanto maksājumiem.

1. TABULA

Norēķinu līdzekļi, ko izmanto ne-MFI (15)

(Milj. EUR)

Posteņi

I.	NCB pasīvi NCB turētie noguldījumi

II.	Pārējo MFI pasīvi Pārējo MFI turētie noguldījumi

I.a.	Noguldījumi uz nakti – Euro

iekšzemes centrālā valdība

pārējo euro zonas dalībvalstu centrālās valdības

euro zonas centrālās valdības

pārējā pasaule, izņemot bankas

I.b.	Noguldījumi uz nakti – Citas valūtas

iekšzemes centrālā valdība

pārējo euro zonas dalībvalstu centrālās valdības

euro zonas centrālās valdības

pārējā pasaule, izņemot bankas

I.c.	Pārvedami noguldījumi (16) – Visas valūtas

iekšzemes valdība

iekšzemes pārējo rezidentu sektori

pārējo euro zonas dalībvalstu vispārīgās valdības

pārējo euro zonas dalībvalstu pārējo rezidentu sektori

pārējā pasaule, izņemot bankas

2. TABULA

Norēķinu līdzekļi, ko izmanto kredītiestādes

(Milj. EUR)

Posteņi

Euro noguldījumi uz nakti citās kredītiestādēs (perioda beigās)

Pārvedami euro noguldījumi uz nakti citās kredītiestādēs (perioda beigās)

Ārpusbilances postenis:

Dienas aizņēmumi euro no centrālās bankas (vidēji pēdējā rezervju prasību izpildes periodā) (17)

2. sadaļa. Iestādes, kas sniedz maksājumu pakalpojumus

Iestādes, kas sniedz maksājumu pakalpojumus, ir juridiski neatkarīgas iestādes, kas darbojas ziņotājā valstī un kas ir:

—	centrālā banka,

—	kredītiestādes, kas juridiski inkorporētas ziņotājā valstī (t. sk. “Elektroniskās naudas iestādes”),

—	euro zonas kredītiestāžu filiāles,

—	EEZ kredītiestāžu filiāles, kas neatrodas euro zonā,

—	ārpus EEZ esošu banku filiāles,

—

citas iestādes, kas sniedz maksājumu pakalpojumus ne-MFI.

3. TABULA

Iestādes, kas sniedz maksājumu pakalpojumus ne-MFI (15)

Posteņi

Centrālā banka

Biroju skaits

Ne-MF (18) turēto noguldījumu uz nakti skaits (tūkst.)

Pārvedamu noguldījumu uz nakti skaits (19)

Kredītiestādes neatkarīgi no to juridiskās inkorporācijas

Ne-MF (18) turēto noguldījumu uz nakti skaits (tūkst.)

t. sk. ar internetu/datoru saistīti (18) (tūkst.)

Ne-MFI, (19) turēto pārvedamo noguldījumu uz nakti skaits (tūkst.)

t. sk.: ar internetu/datoru saistīti, (19) (tūkst.)

—	Kredītiestādes, kas juridiski inkorporētas ziņotājā valstī

Iestāžu skaits (20)

Biroju skaits

Ne-MFI turēto noguldījumu uz nakti vērtība (milj. euro)

Pārvedamu noguldījumu uz nakti vērtība (21)

—	Euro zonas kredītiestāžu filiāles

Iestāžu skaits (20)

Biroju skaits

Ne-MFI turēto noguldījumu uz nakti vērtība (milj. euro)

Pārvedamu noguldījumu uz nakti vērtība (21)

—	EEZ kredītiestāžu filiāles, kas neatrodas euro zonā

Iestāžu skaits (20)

Biroju skaits

Ne-MFI turēto noguldījumu uz nakti vērtība (milj. euro)

Pārvedamu noguldījumu uz nakti vērtība (21)

—	Ārpus EEZ esošu banku filiāles

Iestāžu skaits (20)

Biroju skaits

Ne-MFI turēto noguldījumu uz nakti vērtība (milj. euro)

Pārvedamu noguldījumu uz nakti vērtība (21)

Citas iestādes, kas sniedz maksājumu pakalpojumus ne-MFI

Iestāžu skaits (20)

Biroju skaits

Ne-MFI (18) turēto noguldījumu uz nakti skaits (tūkst.)

Ne-MFI turēto noguldījumu uz nakti vērtība (milj. euro)

Pārvedamu noguldījumu uz nakti vērtība (21)

Ārpusbilances posteņi

Elektroniskās naudas iestādes

Iestāžu skaits (20)

Apgrozībā esošās e-naudas vērtība, ko emitējušas elektroniskās naudas iestādes un ko tur iestādes, kas nav tās emitentes, t. sk. kredītiestādes, kas nav emitentes (milj. euro)

—	Biroju skaits ietver iestādes galveno biroju, ja tas sniedz maksājumu pakalpojumus, izmantojot bezskaidras naudas klīringu un norēķinus. Mobilos birojus neskaita. Katru vienā ziņotājā valstī izveidoto uzņēmējdarbības veikšanas vietu uzskaita atsevišķi,

—

ar internetu/datoru saistītie noguldījumi uz nakti: noguldījumi, kuriem var piekļūt un kurus var izmantot elektroniski ar interneta bankas vai ar datoru saistītu bankas pakalpojumu palīdzību, lietojot īpašu programmnodrošinājumu un telekomunikāciju līnijas. Noguldījumus ar piekļuvi, izmantojot telefonbanku vai mobilo telefonu banku, neiekļauj, ja vien tie nav pieejami arī ar internetbankas vai ar datoru saistītu bankas pakalpojumu palīdzību.

