20.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/16

1.

Lai gan galīgā atbildība par lēmumiem slēgt monetāros nolīgumus ar trešajām valstīm ir ES Padomei, ECB neiesaka ar euro zonas dalībvalstīm saistītajām aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) ieviest euro kā to oficiālo valūtu. Senbertelemī gadījumā ECB nav iebildumu pret lēmuma projektu, ņemot vērā, ka Senbertelemī, kas ir daļa no Francijas, euro lieto kopš 1999. gada. Lai realizētu Francijas nolūku paturēt euro Senbertelemī pēc 2012. gada 1. janvāra, kad šī kopiena vairs nebūs ES teritorijas daļa (2), saskaņā ar ES tiesību aktiem jaunajai situācijai ir jārod risinājums. Ņemot vērā iepriekš minēto, monetārā nolīguma noslēgšana ar Francijas Republiku, kas rīkojas Senbertelemī vārdā, ir vēlamais risinājums, jo tas ļaus Francijai attiecībā uz Senbertelemī turpināt piemērot vienotās valūtas izmantošanai nepieciešamās ES tiesību normas šādās jomās: monetārās, banku un finanšu tiesības; pasākumi, kas nepieciešami euro izmantošanai; naudas atmazgāšanas un krāpšanas novēršana un skaidrās naudas un bezskaidrās naudas maksāšanas līdzekļu viltošanas novēršana; noteikumi par medaļām un žetoniem un noteikumi par statistikas pārskatu sniegšanas prasībām.

2.

No lēmuma projektā izklāstītā sarunu pilnvaru apjoma ECB saprot, ka atšķirībā no nolīgumiem, kas noslēgti ar tādām trešajām valstīm kā Monako Firstiste, Andoras Firstiste, Sanmarīno Republika un Vatikāna Pilsētvalsts, šis monetārais nolīgums neatļauj Senbertelemī emitēt pašai savas euro monētas. Lai arī ECB šādu pieeju vērtē atzinīgi, juridiskās noteiktības un caurredzamības nolūkā uz to vismaz lēmuma projekta preambulā būtu jānorāda tieši.

3.

ECB atkārtoti atzīmē, ka jebkuriem pārvedumiem, t.sk. īpašai finanšu palīdzībai bankām un citām finanšu iestādēm, kas vajadzīgi, lai atjaunotu Senbertelemī finanšu stabilitāti, jāveic uz Francijas Republikas Valsts kases rēķina.

4.

ECB saprot, ka visus uzdevumus, kas ietilpst Eurosistēmas kompetencē, t.sk. monetārās politikas operācijas un statistikas vākšanu, veiks Banque de France ar Institut d’Émission des Départements D’Outre-mer (IEDOM) palīdzību.

5.

ECB tāpat saprot, ka monetārajā nolīgumā nebūs paredzēts, ka Senbertelemī esošajām finanšu iestādēm ir tieša pieeja maksājumu un norēķinu sistēmām euro zonā un ka katrs šāds savienojums arī turpmāk tiks veikts ar attiecīgo Francijas iestāžu palīdzību.

6.

ECB ir pārliecināta, ka tās lomai sarunās par monetārajiem nolīgumiem ar AZT jābūt tādai pašai kā tās lomai sarunās par monetārajiem nolīgumiem ar trešajām valstīm. Ņemot to vērā, lēmuma projekta tekstā skaidri un nepārprotami jānosaka, ka ECB piekrišana nepieciešama visos tās kompetencē esošajos jautājumos.

7.

ECB atzīmē, ka lēmuma projektā nav iekļauti vairāki svarīgi jautājumi, kas jārisina šādi:

Attiecībā uz grozījumiem, kurus ECB iesaka veikt ierosinātajā lēmumā, konkrēti redakcionāli priekšlikumi kopā ar paskaidrojumiem ir izklāstīti pielikumā.