EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2533/98 (1998. gada 23. novembris) par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka ( 1 ), un jo īpaši tās 5. panta 1. punktu un 6. panta 4. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. terminiem “ziņotāji”, “iesaistītā dalībvalsts”, “rezidents” un “rezidējošs” ir tā pati nozīme, kas definēta Regulas (EK) Nr. 2533/98 1. pantā;

2. “mājsaimniecības un nefinanšu sabiedrības” saskaņā ar definīciju, kas paredzēta Eiropas kontu sistēmā (EKS) 1995, kas iekļauta A pielikumā Padomes Regulā (EK) Nr. 2223/96 (1996. gada 25. jūnijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā ( 2 ), ir visi nefinanšu sektori, izņemot centrālo valdību. Termins aptver mājsaimniecību sektoru un mājsaimniecības apkalpojošo bezpeļņas organizāciju sektoru (S.14 un S.15), un nefinanšu sabiedrību sektoru (S.11);

3. “kredītiestādes un citas iestādes” ir visas MFI, izņemot centrālās bankas un kolektīvo ieguldījumu fondus, kas identificētas saskaņā ar klasifikācijas principiem, kuri izklāstīti I pielikuma 1. daļas 1. punktā Eiropas Centrālās bankas Regulā (EK) Nr. 2423/2001 (2001. gada 22. novembris) par monetāro finanšu iestāžu nozares konsolidēto bilanci (ECB/2001/13) ( 3 );

4. “MFI procentu likmju statistika” ir statistika, kas attiecas uz procentu likmēm, ko kredītiestādes un citas iestādes, kas ir rezidenti, piemēro to mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību eiro izteiktiem noguldījumiem un aizdevumiem, kas atrodas iesaistītajās dalībvalstīs;

5. “potenciālo ziņotāju grupa” ir rezidentes kredītiestādes un citas rezidentiestādes, kas pieņem eiro noguldījumus un/vai piešķir eiro aizdevumus mājsaimniecībām un/vai nefinanšu sabiedrībām, kuras atrodas iesaistītajās dalībvalstīs.

2. Katra VCB atlasa ziņotājus no tām kredītiestādēm un citām iestādēm potenciālajā ziņotāju grupā, kuras ir rezidenti tajā pašā iesaistītajā dalībvalstī, kur atrodas attiecīgā VCB.

3. Atlasot ziņotājiestādes, VCB izvēlas visu grupu vai piemēro izlases metodi saskaņā ar turpmāk noteiktajiem kritērijiem.

4. Ja ir izvēlēta visa grupa, VCB no katras rezidentkredītiestādes un no katras cita veida rezidentiestādes potenciālajā ziņotāju grupā prasa, lai tiktu ziņoti statistikas dati par monetāro finanšu iestāžu (MFI) procentu likmēm. Mainīgie lielumi, ko ievāc no visas grupas, ir procentu likmes un jauno darījumu apjomi un procentu likmes attiecībā uz saistībām.

5. Izlases gadījumā tikai atsevišķas potenciālajā ziņotāju grupā iekļautās kredītiestādes un citas iestādes tiek aicinātas sagatavot ziņojumu. Mainīgie lielumi, kas ir novērtējami, izmantojot iestāžu izlasi, ir procentu likmes un jauno darījumu apjomi un procentu likmes attiecībā uz saistībām. Tos sauc par izlases mainīgajiem lielumiem. Lai mazinātu risku, ka izlases apsekojuma rezultāti atšķiras no patiesajiem (nezināmajiem) lielumiem potenciālajā ziņotāju grupā, izlasi veido tā, lai tā būtu tipiska attiecībā uz potenciālo ziņotāju grupu. MFI procentu likmju statistikā izlasi uzskata par tipisku, ja tajā atspoguļojas visas īpatnības, kas ir būtiskas MFI procentu likmju statistikā un piemīt potenciālajai ziņotāju grupai. Sākotnējās izlases veidošanā VCB var izmantot piemērotus aizstājējlielumus un modeļus, lai radītu atlases sistēmu, pat tad, ja pamatā esošie dati, kas iegūti no esošajiem avotiem, gluži neatbilst šīs regulas definīcijām.