Pamatnostādnes 13. daļas 5. sadaļas ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“Līdzekļu pārvedumu starpbanku sistēmas (IFTS) tiek iekļautas neatkarīgi no tā, vai tās pārvalda centrālā banka vai privāti operatori. Skaitļi tiek sniegti par atsevišķām sistēmām. Norāda tikai sistēmas, kas apstrādā ievērojamu darījumu apjomu. Tās galvenokārt ir sistēmas, kas minētas Blue Book tekstā. Iekļauj sistēmas, kas darbojās jebkurā no iepriekšējiem pieciem pārskata gadiem.

IFTS iedala TARGET2/TARGET komponentsistēmās un maksājumu sistēmās, kas nav TARGET:

—

TARGET2/TARGET komponentsistēma ir nacionālā reālā laika bruto norēķinu (RTGS) sistēma, kas ir TARGET2/TARGET komponente, kas norādīta 2007. gada 26. aprīļa Pamatnostādnē ECB/2007/2 Eiropas automatizētā reālā laika bruto norēķinu sistēma (TARGET2) (22) vai 2005. gada 30. decembra Pamatnostādnē ECB/2005/16 par Eiropas Vienoto reāla laika bruto norēķinu sistēmu (TARGET) (23), ECB maksājumu mehānisms (EPM) vai tādas dalībvalsts RTGS sistēma, kas vēl nav ieviesusi euro, bet ir bijusi tieši pievienota TARGET un parakstījusi TARGET līgumu,

—	maksājumu sistēma, kas nav TARGET, ir IFTS, kas nav TARGET2/TARGET komponents.

Ar šādu tabulu aizstāj 13. daļas 7. tabulu:

“7. TABULA

Dalība atsevišķās līdzekļu pārvedumu starpbanku sistēmās (24)

Posteņi

TARGET komponentsistēma

Ne-TARGET maksājumu sistēma

[sk. maksājumu sistēmu sarakstu]

LVPS

[Ziņot atsevišķi par katru LVPS 1, 2, 3, 4]

Neliela apjoma sistēma

[Ziņot atsevišķi par katru neliela apjoma sistēmu 1, 2, 3, 4, 5, 6]

Dalībnieku skaits

Tiešie dalībnieki

t. sk.:

Kredītiestādes

Centrālā banka

Pārējie tiešie dalībnieki

t. sk.

—	Valsts pārvalde

—	Pasta iestāde

—	Klīringa un norēķinu organizācijas

—	Pārējās finanšu iestādes

—

Pārējie

b)	Netiešie dalībnieki

Dalībnieku skaits

Tiešie dalībnieki

t. sk.:

Kredītiestādes

Centrālā banka

Pārējie tiešie dalībnieki

t. sk.

—	Valsts pārvalde

—	Pasta iestāde

—	Klīringa un norēķinu organizācijas

—	Pārējās finanšu iestādes

—

Pārējie

b)	Netiešie dalībnieki

Dalībnieku skaits

Tiešie dalībnieki

t. sk.:

Kredītiestādes

Centrālā banka

Pārējie tiešie dalībnieki

t. sk.

—	Valsts pārvalde

—	Pasta iestāde

—	Klīringa un norēķinu organizācijas

—	Pārējās finanšu iestādes

—

Pārējie

b)	Netiešie dalībnieki

m)	Pamatnostādnes 13. daļas beigās iekļauto “7., 8. un 9. tabulas maksājumu sistēmu sarakstu” svītro.

Iekļauj šādu 16. daļu:

“16. DAĻA

Aizdevumi nefinanšu sabiedrībām atbilstoši darbības nozarei

NCB ziņo datus par atsevišķām sadaļām saskaņā ar I paraugu vai, ja dati par atsevišķām sadaļām nav pieejami, saskaņā ar II paraugu.

NCB ziņo atlikumus attiecībā uz kredītiem, kas izsniegti iekšzemes nefinanšu sabiedrībām (NFS), un kredītiem, kas izsniegti citu iesaistīto dalībvalstu nefinanšu sabiedrībām, (ja iespējams) atsevišķi. Visus datus ziņo miljonos euro.

I paraugs

II paraugs

A.	Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

A.	Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

B.	Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

B.	Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

C.	Apstrādes rūpniecība

C.	Apstrādes rūpniecība

D.	Elektroenerģijas, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana

D.	Elektroenerģijas, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana +

E.	Ūdensapgāde, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija

E.	Ūdensapgāde, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija

F.	Būvniecība

F.	Būvniecība

G.	Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība Automobiļu un motociklu remonts

G.	Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība Automobiļu un motociklu remonts

I.	Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi

I.	Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi

H.	Transports un uzglabāšana

H.	Transports un uzglabāšana +

J.	Informācijas un komunikācijas pakalpojumi

J.	Informācijas un komunikācijas pakalpojumi

L.	Operācijas ar nekustamo īpašumu

L.	Operācijas ar nekustamo īpašumu +

M.	Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

N.	Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība

M.	Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

N.	Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība

Pārējās sadaļas, kas attiecas uz NFS

Piezīme: Burti norāda uz attiecīgo NACE 2. red. klasifikāciju.”

