15.11.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 385/10

1.1.

Regulas (ES) Nr. 648/2012 1. panta 4. punkts no pārskatu sniegšanas pienākuma atbrīvo ECBS dalībniekus, bet neatbrīvo to darījuma partnerus. Tā rezultātā gadījumos, kuros noslēgts atvasināto instrumentu līgums ar ECBS dalībnieku, darījuma partnerim dati par darījumu jāsniedz darījumu reģistram. Šajā kontekstā jānorāda, ka attiecīgie centrālo banku darījumi ir atbrīvoti no pārskatu sniegšanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2365 (3). Turklāt centrālo banku darījumi saistībā ar monetārās, ārvalstu valūtas un finanšu stabilitātes politikas izpildi no pārskatu sniegšanas atbrīvoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (5).

1.2.

ECB ir bažas par riskiem, kas var rasties, ja informācija, kas izriet no ECBS politikas operācijām, neskatoties uz darījuma partneru piemērotajiem konfidencialitātes pasākumiem, kļūtu publiski pieejama un tirgus dalībnieki varētu identificēt ECBS nacionālo centrālo banku (NCB) darījumus. Tas varētu nelabvēlīgi ietekmēt NCB uzdevumu izpildi attiecībā uz centrālās bankas darījumiem, jo īpaši monetārās politikas vai ārvalstu valūtas operāciju jomā gadījumos, kuros nepieciešama konfidencialitāte (6). Prasot ECBS dalībnieku darījuma partneriem sniegt darījumu reģistriem visus datus par darījumiem, rodas neparedzētas sekas, kuru rezultātā tiek noteikts netiešs pārskatu sniegšanas pienākums attiecībā uz centrālās bankas darījumiem, tādējādi ierobežojot ECBS dalībniekiem piešķirtā atbrīvojuma efektivitāti. Tādēļ ir svarīgi, ka tiek aizsargāta ECBS dalībnieku grāmatvedības uzskaite un ka ar centrālo banku operāciju palīdzību sniegtie signāli turpina būt efektīvi (7).

1.3.

Tādēļ, lai nodrošinātu, ka NCB turpina efektīvi pildīt savus tiesību aktos noteiktos uzdevumus, ECB uzskata, ka ir svarīgi, ka centrālo banku darījumi ir pilnībā atbrīvoti no pārskatu sniegšanas prasībām.

2.1.

Attiecībā uz ierosinātajiem 9. panta 1. punkta grozījumiem ECB ņem vērā Komisijas ietekmes novērtējuma rezultātus un saprot nepieciešamību samazināt pārskatu sniegšanas slogu maziem nefinanšu darījuma partneriem. Šajā sakarā ECB atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto risinājumu, kas paredz, ka dažos īpašos gadījumos atbildīgu par pārskatu sniegšanu jāuzņemas centrālajiem darījuma partneriem (CDP), finanšu darījuma partneriem, pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldības sabiedrībām un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (8). Liekas, ka šis ierosinājums paredz labu līdzsvaru attiecībā uz datu pilnīguma nodrošināšanu, pārskatu sniegšanas sloga samazināšanu un tajā pašā laikā pārskatu sniegšanas pienākumu struktūras sakārtošanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012 un Regulu (ES) 2015/2365.

2.2.

Ar ierosināto regulu tiek arī ieviests pārskatu sniegšanas atbrīvojums visiem darījumiem grupas ietvaros, kuros iesaistīts nefinanšu darījuma partneris (9). ECB pauž bažas par šo ierosināto grozījumu 2.2.1.–2.2.3. punktā izklāstīto iemeslu dēļ.

2.2.1.

Pamatojoties uz esošo datu analīzi, uz apstiprinājumu tam, ka ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgums saskaņā ar spēkā esošo pārskatu sniegšanas regulējumu atbilstoši Regulai (ES) Nr. 648/2012 (10) ir grupas iekšējais darījums, bieži nevar paļauties, to pārbaudot ar citu datu avotu palīdzību. Joprojām attīstībā esošās datu kvalitātes kontekstā beznosacījumu atbrīvojums no grupas iekšējās pārskatu sniegšanas par darījumiem ar nefinanšu darījuma partneriem rada regulatora arbitrāžas risku no pārskatu sniedzēju puses.

2.2.2.

Grupu iekšējie darījumi, kuros iesaistīti nefinanšu darījuma partneri, tiek atbrīvoti no nodrošinājuma sniegšanas tikai tad, ja ievēroti noteikti nosacījumi un saņemta kompetento iestāžu atļauja (11). ECB pauž bažas par to, ka, ja šie nosacījumi nav izpildīti un darījumu partneri apmainās ar nodrošinājumu saviem grupas iekšējiem darījumiem, tad, neesot pārskatu sniegšanas pienākumam, riski, kas saistīti ar rezervēm un nodrošinājuma procikliskumu, var palikt nekontrolēti. Šī asimetrija izjauks to, kā caurredzamība un risku mazināšana papildina viena otru, kas ir politikas regulējuma pamatā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012.