6. Lai nodrošinātu izlases tipiskumu, katra VCB, kas MFI procentu likmju statistikā izvēlas izlases metodi, pirms ziņotājiestāžu atlases atbilstīgi stratificē potenciālo ziņotāju grupu. Stratifikācija nozīmē to, ka potenciālo ziņotāju grupu N iedala apakšgrupās vai stratos N1, N2, N3, NL. Sadalītās apakšgrupas vai strati nedrīkst pārklāties, un tie kopā veido potenciālo ziņotāju grupu:

7. VCB definē stratifikācijas kritērijus, kas ļauj iedalīt potenciālo ziņotāju grupu viendabīgos stratos. Stratus uzskata par viendabīgiem, ja izlases mainīgo lielumu noviržu strata iekšienē summa ir ievērojami zemāka par kopējo novirzi visā faktisko ziņotāju grupā ( 4 ). Stratifikācijas kritērijus piesaista MFI procentu likmju statistikai, t. i., pastāv saistība starp stratifikācijas kritērijiem un procentu likmēm un apjomiem, kas jānosaka izlasē.

8. Katra VCB, kas izvēlas izlases metodi, identificē vismaz vienu stratifikācijas kritēriju, lai nodrošinātu to, ka kredītiestāžu un citu iestāžu izlase ir tipiska iesaistītajai dalībvalstij un izlases kļūda ir maza. Vislabāk, ja VCB definē stratifikācijas kritēriju hierarhiju. Tajos ņem vērā attiecīgās valsts īpatnības, un tālab tie konkrēti atbilst katrai iesaistītajai dalībvalstij.

9. Ziņotājiestāžu atlase notiek vienā kārtā pēc tam, kad ir definēti visi strati. Ziņotājiestādes no potenciālās ziņotāju grupas atlasa tikai šajā kārtā. Starpatlasi neveic.

10. Valsts izlases minimālo lielumu nosaka tā, lai robežkļūda ( 5 ) attiecībā uz procentu likmēm, kas paredzētas jaunajiem darījumiem, visās instrumentu kategorijās vidēji nepārsniegtu 10 bāzes punktus, kad ticamības līmenis ir 90 % ( 6 ). Atbilstību pierāda tieši, izmantojot atbilstīgus datus, vai, ja tādu nav, var pieņemt, ka izlases lielums ir pietiekams, lai izpildītu obligāto prasību, ja ir izpildīts viens vai otrs no turpmāk minētajiem kritērijiem.

11. Atbilstīgi dati ir dati, kas ir pietiekami sīki un saistīti ar MFI procentu likmju statistiku tādā nozīmē, ka apsekojumos, kuros šie dati ir iegūti, izmantotas definīcijas, kas saskan ar MFI procentu likmju statistiku. Var gadīties, ka VCB rīcībā šādu datu nav, kamēr nav veikts MFI procentu likmju statistikas apsekojums un ziņotājiestādes nav iesniegušas pirmās datu kopas.

12. Valsts izlases minimālais lielums attiecas gan uz sākotnējo minimālo izlasi, gan uz minimālo izlasi pēc atjaunināšanas saskaņā ar definējumu 21. punktā. Sakarā ar iestāžu pievienošanos un atdalīšanos, izlases lielums var samazināties laikā līdz brīdim, kad veic nākamo atjaunināšanu.

13. VCB var atlasīt lielāku skaitu ziņotāju par to, kas definēts kā valsts izlases minimālais lielums, un jo īpaši, ja jāpalielina attiecīgās izlases tipiskums, ņemot vērā attiecīgās valsts finanšu sistēmu.