Šādi groza IV pielikumu.

Ar šādu punktu aizstāj 2. daļas 3.1. punktu:

“3.1.

Datu kopuma identifikatoru “ECB_BSI1” izmanto, lai definētu sērijas atslēgu datiem par:

—	MFI bilances statistiku,

—

e-naudu,

—	kredītiestāžu bilances statistiku,

—	NTF bilances statistiku,

—	centrālās valdības noguldījumu saistībām un skaidrās naudas un vērtspapīru turējumiem,

—	papildposteņiem,

—	papildu BP datiem, ko NCB ziņo SVF, izmantojot ECB starpniecības pakalpojumus,

—	MFI kredītiem, kas vērtspapīroti un pārdoti trešām personām,

—	rezervju bāzes statistiku,

—	makroekonomikas rādītāju datiem,

—	kredītiem nefinanšu sabiedrībām atbilstoši darbības nozarei.”

Tabulu ar nosaukumu “UNIT (Vienība)” 4. daļas 3. sadaļā aizstāj ar šādu:

“ UNIT (Vienība)

BSI	Euro zonas dalībvalstīm: EUR
SSI	Euro zonas dalībvalstīm: EUR Sērijām, ko ziņo kā absolūtās vērtības, un indeksiem: PURE_NUMB Sērijām, ko ziņo kā procentus: PCT
OFI	Euro zonas dalībvalstīm: EUR
MIR	Darbības apjomam: EUR Procentu likmēm: PCPA
SEC	Euro zonas dalībvalstīm: EUR
PSS	Sērijām par oriģinālajām vienībām (III pielikuma 13. daļas 4., 5., 7. un 8. tabula) un koncentrācijas koeficientu sērijām (III pielikuma 13. daļas 8. un 9. tabula): PURE_NUMB Sērijām par TARGET2 darījumu vērtību (III pielikuma 13. daļas 8. tabula): EUR Sērijām par iesaistīto dalībvalstu darījumu vērtību (III pielikuma 13. daļas 6. un 9. tabula): EUR
IVF	Euro zonas dalībvalstīm: EUR”

Šādi groza V pielikumu.

Ar šādu punktu aizstāj 2. daļas 1. sadaļas 3. apakšsadaļas 2. punktu:

“2.	Klasifikācijas pārmaiņas notiek vairāku iemeslu dēļ. Pārmaiņas darījumu partneru sektora klasifikācijā var notikt tāpēc, ka publiskā sektora struktūra tiek pārvesta uz privāto sektoru, vai tāpēc, ka apvienošanās/sadalīšana groza uzņēmējsabiedrību pamatdarbības veidu.”

Pamatnostādnes 3. daļas 2. sadaļas 1. apakšsadaļu papildina ar šādu 4. punktu:

“4.	Samazināšanas, kas notiek kredītu pārvēršot vērtspapīros, un apkalpoto kredītu samazināšanas/norakstīšanas paziņo ECB saskaņā ar 3. tabulu*, darot maksimāli iespējamo. (25).

Ar šādu punktu aizstāj 3. daļas 2. sadaļas 2. apakšsadaļas 5. punktu:

“5.

Regula pieļauj elastīgumu attiecībā uz datu veidu, kas vajadzīgs, lai aprēķinātu vērtspapīru cenu pārvērtēšanu, un veidu, kādā šie dati tiek vākti un apkopoti. Lēmumu par izmantojamo metodi pieņem NCB, pamatojoties uz šādām izvēles iespējām:

— MFI ziņo korekcijas: MFI paziņo korekcijas attiecībā uz katru posteni, atspoguļojot vērtēšanas pārmaiņas cenu pārmaiņu dēļ. NCB, kas izvēlas šo metodi, apkopo MFI ziņotās korekcijas, lai datus varētu iesniegt ECB,

— MFI ziņo darījumus: MFI apkopo darījumus mēneša laikā un nosūta NCB vērtspapīru pirkšanas un pārdošanas vērtību. Ir atļauta neto darījumu apkopošana un paziņošana NCB. NCB, kas saņem darījumu datus, “pārvērtēšanas korekciju” aprēķina kā atlikumu no krājumu un darījumu un citu korekciju starpības un saskaņā ar šo pamatnostādni “pārvērtēšanas korekciju” iesniedz ECB,

— ziņošana novērtējot katru vērtspapīru atsevišķi: MFI visu attiecīgo informāciju par vērtspapīru turējumiem, piemēram, nominālvērtību, grāmatvedības (t. i., bilances) vērtību, tirgus vērtību, pirkšanu un pārdošanu NCB paziņo, novērtējot katru vērtspapīru atsevišķi. Šī informācija NCB ļauj iegūt precīzu informāciju par “pārvērtēšanas korekciju”, kura jāsniedz ECB. Šī metode domāta tam, lai ņemtu vērā NCB, kuras jau izmanto šādu pieeju datu vākšanai vietējā līmenī.”

d)	Svītro III papildinājumu.

