16.7.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 192/73

(1)

Pēc Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) izveidošanas Eiropas Centrālā banka (ECB) un nacionālās kompetentās iestādes (NKI) varētu saņemt nacionālo kriminālizmeklēšanas iestāžu lūgumus atklāt konfidenciālu informāciju, kas radīta vai saņemta, tām pildot savus uzraudzības uzdevumus un pienākumus.

(2)

Eiropas Centrālās bankas Regulas (ES) Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) (2) 136. pantā noteikts, ka, ja, veicot savus Padomes Regulā (ES) Nr. 1024/2013 (3) uzticētos uzdevumus, ECB rodas pamatotas aizdomas, ka, iespējams, ir ticis izdarīts noziedzīgs nodarījums, tā lūdz attiecīgo NKI lietu nodot izskatīšanai attiecīgai iestādei izmeklēšanas un, iespējams, kriminālvajāšanas darbību veikšanai, kas paredzētas nacionālajos tiesību aktos.

(3)

NKI un nacionālās kriminālizmeklēšanas iestādes saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem iepriekš sadarbojušās saistībā ar piekļuvi konfidenciālai informācijai par uzraudzītajām iestādēm un uzraudzītajām grupām Regulas (ES) Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) 2. panta 20. punkta un 2. panta 21. punkta izpratnē. Šādas sadarbības nosacījumus un nosacījumus konfidenciālas informācijas nodošanai nacionālajām kriminālizmeklēšanas iestādēm galvenokārt nosaka nacionālie tiesību akti. Tomēr Savienības tiesību aktiem ir zināma ietekme uz nosacījumiem, saskaņā ar kuriem konfidenciālu informāciju, kas VUM ietvaros ir kompetento iestāžu, t. sk. ECB, rīcībā, var atklāt nacionālajām kriminālizmeklēšanas iestādēm pēc to lūguma. Šīs Savienības tiesību aktu normas nosaka, piemēram, patiesas sadarbības principu, labticīgas sadarbības un informācijas apmaiņas VUM ietvaros pienākuma principus, pienākumu aizsargāt personas datus un dienesta noslēpuma pienākumu.

(4)

Papildus tam, ka šādi nosacījumi attiecas uz konfidenciālas informācijas atklāšanu saistībā ar uzdevumiem, kas ECB uzticēti ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013, t. sk. informācijas, kas ir NKI rīcībā, kad tās palīdz ECB pildīt saskaņā ar minēto regulu ECB uzticētos uzdevumus, šādi nosacījumi principā var attiekties arī uz tādas konfidenciālas informācijas atklāšanu, kas saistīta ar monetāro politiku un citiem ECBS/Eurosistēmas uzdevumiem.

(5)

ECB ir jāievēro dienesta noslēpuma pienākums un pienākums nodrošināt tās darbību un neatkarību. Turklāt ECB būtu jāturpina sabiedrības interešu un noteiktu privāto interešu ievērošana, kas ietver atturēšanos no noteiktu dokumentu vai informācijas atklāšanas, ja šāda atklāšana varētu kaitēt šīm interesēm. Tomēr šiem pienākumiem nebūtu jārada absolūts aizliegums ECB atklāt nacionālajām kriminālizmeklēšanas iestādēm konfidenciālu informāciju, uz kuru attiecas dienesta noslēpuma pienākums.

(6)

Savienības tiesību akti nosaka, ka jāaizsargā noteiktas informācijas vai dokumentu, t. sk. personas datu, konfidencialitāte, un aizliedz konfidenciālas informācijas vai dokumentu atklāšanu trešām personām. Jo īpaši saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (4) noteikumiem par dienesta noslēpumu, konfidenciālu informāciju, ko savu pienākumu izpildes laikā saņēmušas personas, kuras strādā vai strādājušas kompetentajās iestādēs, un revidenti vai eksperti, kuri rīkojas kompetento iestāžu vārdā, var atklāt vienīgi kopsavilkuma vai apkopotā veidā tā, lai nevarētu tikt identificētas individuālas kredītiestādes, neskarot gadījumus, uz kuriem attiecas krimināltiesības.

(7)

Saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 37.2.pantu šādus tiesību aktus piemēro personām, kurām ir piekļuve datiem, uz ko attiecas Savienības tiesību akti, kuri paredz pienākumu ievērot noslēpumu.