14. Kredītiestāžu un pārējo iestāžu skaitam potenciālajā ziņotāju grupā un izlases minimālajam lielumam ir jābūt atbilstīgam. VCB var pieļaut, ka kredītiestādes un citas iestādes, kas ir rezidenti vienā un tajā pašā iesaistītajā dalībvalstī un ir atsevišķi iekļautas MFI sarakstā, kurš izveidots un atjaunināts saskaņā ar klasifikācijas principiem, kas ir izklāstīti I pielikuma 1. daļas I punktā Eiropas Centrālās bankas 2001. gada 22. novembra Regulā (EK) Nr. 2423/2001 par monetāro finanšu iestāžu sektora kopsavilkuma bilanci (ECB/2001/13) ( 7 ), paziņo MFI procentu likmju statistiku kopā kā grupa. Šī grupa kļūst par nosacītu ziņotāju. Tas nozīmē to, ka grupa ziņo MFI procentu likmju statistikas datus tā, it kā tā būtu viena MFI, t.i., grupa ziņo vienu vidējo procentu likmi vienā instrumentu kategorijā, kas attiecas uz visu grupu kopā, nevis vienu procentu likmi katrai MFI, kas iekļauta MFI sarakstā. Tajā pašā laikā kredītiestādes un citas iestādes šajā grupā joprojām uzskata par atsevišķām iestādēm potenciālajā ziņotāju grupā un izlasē.

15. Pēc tam, kad saskaņā ar 6. un 7. punktu ir definēti attiecīgās valsts strati un saskaņā ar 10. punktu — attiecīgās valsts izlases lielums, VCB, kas izvēlas izlases metodi, veic atlasi, no katra strata izvēloties faktiskos ziņotājus. Valsts kopējās izlases lielums n ir katra strata izlases lielumu n1, n2, n3, … nL summa:

16. Katra VCB izvēlas vispiemērotāko valsts izlases lieluma n sadalījumu starp stratiem. Tādējādi katra VCB nosaka, cik ziņotāju nh tiek izvēlēti no kopējā kredītiestāžu un citu iestāžu skaita Nh katrā stratā. Atlases likme nh/Nh katrā stratā h pieļauj katra strata variācijas novērtējumu. Tas nozīmē, ka no katra strata tiek izvēlēti vismaz divi ziņotāji.

17. Lai atlasītu faktiskos ziņotājus katrā stratā, VCB vai nu iekļauj visas iestādes stratā, veic atlasi izlases veidā, vai arī izvēlas vislielākās iestādes stratā. Ja veic atlasi izlases veidā, iestāžu atlasi katrā stratā veic, visām iestādēm piemērojot vienādu varbūtību vai arī varbūtību, kas ir proporcionāla iestādes lielumam. VCB attiecībā uz dažiem stratiem var izlemt, ka izlasē jāiekļauj visas iestādēs, veikt atlasi izlases veidā attiecībā uz citiem stratiem un atlasīt vislielākās iestādes attiecībā uz vēl citiem stratiem.

18. Informāciju par katras kredītiestādes un pārējo iestāžu lielumu potenciālajā ziņotāju grupā valsts līmenī var iegūt, pateicoties MFI bilanču statistikai, ko vāc saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2423/2001 (ECB/2001/13). VCB izmanto kopējos datus par eiro noguldījumiem, kas pieņemti no tām mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām, kuras ir iesaistīto dalībvalstu rezidenti, un par eiro aizdevumiem, kas piešķirti šīm mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām, kas ir tā bilances daļa, kura ir būtiska MFI procentu likmju statistikā, vai arī aizstājējrādītāju, kas ir tuvs minētajam.

19. MFI procentu likmju statistikas pamatā ir atlase bez aizstāšanas, t.i., katru kredītiestādi un citu iestādi potenciālajā ziņotāju grupā izvēlas tikai vienreiz.

20. Ja VCB nolemj izlasē iekļaut visas kredītiestādes un citas iestādes vienā stratā, VCB šajā stratā var veikt izlases atlasi filiāļu līmenī. Šajā gadījumā priekšnosacījums ir tāds, ka VCB rīcībā būtu jābūt pilnam filiāļu sarakstam, kas aptver visus attiecīgā strata kredītiestāžu un pārējo iestāžu darījumus, un atbilstīgiem datiem, lai novērtētu novirzi attiecībā uz procentu likmēm, kas piemērotas jaunajos darījumos ar mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām visās filiālēs. Atlasot un paturot sarakstā filiāles, piemēro visas šajā pielikumā paredzētās prasības. Izvēlētās filiāles kļūst par nosacītiem ziņotājiem, uz ko attiecas visas II pielikumā noteiktās ziņošanas prasības. Šī procedūra neskar kredītiestāžu vai citu iestāžu, kurām pieder filiāles, pienākumu būt par ziņotājiem.