Šādi groza VI pielikumu.

Ar šādu daļu aizstāj 1. daļu:

“1. DAĻA

Mainīgie lielumi MFI sarakstā statistikas nolūkiem

Mainīgā lieluma nosaukums	Mainīgā lieluma apraksts	Statuss
object_request	Norāda nosūtītā monetārās finanšu iestādes (MFI) atjauninājuma veidu, un tam var būt kāda no septiņām iepriekš noteiktajām vērtībām: “mfi_req_new”: precizē, ka tiek sniegta informācija par jaunu MFI, “mfi_req_mod”: precizē, ka tiek sniegta informācija par pārmaiņām attiecībā uz esošu MFI, “mfi_req_del”: precizē, ka tiek sniegta informācija par esošas MFI svītrošanu, “mfi_req_merger”: precizē, ka tiek sniegta informācija par apvienošanā (26) iesaistītām iestādēm, “mfi_req_realloc”: precizē, ka tiek lūgta svītrota “mfi_id” piešķiršana jaunai MFI, “mfi_req_mod_id_realloc”: precizē, ka tiek lūgta esošas MFI “mfi_id” maiņa uz svītrotas MFI “mfi_id”, “mfi_req_mod_id”: norāda, ka tiek lūgta “mfi_id” maiņa.	Obligāti
mfi_id	MFI datu kopas primārā atslēga. Tā precizē MFI unikālo identifikācijas kodu (tālāk – “id kods”) un sastāv no divām daļām: “host” un “id”. Abu daļu vērtībām kopā jānodrošina, ka “mfi_id” ir unikāls attiecīgajai MFI.	Obligāti
host	Šis mainīgais precizē MFI reģistrācijas valsti, kuru norāda kā valsts ISO kodu, kas sastāv no divām rakstzīmēm.	Obligāti, ja daļa no id koda
id	Tas precizē MFI id kodu (bez “host” kā prefiksu lieto ISO valsts kodu no divām rakstzīmēm).	Obligāti, ja daļa no id koda
name	Tas precizē MFI pilnu reģistrācijas nosaukumu, t. sk., uzņēmuma apzīmējumu, t. i., Plc, Ltd, SpA utt.	Obligāti
address	Tas precizē MFI atrašanās vietas datus un sastāv no četrām daļām: “postal_address”, “postal_box”, “postal_code” un “city”.	Obligāti “new” un “mod” pieprasījumiem
postal_address	Tas precizē ielas nosaukumu un ēkas numuru.	Obligāti “new” un “mod” pieprasījumiem
postal_box	Pasta abonenta kastītes numurs, izmantojot nacionālo pasta kastīšu apzīmējumu sistēmu.	Obligāti “new” un “mod” pieprasījumiem
postal_code	Pasta indekss, izmantojot nacionālo pasta kastīšu apzīmējumu sistēmu.	Obligāti “new” un “mod” pieprasījumiem
city	Norāda atrašanās vietas pilsētu.	Obligāti “new” un “mod” pieprasījumiem
category	Norāda MFI veidu, un tam ir kāda no četrām iepriekš noteiktām vērtībām: “central bank”, “credit institution”, “money market fund” vai “other institution”.	Obligāti “new” un “mod” pieprasījumiem
report	Norāda, vai MFI ziņo mēneša bilances statistiku, un var būt viena no iepriekš noteiktajām vērtībām, kas viena otru izslēdz: i) “true”, kad uz MFI ziņošanas prasības attiecas pilnībā; vai ii) “false”, kad uz MFI ziņošanas prasības neattiecas pilnībā.	Obligāti “new” un “mod” pieprasījumiem
order_r	Norāda vēlamo MFI saraksta secību, ja nav piemērojama angļu valodas alfabētiskā secība Katrai MFI piešķir numuru augošā kārtībā.	Neobligāts
head_of_branch	Norāda, ka MFI ir ārvalstu filiāle. Tam var būt viena no trim vērtībām: “non_eu_head”, “eu_non_mfi_head” un “eu_mfi_head”.	Obligāts ārvalstu filiālēm
non_eu_head	Norāda, ka galvenais birojs nav ES rezidents, un sastāv no divām daļām: “host” un “name”.	Obligāts ārvalstu filiālēm
eu_non_mfi_head	Norāda, ka galvenais birojs ir ES rezidents un ka tas nav MFI. Tas sastāv no divām daļām: “non_mfi_id” (reģistrācijas un identifikācijas koda valsts) un “name” (galvenā biroja nosaukums). “non_mfi” identifikācijas kods var būt vai nu “CFI” (cita finanšu iestāde), vai arī divu rakstzīmju ISO valsts kods, kam seko sufikss, kurš attiecas uz atbilstošo EKS 95 sektoru klasifikāciju.	Obligāts ārvalstu filiālēm
eu_mfi_head	Norāda, ka galvenais birojs ir ES rezidents un ka tas ir MFI. Šā mainīgā lieluma vērtību veido “mfi_id”.	Obligāts ārvalstu filiālēm
sub-merger	Šo mainīgo lieto, lai ziņotu par iestādēm, kam ir viens apvienošanās spēkā stāšanās “datums”, un tas sastāv no četrām daļām: “date”, “comment”, “involved_mfi” un “involved_non_mfi”.	Obligāts attiecībā uz apvienošanām
involved_mfi	Precizē, ka MFI iesaistīta pārrobežu apvienošanā. Šā mainīgā lieluma vērtību veido “mfi_ref”.	Obligāts attiecībā uz pārrobežu apvienošanām
involved_non_mfi	Precizē, ka ne-MFI ir iesaistīta apvienošanā. Šā mainīgā lieluma vērtību veido “non_mfi_obj”.	Obligāts attiecībā uz apvienošanām
mfi_ref	Šis mainīgais precizē datus par pārrobežu apvienošanā iesaistītu MFI, un tas sastāv no divām daļām: “mfi_id” un “name”.	Obligāts attiecībā uz pārrobežu apvienošanām
non_mfi_obj	Šis mainīgais precizē datus par ne-MFI, kas iesaistīta apvienošanā ar MFI, un tas sastāv no divām daļām: “non_mfi_id” un “name”.	Obligāts attiecībā uz apvienošanām
non_mfi_id	Šis mainīgais precizē datus par ne-MFI, kas iesaistīta apvienošanā ar MFI, un tas sastāv no divām daļām: “host” un “id”.	Obligāts attiecībā uz apvienošanām