(8)

Savienības tiesību aktos vēl nav noteikts procedūras regulējums to lūgumu pārvaldīšanai, ko ECB, NKI vai nacionālās centrālās bankas (NCB) saņem no nacionālajām kriminālizmeklēšanas iestādēm attiecībā uz konfidenciālu informāciju, kas saistīta ar uzdevumiem, kuri ECB uzticēti ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013, t. sk. informāciju, kas ir NKI vai NCB rīcībā, kad tās palīdz ECB pildīt saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013 ECB uzticētos uzdevumus, vai saistīta ar monetāro politiku un citiem ECBS/Eurosistēmas uzdevumiem. Tomēr uz šādiem lūgumiem attiecināmo nacionālo procedūras noteikumu piemērošanai būtu jābūt atbilstošai Savienības tiesību aktu vispārējiem principiem, jo īpaši patiesas sadarbības principam un labticīgas sadarbības un informācijas apmaiņas pienākuma principam, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 1024/2013 6. pantā. Šajā sakarā ECB atzinīgi novērtētu, ka saskaņā ar Savienības tiesību aktiem ar ECB apspriestos vai attiecīgos gadījumos to informētu par lūgumiem sniegt konfidenciālu informāciju, ko NKI vai NCB saņēmušas no nacionālajām kriminālizmeklēšanas iestādēm saistībā ar uzdevumiem, kuri ECB uzticēti ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013, t. sk. informāciju, kas ir NKI vai NCB rīcībā, kad tās palīdz ECB pildīt saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013 ECB uzticētos uzdevumus, vai saistīta ar monetāro politiku un citiem ECBS/Eurosistēmas uzdevumiem.

(9)

Šis lēmums nebūtu jāpiemēro lūgumiem piekļūt informācijai, kas attiecas uz personām, kurām ir darba attiecības ar ECB vai tiešas vai netiešas līgumiskas attiecības ar ECB par būvdarbu realizāciju, preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu.

(10)

Tādēļ šajā lēmumā jānosaka nosacījumi, kurus ECB piemēro tam, kā NKI un NCB atklāj konfidenciālu informāciju, kas saistīta ar uzdevumiem, kuri ECB uzticēti ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013, vai ar monetāro politiku un citiem ECBS/Eurosistēmas uzdevumiem, nacionālajām kriminālizmeklēšanas iestādēm, un ar to saistītais procedūras regulējums.

(11)

Lūgumus piekļūt dokumentiem, kas iekļauti šā lēmuma piemērošanas jomā, ECB ietvaros koordinē ECB Atbilstības un pārvaldības birojs,

a)

“konfidenciāla informācija” ir jebkura konfidenciāla informācija, t. sk. informācija, uz kuru attiecas datu aizsardzības noteikumi, pienākums ievērot dienesta noslēpumu, Direktīvā 2013/36/ES iekļautie dienesta noslēpuma noteikumi vai dokumenti, kuri saskaņā ar ECB konfidencialitātes režīmu klasificēti kā “ECB-CONFIDENTIAL” vai “ECB-SECRET”, izņemot jebkuru informāciju, kura attiecas uz personām, kurām ir darba attiecības ar ECB vai tiešas vai netiešas līgumiskas attiecības ar ECB par būvdarbu realizāciju, preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu;

b)

“nacionālā kriminālizmeklēšanas iestāde” ir nacionālā iestāde, kuras kompetencē ir krimināltiesību jautājumi;

c)

“nacionālā kompetentā iestāde” (NKI) ir nacionālā kompetentā iestāde, kas definēta Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2. panta 2. punktā. Šī definīcija neierobežo nacionālo tiesību aktu regulējumu, kurā noteikti uzraudzības uzdevumi ir uzticēti NCB, kurai nav NKI statusa. Saistībā ar šādu regulējumu atsauces uz NKI šajā lēmumā uzskata par atsaucēm arī uz NCB attiecībā uz uzraudzības uzdevumiem, kas tām uzticēti nacionālajos tiesību aktos.

a)

attiecīgā NKI vai NCB apņemas rīkoties ECB vārdā, atbildot uz šādu lūgumu;

b)

vai nu: i) nepārprotams pienākums atklāt šādu informāciju nacionālajai kriminālizmeklēšanas iestādei noteikts Savienības vai nacionālajos tiesību aktos; vai ii) attiecīgais juridiskais regulējums atļauj šādas konfidenciālas informācijas atklāšanu, un nav pārliecinoša pamatojuma, lai atteiktu šādas informācijas atklāšanu saistībā ar nepieciešamību aizsargāt Savienības intereses vai novērst ECB darbības un neatkarības ierobežojumus, jo īpaši apdraudējumu tās uzdevumu izpildei;

c)

attiecīgā NKI vai NCB apņemas pieprasīt, lai lūgumu iesniegusī nacionālā kriminālizmeklēšanas iestāde garantē to, ka sniegtā konfidenciālā informācija tiek aizsargāta no publiskošanas.