21. VCB, kas izvēlas izlases metodi, nodrošina to, ka izlase laika gaitā saglabā tipiskumu.

22. Tāpēc VCB vismaz reizi gadā pārbauda izlases tipiskumu. Ja potenciālajā ziņotāju grupā ir notikušas nozīmīgas izmaiņas, tās būtu jāatspoguļo izlasē pēc šīs gadskārtējās pārbaudes.

23. VCB vismaz reizi divos gados regulāri pārskata izlasi, ņemot vērā potenciālās ziņotāju grupas jaunpienācējus un tos, kas atstāj potenciālo un faktisko ziņotāju grupu, kā arī citas ziņotājiestādēm raksturīgo īpatnību izmaiņas. Taču VCB var pārbaudīt un atjaunināt savu izlasi arī biežāk.

24. Laika gaitā izlasi koriģē, ņemot vērā potenciālās ziņotāju grupas jaunpienācējus, lai izlase joprojām būtu tipiska attiecībā uz potenciālo ziņotāju grupu. Tāpēc VCB no visu jaunpienācēju grupas Nb atlasa izlasi nb. Jaunpienācēju papildu izlasi nb no kopējā jaunpienācēju skaita Nb sauc par pakāpenisko atlasi laika gaitā.

25. Laika gaitā izlasi koriģē, ņemot vērā tās iestādes, kas ir atstājušas potenciālās un faktiskās ziņotāju grupas. Korekcija nav vajadzīga, ja to iestāžu skaits, kas ir atstājušas potenciālo ziņotāju grupu Nd, un to iestāžu skaits, kas atstājušas izlasi nd, ir proporcionāls (1. gadījums). Ja iestādes, kas atstāj potenciālo ziņotāju grupu, neietilpst izlasē, izlase kļūst pārāk liela attiecībā pret potenciālo ziņotāju grupu (2. gadījums). Ja izlasi atstāj vairāk iestāžu nekā potenciālo ziņotāju grupu, laika gaitā izlase kļūst pārāk maza un var zaudēt tipiskumu (3. gadījums). Otrajā un trešajā gadījumā svēruma faktoru, kas attiecināts uz katru izlasē iekļauto iestādi, koriģē pēc kādas statistikas metodes, kas ir tradicionāla atlases teorijā. Katrai ziņotājiestādei noteiktais svēruma faktors ir atlases varbūtībai apgriezti proporcionāls lielums un, tādējādi, paplašinājuma koeficients. Otrajā gadījumā, kad izlase relatīvi ir pārāk liela, salīdzinot ar potenciālo grupu, izlasē netiek nošķirta neviena izlases ziņotājiestāde.

26. Laika gaitā izlasi koriģē, ņemot vērā izmaiņas, kas skar rādītājus, kas raksturo ziņotājiestādes. Izmaiņas var rasties sakarā ar apvienošanos, sadalīšanos, iestāžu paplašināšanos u.tml. Dažas ziņotājiestādes var mainīt stratu. Tāpat kā 2. un 3. gadījumā attiecībā uz iestādēm, kas atstāj izlasi, izlasi koriģē ar kādu statistikas metodi, kas ir tradicionāla atlases teorijā. Tiek noteiktas jaunas atlases varbūtības un līdz ar to arī jauni svēruma faktori.

27. Lai nodrošinātu saskaņotu statistiku attiecībā uz procentu likmēm, ko MFI nosaka saistībām sakarā ar noguldījumiem un aizdevumiem, un tām, ko piemēro jaunajiem noguldījumu un aizdevumu darījumiem, VCB, kas izvēlas izlases metodi, minēto divu statistikas datu kopu vākšanai izmanto vienas un tās pašas ziņotājiestādes. VCB var arī izmantot izlases metodi, lai iegūtu statistikas datu apakškopu attiecībā uz MFI procentu likmēm, un visas grupas aptauju– lai iegūtu minētās statistikas atlikuma datus. VCB tomēr neizmanto divas vai vairākas dažādas izlases.