b)	Svītro 2. daļu.

Šādi groza VII pielikumu.

Ar šādu daļu aizstāj 1. daļu:

“1. DAĻA

Mainīgie lielumi ieguldījumu fondu saraksta ziņošanai statistikas nolūkiem

Mainīgā lieluma nosaukums	Mainīgā lieluma apraksts	Statuss
object_request	Nosūtītā ieguldījumu fonda (IF) atjauninājuma veids, kam var būt viena no septiņām iepriekš noteiktām vērtībām: “if_req_new”: informācija par jaunu IF “if_req_mod”: informāciju par pārmaiņām IF “if_req_del”: informācija par IF, kas jāsvītro “if_req_merger”: informācija par iestādēm, kas apvienojas (27) “if_req_realloc”: svītrota “if_id” piešķiršana jaunam IF “if_req_mod_id_realloc”: eguldījumu fonda “if_id” maiņa uz svītrota IF “if_req_mod_id”: izmaiņas “if_id” “if_req_nav”: informācija par neto aktīvu vērtību (NAV) attiecībā uz katru ieguldījumu fondu	Obligāti
If_confidentiality_flag	Šis mainīgais lielums norāda visa datu ieraksta konfidencialitātes statusu. Jāizvēlas viena no trim iepriekš noteiktām vērtībām: “F” (brīvi publiskojama informācija, nav konfidenciāla), “N” (konfidenciāla, tikai Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) lietošanai, nav paredzēta ārējai publiskošanai) vai “C” (konfidenciāla, nav atklājama ne ECBS, ne plašākai publikai) Ja kādam mainīgajam lielumam pieprasīta daļēja konfidencialitāte, lieto vērtību “F”.	Obligāti
if_id	Galvenais IF datu kopums, kas norāda IF identifikācijas kodu (tālāk – “id_kods”) un sastāv no divām daļām: “host” un “id”. Šo daļu vērtības kopā nodrošina, ka šā IF “if_id” ir unikāls.	Obligāti
host	IF reģistrācijas valsts ISO kods, kas sastāv no divām rakstzīmēm, – viena no “if_id” mainīgā daļām, sk. iepriekš.	Obligāti, ja daļa no id koda
id	IF id kods – viena no “if_id” mainīgā daļām, sk. iepriekš.	Obligāti, ja daļa no id koda
name	IF pilns reģistrācijas nosaukums, t. sk., uzņēmuma apzīmējums, t. i., Plc, Ltd, SpA utt.	Obligāti
address	Ziņas par IF vai attiecīgā gadījumā tā pārvaldības sabiedrības atrašanās vietu, kas sastāv no četrām daļām: “postal_address”, “postal_box”, “postal_code” un “city”.	Obligāti “new” un “mod” pieprasījumiem
postal_address	Ielas nosaukums un ēkas numurs.	Obligāti “new” un “mod” pieprasījumiem
postal_box	Pasta abonenta kastītes numurs, izmantojot nacionālo pasta kastīšu apzīmējumu sistēmu.	Obligāti “new” un “mod” pieprasījumiem
postal_code	Pasta indekss, izmantojot nacionālo pasta sistēmu apzīmējumus.	Obligāti “new” un “mod” pieprasījumiem
city	Atrašanās vietas pilsēta.	Obligāti “new” un “mod” pieprasījumiem
management company name	IF pārvaldības sabiedrības pilns reģistrācijas nosaukums. Ja šī informācija netiek sniegta, jānorāda vērtība “nav pieejams” (ja IF ir pārvaldības sabiedrība) vai “nav piemērojams” (ja IF nav pārvaldības sabiedrības).	Obligāti
management company name_confidentiality_flag	Šis mainīgais lielums norāda konfidencialitātes statusu informācijai par pārvaldības sabiedrības nosaukumu. Jāizvēlas viena no trim iepriekš noteiktām vērtībām: “F” (brīvi publiskojama informācija, nav konfidenciāla), “N” (konfidenciāla, tikai Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) lietošanai, nav paredzēta ārējai publiskošanai) vai “C” (konfidenciāla, nav atklājama ne ECBS, ne plašākai publikai).	Obligāti
investment policy	To aktīvu veids, kuros galvenokārt ieguldīts ieguldījumu portfelis. Iespējamas septiņas iepriekš noteiktas vērtības: “bonds”, “equities”, “hedge”, “mixed”, “real estate”, “other” vai “not available”.
investment policy_confidentiality_flag	Šis mainīgais lielums norāda konfidencialitātes statusu informācijai par ieguldījumu politiku. Jāizvēlas viena no trim iepriekš noteiktām vērtībām: “F” (brīvi publiskojama informācija, nav konfidenciāla), “N” (konfidenciāla, tikai Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) lietošanai, nav paredzēta ārējai publiskošanai) vai “C” (konfidenciāla, nav atklājama ne ECBS, ne plašākai publikai).	Obligāti
variability of the capital	Šis mainīgais precizē IF juridisko formu, un tam ir trīs iepriekš noteiktas vērtības: “atklāts” vai “slēgts”, vai “nav pieejams”.	Obligāti
variability of the capital_confidentiality_flag	Šis mainīgais lielums norāda konfidencialitātes statusu informācijai par kapitāla mainību. Jāizvēlas viena no trim iepriekš noteiktām vērtībām: “F” (brīvi publiskojama informācija, nav konfidenciāla), “N” (konfidenciāla, tikai Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) lietošanai, nav paredzēta ārējai publiskošanai) vai “C” (konfidenciāla, nav atklājama ne ECBS, ne plašākai publikai).	Obligāti