2.2.3.

Ierosinātais atbrīvojums var radīt sarežģītus Regulā (ES) Nr. 648/2012 paredzēto pārskatu sniegšanas prasību apiešanas gadījumus, jo darījumus var veikt, izmantojot lielāku finanšu grupu nefinanšu meitasuzņēmumus. Sakarā ar nefinanšu darījuma partneru lielāku līdzdalību ārvalstu valūtas atvasināto instrumentu darījumos, grozījuma ietekme varētu būt īpaši būtiska attiecībā uz valūtu atvasināto instrumentu pārskatu sniegšanu.

2.3.

ECB uzskata, ka finanšu darījuma partneru pienākums sniegt pārskatus nefinanšu darījumu partneru vārdā (12) jau novērš pārmērīgu pārskatu sniegšanas slogu maziem nefinanšu darījuma partneriem arī attiecībā uz grupas iekšējiem darījumiem. Izmaksām par papildu pārskatu sniegšanu nefinanšu darījuma partneriem, kuriem jau vajadzētu būt piemērotai IT infrastruktūrai, būtu jābūt niecīgām. ECB tādēļ iesaka grupu iekšējos darījumus starp finanšu darījuma partneriem un nefinanšu darījuma partneriem atbrīvot no pārskatu sniegšanas. No grupas iekšējiem darījumiem starp nefinanšu darījuma partneriem jāatbrīvo būtu tikai tie darījumi, ko noslēguši mazi nefinanšu darījuma partneri un kuri nerada sistēmisku risku. Ņemot to vērā, ECB iesaka grupas iekšējos darījumus starp nefinanšu darījuma partneriem atbrīvot no pārskatu sniegšanas, ja uz šiem nefinanšu darījuma partneriem neattiecas klīringa pienākums. Tā rezultātā nefinanšu darījuma partneriem, uz kuriem attiecas klīringa pienākums, jāsniedz pārskati citu nefinanšu darījuma partneru vārdā, ja grupas iekšējie darījumi notiek starp tiem.

2.4.

ECB atzīmē, ka uz grupas iekšējiem darījumim, kuros iesaistīts darījuma partneris no trešās valsts, kuram nav piešķirts Komisijas lēmums par līdzvērtību, joprojām attieksies pārskatu sniegšanas pienākumi, un tādēļ pašreizējais atbrīvojums (13) neattiecas uz šādiem darījumiem.

2.5.

ECB atzinīgi vērtē grozījumus 9. panta 6. punktā. Standartu īstenošana attiecībā uz darījuma partneri, tirdzniecību un vērtspapīru identifikāciju, kas veikta ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/105 (14), ir būtisks pasākums, lai uzlabotu datu vākšanas kvalitāti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012. Regulas (ES) Nr. 648/2012 saskaņošana ar Regulu (ES) 2015/2365 un Regulu (ES) Nr. 600/2014 ir svarīga arī, lai garantētu salīdzināmību un nodrošinātu globālu skatījumu uz finanšu tirgiem, struktūrām un aktivitātēm.

3.1.

ECB ierosinātos grozījumus 78. pantā (15) un 81. panta 5. punktā (16) uzskata par vērtīgiem soļiem uz priekšu, jo tie atvieglos darījumu reģistru procedūru un politikas saskaņošanu, kā arī nosacījumus, saskaņā ar kuriem tie sniedz datus kompetentajām iestādēm.

3.2.

ECB atzinīgi vērtē arī Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) piešķirtās pilnvaras ziņot par pārskatu sniegšanas pienākuma izpildi saskaņā ar jauno 85. panta 3. punkta d) apakšpunktu (17) un atzinīgi vērtētu ECBS iesaistīšanu ziņojuma sagatavošanā Komisijai saskaņā ar jauno 85. panta 3. punkta d) apakšpunktu.

4.1.

ECB atbalsta priekšlikumu, ka vajadzīgas uzraudzības procedūras, lai nodrošinātu riska pārvaldības procedūru sākotnēju un pastāvīgu apstiprināšanu, kas prasa savlaicīgu, precīzu un atbilstoši nošķirtu nodrošinājuma apmaiņu attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem (18).

4.2.