28. VCB nav pienākuma izlases procedūrā aptvert katru produktu, kas pastāv valstī. Tomēr tās nedrīkst nošķirt veselu instrumentu kategoriju sakarā ar to, ka iesaistītās summas ir ļoti mazas. Tātad, ja kādas kategorijas instrumentu piedāvā tikai viena iestāde, šo iestādi iekļauj izlasē. Ja kāda instrumentu kategorija nepastāvēja iesaistītajā dalībvalstī sākotnējās izlases veidošanas laikā, bet pēc tam kādā iestādē tika ieviesta, šo iestādi iekļauj izlasē, kad nākamo reizi pārbauda izlases tipiskumu. Ja ir radīts jauns produkts, izlasē iekļautās iestādes uz to norāda nākamajā ziņojumā, jo visām ziņotājiestādēm ir pienākums sagatavot paziņojumus par visiem saviem produktiem.

1. Likme, ko ziņotāji visām noguldījumu un aizdevumu instrumentu kategorijām paziņo attiecībā uz jauniem darījumiem un saistībām, ir līgtā gada likme (LGL). To definē kā procentu likmi, par ko ziņotājs un mājsaimniecība vai nefinanšu sabiedrība individuāli vienojas attiecībā uz kādu noguldījumu vai aizdevumu un ko izsaka kā gada likmi un norāda kā procentus gadā. LGL ietver visus procentu maksājumus par noguldījumiem un aizdevumiem, bet neietver citus maksājumus, kas varētu uz tiem attiekties. ►C1  Dizažio, ko definē kā aizdevuma nominālsummas un klienta saņemtās summas starpību, uzskata par procentu maksājumu līguma sākumā (laiks t0) un tāpēc to atspoguļo LGL. ◄

2. Ja procentu maksājumus, par ko ziņotājs vienojies ar mājsaimniecību vai nefinanšu sabiedrību, gada laikā kapitalizē, ievērojot regulārus intervālus, piemēram, mēneša vai ceturkšņa intervālu, nevis gada intervālu, līguma likmi pārvērš par gada likmi, izmantojot formulu turpmāk, kas ļauj aprēķināt līgto gada likmi:

x = 1 + r ag n n – 1

kur:

3. Valstu centrālās bankas (VCB) var prasīt no saviem ziņotājiem, lai attiecībā uz visiem vai dažiem noguldījumu un aizdevumu instrumentiem, kas ir saistīti ar jauniem darījumiem un saistībām, LGL vietā tiktu norādīta faktiskā likme šaurā nozīmē (FLŠN). FLŠN definē kā procentu likmi gadā, kas darījuma sākotnējo summu pielīdzina visu to nākotnes vai esošo saistību pašreizējai vērtībai, par ko ziņotāji vienojušies ar mājsaimniecību vai nefinanšu sabiedrību, izņemot maksājumus (noguldījumi vai aizdevumi, maksājumi vai atmaksājumi, procentu maksājumi). FLŠN atbilst procentu likmei, ko veido efektīvo gada izmaksu procentu likme (annual percentage rate of charge, APRC), kas definēta 3. panta i) punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīvā 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK ( 8 ). Vienīgā atšķirība starp, FLŠN un LGL ir gada procentu likmes noteikšanas metodē. FLŠN gadījumā izmanto secīgu tuvināšanu, un tāpēc to var piemērot jebkuram noguldījumam vai aizdevumam, savukārt LGL gadījumā izmanto 2. punktā definēto algebrisko formulu, un tāpēc to var piemērot tikai tiem noguldījumiem un aizdevumiem, kam regulāri kapitalizē procentu maksājumus. Visas citas prasības ir identiskas, kas nozīmē to, ka visas atsauces uz LGL pārējā šā pielikuma tekstā attiecas arī uz FLŠN.

