19.2.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 47/1

1.1.

ECB jau agrāk norādījusi, ka Direktīvā 2011/61/ES (1) minētais aizņemto līdzekļu jēdziens ir būtisks daudzu alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku (AIFP) īstenotajam uzņēmējdarbības modelim (2). ECB kopumā piekrīt Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI), ka informācija par aizņemto līdzekļu līmeni, kas aprēķināta, pamatojoties uz bruto riska darījumiem, ir būtiska, lai uzraudzītu sistēmisko risku, un ka šī informācija jāsniedz arī ieguldītājiem. Lai gan pārāk liels aizņemto līdzekļu daudzums var radīt ievērojamu risku finanšu stabilitātei, aizņemto līdzekļu risks nav vienīgais risks alternatīvo ieguldījumu fondiem (AIF). Tādēļ jebkura informācija par aizņemtajiem līdzekļiem jāpapildina ar attiecīgu informāciju par citiem riska avotiem. Šajā kontekstā ir svarīgi, ka prasības, kas attiecas uz dažādiem riska avotiem, tiek nošķirtas. Šādi riska avoti ir pozīcijas risks, t. i., tirgus risks un kredītrisks, kas attiecas uz konkrēto ieguldījumu, un AIF aizņemtie līdzekļi.

1.2.

Konsekvences nolūkā, kā arī lai novērstu regulējuma vietas izvēli, ECB uzskata, ka metodēm, kas tiks apstiprinātas aizņemto līdzekļu aprēķināšanai, ciktāl iespējams jāatbilst Bāzeles III regulējumam (3) un priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību konsultatīvo uzraudzību (4), un priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību konsultatīvās uzraudzības prasībām (5) (turpmāk kopā – “ierosinātā CRD IV”) (6). Piemēram, šī konsekvence jānodrošina, norādot uz riska ierobežošanas darījumu atzīšanu un procedūru attiecībā uz skaidrās naudas aizņēmumiem. Turklāt jāapsver arī atsaukšanās uz jēdzieniem, kas noteikti ierosinātajā CRD IV (7).

1.3.

Kā iepriekš minēts 1.1. punktā, ECB uzskata, ka, aprēķinot riska darījumus, jānošķir a) aktīviem (portfeļiem), kurus iegādājas AIF, piemītošie riski, t. i., “pozīcijas risks” un b) faktiski iesaistītie aizņemtie līdzekļi. Tādēļ šie divi riska avoti jānošķir, nosakot AIF aizņemtos līdzekļus. Piemēram, lai gan skaidrās naudas aizņēmumi no ārējiem avotiem, kas netiek ieguldīti, nav pakļauti tirgus riskam vai kredītriskam, tie tomēr palielina AIF faktiski aizņemto līdzekļu apmēru. Turpretī ierosinātā CRD IV nenošķir dažāda veida skaidrās naudas aizņēmumus (8).

1.4.

Deleģētās regulas projekts atsaucas uz bruto metodes un saistību metodes piemērošanu (9). Tas neietver paplašināto metodi (10), jo šī metode nenodrošinātu rezultātu salīdzināmību. ECB saprot, ka paplašinātā metode, kas mīkstina saistību metodes noteikumus, tika izstrādāta AIFP, kuri pārvalda AIF, attiecībā uz kuriem saistību metode var nebūt piemērota vai var nesniegt jēgpilnu rezultātu. ECB atbalsta Komisijas lēmumu neiekļaut paplašināto metodi, jo bruto metodes un saistību metodes piemērošana ir pietiekama un nodrošinās lietderīgu informāciju par AIF aizņemtajiem līdzekļiem gan investoriem, gan kompetentajām uzraudzības iestādēm.

3.1.

Deleģētās regulas projekts (13) nosaka, ka AIFP var ieguldīt vērtspapīrošanas pozīcijās, ar nosacījumu, ka tie veic finansētāju un iniciatoru uzticamības pārbaudi. Proti, deleģētās regulas projekts nosaka, ka pirms ieguldījumu veikšanas vērtspapīrošanas instrumentos AIFP a) atbilst noteiktām kvalitatīvajām prasībām, piem., visaptveroša izpratne par ieguldījumu riska profilu un pienācīgajām oficiālajām prasībām un procedūrām (14) un b) pārliecinās, ka finansētāji un iniciatori atbilst noteiktām kvalitatīvajām prasībām, t. sk. efektīvas riska pārvaldības prasībām, pienācīgai risku diversifikācijai utt. (15)

3.2.