structure_1	Šis mainīgais precizē IF struktūru, un tam ir trīs iepriekš noteiktas vērtības: “UCITS” (28) vai “non-UCITS”, vai “not available”.	Obligāti
structure_1_confidentiality_flag	Šis mainīgais lielums norāda konfidencialitātes statusu par mainīgo lielumu “structure_1”. Jāizvēlas viena no trim iepriekš noteiktām vērtībām: “F” (brīvi publiskojama informācija, nav konfidenciāla), “N” (konfidenciāla, tikai Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) lietošanai, nav paredzēta ārējai publiskošanai) vai “C” (konfidenciāla, nav atklājama ne ECBS, ne plašākai publikai).	Obligāti
structure_2	Sīkāk izstrādāta informācija par ieguldījumu fondu struktūru, norādot vienu no 11 iepriekš noteiktām vērtībām. Skatīt 2. daļu tālāk tekstā.	Obligāti
structure_2_confidentiality_flag	Šis mainīgais lielums norāda konfidencialitātes statusu par mainīgo lielumu “structure_2”. Jāizvēlas viena no trim iepriekš noteiktām vērtībām: “F” (brīvi publiskojama informācija, nav konfidenciāla), “N” (konfidenciāla, tikai Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) lietošanai, nav paredzēta ārējai publiskošanai) vai “C” (konfidenciāla, nav atklājama ne ECBS, ne plašākai publikai).	Obligāti
sub-fund	Šis mainīgais precizē to, vai ieguldījumu fonds ir subfonds vai kas cits, un tam var būt kāda no četrām iepriekš noteiktām vērtībām: “yes” vai “no”, vai “not available”, vai “not applicable”.	Obligāti
sub-fund_confidentiality_flag	Šis mainīgais lielums norāda konfidencialitātes statusu par mainīgo lielumu “subfund”. Jāizvēlas viena no trim iepriekš noteiktām vērtībām: “F” (brīvi publiskojama informācija, nav konfidenciāla), “N” (konfidenciāla, tikai Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) lietošanai, nav paredzēta ārējai publiskošanai) vai “C” (konfidenciāla, nav atklājama ne ECBS, ne plašākai publikai).	Obligāti
ISIN codes	Šis mainīgais precizē ISIN (29) kodus katrai akciju kategorijai attiecībā uz katru ieguldījumu fondu. Šis mainīgais sastāv no vairākām daļām, kas norāda: “ISIN_1”, “ISIN_2”, “ISIN_3”, “ISIN_4” un “ISIN_n”. Jānorāda visi katram ieguldījumu fondam piemērojamie ISIN kodi. Ja ziņo par IF, kam nav piemērojami ISIN kodi, attiecībā uz “ISIN_1”norāda 12 zīmes “XXXXXXXXXXXX”.	Obligāti
If_req_nav	Šis mainīgais norāda, ka tiek sūtīta informācija par ieguldījumu fonda neto aktīvu vērtību. Tas sastāv no divām daļām: “if_nav_value” un “if_nav_date”. Ja šī informācija netiek sūtīta, jānorāda vērtība “not available”.	Obligāti
nav_confidentiality_flag	Šis mainīgais lielums norāda konfidencialitātes statusu informācijai par neto aktīvu vērtību. Jāizvēlas viena no trim iepriekš noteiktām vērtībām: “F” (brīvi publiskojama informācija, nav konfidenciāla), “N” (konfidenciāla, tikai Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) lietošanai, nav paredzēta ārējai publiskošanai) vai “C” (konfidenciāla, nav atklājama ne ECBS, ne plašākai publikai).	Obligāti
sub-merger	Šo mainīgo lieto, lai ziņotu par iestādēm, kam ir viens apvienošanās spēkā stāšanās “datums”, un tas sastāv no četrām daļām “date”, “comment”, “involved_if” un “involved_non_if”.	Obligāts attiecībā uz apvienošanām
involved_if	Šis mainīgais precizē, ka IF iesaistīts pārrobežu apvienošanā. Šā mainīgā lieluma vērtību veido “if_ref”.	Obligāts attiecībā uz pārrobežu apvienošanām
involved_non_if	Šis mainīgais precizē, ka apvienošanā ar IF iesaistīta struktūra, kas nav IF. Šā mainīgā lieluma vērtību veido “non_if_obj”.	Obligāts attiecībā uz apvienošanām
if_ref	Šis mainīgais precizē, ka apvienošanā ar IF iesaistīta struktūra, kas nav IF. Šā mainīgā lieluma vērtību veido “non_if_obj”.	Obligāts attiecībā uz apvienošanām
non_if_obj	Šis mainīgais precizē datus par pārrobežu apvienošanā iesaistītu IF, un tas sastāv no divām daļām: “if_id” un “name”.	Obligāts attiecībā uz pārrobežu apvienošanām
non_if_id	Šis mainīgais precizē datus par apvienošanā ar IF iesaistītu struktūru, kas nav IF, un tas sastāv no divām daļām: “host” un “id”.	Obligāts attiecībā uz apvienošanām
free_text	Paskaidrojoša informācija par ieguldījumu fondu.