4. Procentu maksājumi, uz ko attiecas LGL, atspoguļo to, ko ziņotājiestāde maksā par noguldījumiem un saņem par aizdevumiem. Ja summa, ko viena puse maksā un otra puse saņem, ir atšķirīga, ziņotājiestāde pati nolemj, kuru procentu likmi iekļaut monetāro finanšu iestāžu (MFI) procentu likmju statistikā.

5. Saskaņā ar šo principu procentu likmes reģistrē, norādot to bruto vērtību pirms nodokļu nomaksāšanas, jo procentu likmes, kuros iekļauti nodokļi, atspoguļo to, ko ziņotājiestādes maksā par noguldījumiem un saņem par aizdevumiem.

6. Turklāt, nosakot procentu maksājumus, neņem vērā subsīdijas, ko trešās personas piešķīrušas mājsaimniecībām vai nefinanšu sabiedrībām, jo šīs subsīdijas nemaksā un nesaņem ziņotājiestādes.

7. MFI procentu likmju statistikā norāda īpašās likmes, ko ziņotājiestādes piešķir saviem darbiniekiem.

8. Ja procentu maksājumus ietekmē normatīvi, piemēram, procentu likmju maksimums vai aizliegums maksāt atlīdzību par noguldījumiem uz nakti, to atspoguļo MFI procentu likmju statistikā. Visas izmaiņas noteikumos, piemēram, attiecībā uz administrēto procentu likmju līmeni vai maksimālo procentu likmi norāda MFI procentu likmju statistikā kā procentu likmju izmaiņas.

9. Papildus LGL ziņotāji norāda APRC jauniem darījumiem attiecībā uz patēriņa kredītu un aizdevumiem mājsaimniecībām mājokļa iegādei, t. i:

10.  APRC ietver “kredīta kopējās izmaksas patērētājam”, kā definēts Direktīvas 2008/48/EEK 3. panta g) punktā. Šīs kopējās izmaksas veido procentu likmes komponente un citu tādu (saistītu) izdevumu komponente kā, piemēram, aptaujas, administrēšanas, dokumentu sagatavošanas, garantiju, kredītu apdrošināšanas u. tml. izdevumi.

11. Citu maksājumu komponentes sastāvs dažādās valstīs var būt atšķirīgs, jo Direktīvas 2008/48/EK definīcijas piemēro atšķirīgi, kā arī tāpēc, ka atšķiras valstu finanšu sistēmas un kredītu nodrošinājuma procedūra.

12. Ziņotājiestādes LGL aprēķināšanai piemēro standarta gadu – 365 dienas, t. i., neņem vērā papildu dienu garajos gados.

13. Ziņotājiestādes iesniedz MFI procentu likmju statistiku attiecībā uz saistībām un jaunajiem darījumiem.

14.  Saistības ir visi noguldījumi, ko ziņotājiestāde ir pieņēmusi no mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām, un visi aizdevumi, ko ziņotājiestāde ir piešķīrusi mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām.

15. Procentu likme attiecībā uz saistībām atspoguļo vidējo svērto procentu likmi, ko piemēro noguldījumiem vai aizdevumiem attiecīgajā instrumentu kategorijā atsauces laikā, kā definēts 26. punktā. Vidējā svērtā procentu likme ir LGL summa, kas reizināta ar attiecīgajām saistībām un dalīta ar kopējām saistībām. Tas attiecas uz visiem spēkā esošajiem līgumiem, kas noslēgti visos laikposmos pirms atsauces dienas.

16. Sliktos aizdevumus neiekļauj vidējās svērtajās procentu likmēs. Sliktos aizdevumus definē saskaņā ar II pielikumu Eiropas Centrālās bankas 2008. gada 19. decembra Regulai (EK) Nr. 25/2009 par monetāro finanšu iestāžu nozares bilanci (pārstrādāta versija) (ECB/2008/32) ( 10 ). Aizdevumu, kas daļēji vai pilnībā klasificēts kā sliktais aizdevums, neiekļauj procentu likmju statistikā. Procentu likmju statistikā neiekļauj arī aizdevumus parādu restrukturizācijai, kuru likmes ir zemākas par tirgus likmēm, t. i., parādu restrukturizācijai attiecībā uz finansiālās grūtībās nonākušiem parādniekiem.