ECB atbalsta kvalitatīvos kritērijus, kas veicina to, ka AIFP apzinās riskus pirms ieguldījumu veikšanas vērtspapīrošanas instrumentos. Attiecībā uz 3.1. punkta b) apakšpunktā minētajiem noteikumiem EIFP pienākumu pārliecināties, ka iniciatori un finansētāji piemēro pienācīgas riska pārvaldības procedūras, varētu būt grūti īstenot, jo AIFP var nebūt iespējas tieši pārbaudīt kritēriju izpildi attiecībā uz finansētāja vai iniciatora iekšējām darbības procedūrām.

3.3.

Lai nodrošinātu, ka šādas prasības neierobežo AIFP spēju ieguldīt vērtspapīrošanas instrumentos, tādējādi kavējot vērtspapīrošanas tirgus darbības atjaunošanas mērķa sasniegšanu, deleģētās regulas projekts varētu noteikt, ka EVTI pieņem vispārējas pamatnostādnes par konkrētiem dokumentiem, kas finansētājiem un iniciatoriem jāsniedz AIFP saistībā ar iepriekš minētajām kvalitatīvajām pārbaudēm.

4.1.

ECB atzinīgi vērtē visaptverošos pienākumus, ko depozitāriji pildīs (16) saskaņā ar deleģētās regulas projektu. ECB uzskata, ka sīki izstrādātās prasības (17) lielā mērā ierobežos AIF ieguldītāju vērtspapīru glabāšanas risku.

4.2.

ECB atbalsta stingro atbildības režīmu, kas ieviests ar Direktīvu 2011/61/ES un papildināts ar deleģēto regulas projektu (18). ECB tomēr atzīmē, ka šis atbildības režīms kopā ar topošajiem grozījumiem (PVKIU V) (19) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvā 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (20) varētu pakļaut depozitārijus ievērojamām zaudējumu atlīdzināšanas prasībām. Dažu depozitāriju gadījumā šādas prasības varētu būt par zaudējumu summu, kas vairākas reizes pārsniedz to kapitālu. Tādēļ ECB uzskata, ka ļoti būtiski, ka depozitāriji pienācīgi pārvalda šos riskus neatkarīgi no tā, vai tie ir kredītiestādes, ieguldījumu sabiedrības vai citas uzraudzībai pakļautas iestādes (21), un ka riski tiek uzskaitīti, ievērojot attiecīgos kapitāla prasību noteikumus. Topošais PVKIU V regulatīvais process ir laba iespēja risināt šo jautājumu attiecībā uz PVKIU un AIF depozitārijiem.

5.1.

ECB atzinīgi vērtē deleģētās regulas projekta 112. pantā noteiktās pārskatu sniegšanas prasības. Saskaņā ar 112. panta 7. punktu AIFP jāsniedz informācija saskaņā ar pārskata standarta paraugu, kas noteikts deleģētās regulas projekta pielikumā. Šajā sakarā ECB atbalsta EVTI konsultācijā ieteiktās (22) datu ziņošanas prasības, kas paredz, ka daļu informācijas vāc katru mēnesi, un iesaka papildu informācijas sniegšanu par AIF vēsturiskajiem riska profiliem. Sīkāka informācija ir svarīga sistēmiskā riska uzraudzības visaptveroša regulējuma izveidei.

5.2.

Neierobežojot iepriekš minēto, prasības par pārskatu sniegšanu kompetentajām iestādēm, jo īpaši deleģētās regulas projekta 112. panta 1. punktā noteiktās, lielā mērā pārklājas ar statistikas pārskatu sniegšanas prasībām, kas noteiktas 2007. gada 27. jūlija Regulā ECB/2007/8 par ieguldījumu fondu aktīvu un pasīvu statistiku (23). Tādēļ ECB uzskata, ka ir iespējams ierobežot AIFP pārskatu sniegšanas slogu, saskaņojot kompetentajām iestādēm sniedzamo pārskatu pienākumus un ECB statistiskās prasības (24). Šajā sakarā ECB ir gatava Ar Komisiju un EVTI apspriest, kā vislabāk saskaņot pārskatu sniegšanas prasības.

5.3.

Visbeidzot, attiecībā uz informācijas apmaiņu deleģētās regulas projekts (25) paredz ievērojamu izvēles brīvību nacionālajām iestādēm noteikt nosacījumus, saskaņā ar kuriem informācija, kas vajadzīga sistēmiskā riska uzraudzībai (26), jāsniedz EVTI un ESRK. Lai novērstu neskaidrības, ECB iesaka precizēt minētos noteikumus.