ECB atzīmē, ka Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2013 (19) 6. panta regulējuma ietvaros ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. panta 1. punkta e) un d) apakšpunktu ECB uzticēto uzdevumu piemērošanas jomā ietilpst un pēc būtības ar prudenciālu uzraudzību saistīti ir uzdevumi, kuriem jānodrošina, ka kredītiestādes ievēro Regulas (ES) Nr. 648/2012 11. panta 3. punktā noteiktās riska pārvaldības prasības attiecībā uz procedūrām par savlaicīgu, precīzu un pienācīgi nošķirtu nodrošinājuma apmaiņu, ieskaitot saistītos atbrīvojumus grupas ietvaros (20), kā arī Regulas (ES) Nr. 648/2012 11. panta 4. punktā noteikto pašu kapitāla prasību nodrošināt atbilstīgu un samērīgu kapitāla apjomu, lai pārvaldītu riskus, kuri nav iekļauti nodrošinājuma atbilstošā apmaiņā.

5.1.

ECB atbalsta priekšlikumu, ka centrālajiem darījuma partneriem būtu jānodrošina saviem klīringa dalībniekiem instrumenti, lai modelētu to sākotnējās rezerves prasības, un detalizēts pārskats par izmantotajiem sākotnējo rezervju modeļiem (21). Tas palielinās sākotnējās rezerves prasību caurredzamību un paredzamību, tādējādi uzlabojot klīringa dalībnieku izpratni par riskiem un izmaksām, kas saistītas ar dalību CDP.

5.2.

Turklāt ECB ierosina iekļaut makroprudenciālos intervences instrumentus, lai novērstu sistēmisku risku veidošanos, kas jo īpaši izriet no pārmērīgas aizņemšanās, un lai vēl vairāk ierobežotu drošības iemaksu un diskontu procikliskumu. ECB ierosina atbilstošus makroprudenciālo instrumentu principus noteikt 1. līmeņa aktā. Makroprudenciālie politikas instrumenti darījuma partneriem tiks piemēroti darījumu līmenī. Tādā veidā tiktu ietekmēti visi attiecīgie darījumi, tostarp tie, kas noslēgti ar iestādēm, kas nav bankas, neatkarīgi no tā, vai šie darījumi ir noslēgti centralizēta klīringa tirgū, tirgū, kas nav centralizēta klīringa tirgus, vai arī tos noslēguši Savienības darījuma partneri, kas klīringu veic ar trešo valstu CDP palīdzību (22). Nepieciešamie principi un prasības šādiem makroprudenciāliem instrumentiem jāiekļauj, ja ne pašreizējā priekšlikumā, tad nākamajā atbilstošajā laikā, piemēram, saistībā ar nākamo Regulas (ES) Nr. 648/2012 pārskatīšanu 2020. gadā.

5.3.

Turklāt, kā norādīts nesen publicētajā ESRK ziņojumā par Regulas (ES) Nr. 648/2012 pārskatīšanu (23), ECB uzskata, ka centrālajiem darījuma partneriem, kas darbojas Savienībā, būtu jāpublicē kvantitatīva un kvalitatīva informācija, kas atbilst CPMI-IOSCO informācijas atklāšanas principiem (24). Stingrāks juridiskais pamatojums centrālo darījuma partneru veiktai datu publicēšanai saskaņā ar šiem principiem palīdzēs finanšu sektoram un sabiedrībai kopumā labāk izprast sarežģīto vidi, kurā centrālie darījuma partneri darbojas.

6.1.

ECB atzīmē, ka īpaša nolūka vērtspapīrošanas sabiedrības (ĪNVS) ierosināts klasificēt kā finanšu darījuma partnerus (25). Tomēr priekšlikuma Eiropas Savienības Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par vērtspapīrošanu, izveido Eiropas mēroga regulējumu attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu un groza Direktīvu 2009/65/EK, Direktīvu 2009/138/EK, Direktīvu 2011/61/ES, Regulu (EK) Nr. 1060/2009 un Regulu (ES) Nr. 648/2012 (26), 27. pantā ierosināts grozīt Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atbrīvot VPS ĪNVS no klīringa pienākuma ar nosacījumu, ka darījuma partnera kredītrisks tiek pietiekami samazināts. ECB atkārtoti pauž viedokli (27), ka VPS ĪNVS būtu pilnībā jāatbrīvo gan no klīringa pienākuma, gan no tiesību aktu prasībām sniegt nodrošinājumu (28).

6.2.