b)	Svītro 3. daļu.

Šādi groza VIII pielikumu.

Mainīgā lieluma “ISIN codes” aprakstu 1. daļā aizstāj ar šādu:

“Šis mainīgais lielums norāda visu FIS emitēto vērtspapīru ISIN (30) kodus. Šis mainīgais sastāv no vairākām daļām, kas norāda: “ISIN_1”, “ISIN_2”, “ISIN_3”, “ISIN_4” un “ISIN_n”. Minimālā prasība ir ziņot vismaz vienu ISIN kodu (ISIN_1). Ja ziņo par FIS, kurai nav piemērojami vai pieejami ISIN kodi, attiecībā uz “ISIN_1” norāda 12 zīmes “XXXXXXXXXXXX”.

b)	Svītro 2. daļu.

(1) Pārklasifikācijas korekcijas ECB paziņo par visām ailēm, pārvērtēšanas korekcijas ECB paziņo tikai par ailēm, kuras apzīmētas ar #.

(2) Attiecībā uz šo tabulu Eiropas Centrālajai bankai nosūta tikai pārklasifikācijas korekcijas.

(3) Pārklasifikācijas korekcijas attiecas tikai uz 568.–613. aili, kredītu samazināšanas korekcijas attiecas uz visu tabulu.’

(4) Centrālie darījuma partneri.

(5) Pašnodarbinātie/sabiedrības, kas nav juridiskās personas

(6) Pašnodarbinātie/sabiedrības, kas nav juridiskās personas

(7) OV L 250, 2.10.2003., 10. lpp.”

(8) MFI bilancē nav atšķirības starp noguldījumiem un kredītiem aktīvu un pasīvu daļā. Visus netirgojamos līdzekļus, kurus izvieto/aizdod MFI (= pasīvus), uzskata par “noguldījumiem”, un visus līdzekļus, kurus izvieto/aizdod pašas MFI (= aktīvus), uzskata par “kredītiem”. Tomēr EKS 95 norāda uz atšķirību, pamatojoties uz kritēriju par to, kurš iniciē darījumu. Ja iniciatīvu uzņēmies kredīta ņēmējs, finanšu darījumu klasificē kā kredītu. Ja iniciatīvu uzņēmies kredīta devējs, finanšu darījumu klasificē kā noguldījumu.”

(9) “Pārējās valūtas” ir visas citas valūtas, t. sk., neiesaistīto dalībvalstu nacionālās valūtas.”

(10) EKS 95, kategorija F.33.

(11) EKS 95, kategorija F.511.

(12) A bloks attiecībā uz NCB un B bloks attiecībā uz SNB.”

(13) Līgto gada likmi (LGL) vai faktisko likmi šaurākā nozīmē (FLŠN) ziņo par tabulā iekļautajām kategorijām. LGL/FLŠN ziņo kopā saistītajiem jauno darījumu apjomiem, ja tas norādīts tabulā ar vārdu “summa”.

Tomēr attiecībā uz atjaunojamiem kredītiem un pārsnieguma kredītiem, un kredītkaršu bezprocentu un procentu parādiem jaunu darījumu apjoma jēdziens ir vienāds ar atlikumu summām.