Attiecīgi ECB atbalsta 6.1. punktā minētā priekšlikuma 27. panta noteikumus, tostarp Eiropas Uzraudzības iestāžu pilnvaras izstrādāt Komisijas apstiprināšanai (29) regulatīvu tehnisko standartu projektus, precizējot kritērijus, lai noteiktu, kuri pasākumi nodrošināto obligāciju vai vērtspapīrošanu ietvaros pienācīgi mazina darījuma partnera kredītrisku, kā arī citus nepieciešamos grozījumus, kas VPS ĪNVS atbrīvo gan no klīringa pienākumiem, gan no pienākuma nodrošināt drošības iemaksu. Šāds regulējums ir nepieciešams, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz atbilstošām nodrošinātajām obligācijām, un ir pridenciāli pamatots attiecībā uz VPS ĪNVS.

8.1.

Jāatgādina, ka Komisijas deleģēto un īstenošanas aktu projekti uzskatami par “ierosinātiem Savienības aktiem” Līguma 127. panta 4. punkta un 282. panta 5. punkta nozīmē. Gan deleģētie, gan īstenošanas akti ir Savienības tiesību akti. Ar ECB savlaicīgi jāapspriežas par visiem Savienības aktu projektiem, t.sk. deleģēto un īstenošanas aktu projektiem, kuri ir tās kompetences jomā. Pienākums apspriesties ar ECB tika precizēts Eiropas Kopienu tiesas spriedumā lietā Komisija/ECB  (33), atsaucoties uz ECB funkcijām un zināšanām. Ņemot vērā, ka drošas un efektīvas finanšu tirgus infrastruktūras, jo īpaši klīringa sistēmas, ir būtiskas, lai ECBS pamatuzdevumu izpildei saskaņā ar Līguma 127. panta 2. punktu un tās galvenā mērķa nodrošināt cenu stabilitāti saskaņā ar Līguma 127. panta 1. punktu sasniegšanai, ar ECB pienācīgi jāapspriežas par deleģētajiem un īstenošanas aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012. Lai gan pienākums apspriesties ar ECB izriet tieši no Līguma, precizitātes nodrošināšanai šī prasība būtu jāatspoguļo arī ierosinātās regulas apsvērumā. Ņemot vērā deleģēto un īstenošanas aktu nozīmi, kas ir daļa no Savienības finanšu pakalpojumu tiesību aktu izstrādes, ECB pildīs padomdevēja lomu tās kompetencē esošajos jautājumos, pilnībā ņemot vērā šo aktu pieņemšanas termiņus un nepieciešamību nodrošināt īstenošanas tiesību aktu raitu pieņemšanu (34).

8.2.

Turklāt attiecībā uz vairākiem ierosinātās regulas elementiem ne tikai apspriešanās ar ECB, bet arī attiecīgo ECBS dalībnieku iesaistīšana regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu un deleģēto un īstenošanas aktu projektu izstrādē agrīnā stadijā varētu būt īpaši noderīgi un būtu jāparedz īpaši.

8.3.

Pirmkārt, Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas tehniskos standartus, pamatojoties uz EVTI izstrādāto īstenošanas tehnisko standartu projektiem, precizējot sniegtās informācijas standartus un formātus, datu sniegšanas metodes un kārtību, pārskatu biežumu un datumu, ar kuru jāatspoguļo atvasināto instrumentu līgumi (35). ECBS savu pilnvaru īstenošanā arvien vairāk izmanto datus, kas savākti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012. Lai ņemtu vērā pieredzi, kuru ECBS guvusi par saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012 sniegto datu kvalitāti, EVTI īstenotā īstenošanas tehnisko standartu projektu izstrāde būtu jāveic, cieši sadarbojoties ar attiecīgajiem ECBS dalībniekiem.

8.4.

Otrkārt, Komisija ir pilnvarota pieņemt regulatīvos tehniskos standartus, pamatojoties uz EVTI izstrādāto regulatīvo tehnisko standartu projektiem, precizējot procedūras datu salīdzināšanai starp darījumu reģistriem un datu pārbaudes procedūrām attiecībā uz datu pilnīgumu un precizitāti, kā arī atbilstību pārskatu sniegšanas prasībām (36). Iestādes, kurām ir tieša un tūlītēja piekļuve darījumu reģistru datiem, tostarp attiecīgie ECBS dalībnieki, ir guvušas ievērojamu pieredzi šajā jomā. Tādēļ ir svarīgi izmantot šādu pieredzi regulatīvo tehnisko standartu izstrādē. Šajā nolūkā EVTI īstenotā regulatīvo tehnisko standartu projektu izstrāde būtu jāveic, cieši sadarbojoties ar attiecīgajiem ECBS dalībniekiem.

Gadījumos, kuros ECB iesaka grozīt ierosināto regulu, konkrēti redakcionālie priekšlikumi ir izklāstīti atsevišķā tehniskā darba dokumentā, kuram pievienots attiecīgs paskaidrojuma teksts. Tehniskais darba dokuments ir pieejams ECB interneta vietnē.