Šīs tabulas 24.–29. rādītāju aprēķina, par pamatu ņemot Regulas (EK) Nr. 63/2002 (ECB/2001/18) II pielikuma 2. papildinājuma 37.–54. posteni. Procentu likmes aprēķina kā atbilstošo Regulas (EK) Nr. 63/2002 (ECB/2001/18) II pielikuma 2. papildinājuma posteņu vidējos svērtos lielumus, savukārt jauno darījumu apjomam ir jābūt atbilstošo Regulas (EK) Nr. 63/2002 (ECB/2001/18) II pielikuma 2. papildinājuma posteņu summai.

(14) Līgto gada likmi (LGL) vai faktisko likmi šaurākā nozīmē (FLŠN) ziņo par tabulā iekļautajām kategorijām. LGL/FLŠN ziņo kopā saistītajiem jauno darījumu apjomiem, ja tas norādīts tabulā ar vārdu “summa”.

Tomēr attiecībā uz atjaunojamiem kredītiem un pārsnieguma kredītiem, un kredītkaršu bezprocentu un procentu parādiem jaunu darījumu apjoma jēdziens ir vienāds ar atlikumu summām.

Šīs tabulas 86. un 87. rādītāju aprēķina, par pamatu ņemot Regulas (EK) Nr. 63/2002 (ECB/2001/18) II pielikuma 2. papildinājuma 12., 23., 32. un 36. posteni, un atlikumu summas, kas paziņotas par bezprocentu un procentu kredītkaršu aizdevumiem un atjaunojamiem kredītiem, un pārsnieguma kredītiem, aprēķina saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32). Procentu likmes aprēķina kā Regulas (EK) Nr. 63/2002 (ECB/2001/18) II pielikuma 2. papildinājuma atbilstošo posteņu vidējos svērtos lielumus, kredītkaršu bezprocentu kredīta gadījumā izmantojot nulles procentu likmi. Šīs tabulas 86. un 87. rādītāja mērķis ir nodrošināt nepārtrauktību ar 12. un 23. rādītāju (“virslimita kredīti”), kā tie iepriekš tika definēti Regulā (EK) Nr. 63/2002 (ECB/2001/18), t. i., pirms tā tika grozīta ar Regulu (EK) Nr. 290/2009 (ECB/2009/7).”

(15) Perioda beigās.”

(16) No 2010. gada jūnija beigu atsauces perioda (2011. gada datu iesniegšana).

(17) Kopējā kredīta vērtība, ko centrālā banka izsniegusi kredītiestādēm un ko atlīdzina periodā, kas mazāks par vienu darbadienu. Visu kredītiestāžu kopā dienas laikā reizē un faktiski izmantoto kredīta iespēju vai dienas pārsnieguma kredīta pozīciju dienas lielākās vērtības vidējais rādītājs. Visas izpildes perioda dienas, t. sk. nedēļas nogales un svētku dienas, tiek ņemtas vērā, aprēķinot vidējo rādītāju.

(18) Ja ne-MFI ir vairāki konti, katru kontu uzskaita atsevišķi.

(19) No 2010. gada beigu atsauces perioda (2011. gada datu iesniegšana).

(20) Katru iestādi uzskaita vienu reizi neatkarīgi no valstī esošo tās biroju skaita. Iestāžu apakškategorijas ir savstarpēji izslēdzošas. Kopējais iestāžu skaits ir visu apakškategoriju summa. Iestādes iekļauj no brīža, kad par tām pirmo reizi paziņo Eiropas Centrālajai bankai MFI statistikas nolūkiem.

(21) No 2010. gada 2. ceturkšņa beigu atsauces perioda (2011. gada datu iesniegšana).

(22) OV L 237, 8.9.2007., 1. lpp.

(23) OV L 18, 23.1.2006., 1. lpp.”

(24) Perioda beigas, oriģinālās vienības.”

(25) Kredītu, kurus apkalpo MFI, norakstīšanas/samazināšanas var notikt, jo šie kredīti vēl joprojām jāgrāmato bilancē, MFI individuālajos kontos vai grupu līmenī, un no tiem iegūst NCB paziņotos apkalpošanas datus. Tās var notikt arī, ja apkalpotājs paziņo samazinātu pamatparāda atlikumu par nedrošajiem parādiem, lai ievērotu ieguldītāju līgumu nosacījumus.”

(26) Termins “apvienošanās” rattiecas uz iekšzemes apvienošanās darbībām, ja nav skaidri norādīts citādi.”

(27) Termins “apvienošanās” attiecas uz iekšzemes apvienošanās darbībām, ja nav skaidri norādīts citādi.

(28) Padomes 1985. gada 20. decembra Direktīva 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 375, 31.12.1985., 3. lpp.).

(29) Starptautiskais vērtspapīru identifikācijas numurs: katrai vērtspapīru emisijai raksturīgs unikāls kods, kas sastāv no 12 burtiem un cipariem.”

(30) Starptautiskais vērtspapīru identifikācijas numurs (ISIN – International Securities Identification Number): katrai vērtspapīru emisijai raksturīgs unikāls kods, kas sastāv no 12 burtiem un cipariem.”

Augša