17. Sakarā ar noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, kredītkaršu (procentu un bezprocentu) parādu (sauktu arī par kredītkaršu kredītu), kā arī atjaunojamiem kredītiem un pārsnieguma kredītiem, kā definēts 42. līdz 45. punktā un 51. punktā, jaunu darījumu jēdziens attiecas uz visu attiecīgo saistību kopumu. Tādējādi debeta vai kredīta atlikumu, t. i., saistību summu atsauces dienā, kas definēta 29. punktā, izmanto par rādītāju jauniem darījumiem attiecībā uz noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, kredītkaršu parādu un atjaunojamo kredītu, un bankas pārsnieguma kredītiem.

18. Procentu likmes attiecībā uz noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, kredītkaršu parādiem, kā arī atjaunojamiem kredītiem un pārsnieguma kredītiem atbilst vidējai svērtajai procentu likmei, ko piemēro šo kontu saistībām atsauces laikā, kas definēta 29. punktā. Tās attiecas uz pašreizējās bilances posteņiem, kas aptver visus spēkā esošos līgumus, kuri noslēgti visos laikposmos pirms atsauces dienas.

19. Lai aprēķinātu MFI procentu likmes kontiem, kas atkarībā no to atlikuma var būt debeta vai kredīta konti, ziņotājiestādes nodala kredītu atlikuma laikposmus un debeta atlikuma laikposmus. Ziņotājiestādes ziņo vidējās svērtās procentu likmes, kas attiecas uz kredītu atlikumiem, kā noguldījumus uz nakti un vidējās svērtās procentu likmes, kas attiecas uz debeta atlikumiem, kā pārsnieguma kredītus. Tās neziņo vidējās svērtās procentu likmes, apvienojot (zemās) procentu likmes par noguldījumiem uz nakti un (augstās) procentu likmes par pārsnieguma kredītiem.

20. Turpmākie punkti – 21. līdz 25. punkts – attiecas uz noguldījumiem ar noteikto termiņu, repo līgumiem un visiem aizdevumiem, izņemot atjaunojamos kredītus, pārsnieguma kredītus un kredītkaršu parādus, kā definēts 42. līdz 45. punktā un 51. punktā.

21.  Jaunus darījumus definē kā visus jaunos līgumus starp mājsaimniecību vai nefinanšu sabiedrību un ziņotājiestādi. Jaunie līgumi ir:

Par jaunu darījumu neuzskata esošo noguldījumu un aizdevumu automātisku pagarināšanu, t. i., ja tas neietver mājsaimniecības vai nefinanšu sabiedrības aktīvu līdzdalību un vienošanos par jauniem līguma noteikumiem, tajā skaitā par procentu likmi.

22. Jauno darījumu procentu likme atbilst vidējai svērtajai procentu likmei, ko piemēro noguldījumiem un aizdevumiem attiecīgajā instrumentu kategorijā attiecībā uz jaunajiem līgumiem, ko mājsaimniecības vai nefinanšu sabiedrības un ziņotājiestāde ir noslēgušas atsauces laikposmā, kas definēts 32. punktā.

23. Mainīgo procentu likmju izmaiņas, ko ziņotājiestāde veic automātiski, nav jauni līgumi, un tāpēc tās neuzskata par jauniem darījumiem. Tāpēc attiecībā uz esošajiem līgumiem minētās mainīgo likmju izmaiņas neatspoguļo kā likmes attiecībā uz jauniem darījumiem, bet tikai kā likmes attiecībā uz saistībām.

24.  ►C1  Ja līguma darbības laikā fiksētu procentu likmi aizstāj ar mainīgu procentu likmi un otrādi (laikā t1), par ko puses ir vienojušās līguma darbības sākumā (laikā t0), to neuzskata par jaunu vienošanos; tā ir daļa no aizdevuma nosacījumiem, kas paredzēti laikā t0. ◄ Tāpēc to neuzskata par jaunu darījumu.

25. Izņemot atjaunojamos vai pārsnieguma kredītus, mājsaimniecība vai nefinanšu sabiedrība parasti jau līguma darbības sākumā izņem visu aizdevuma summu. ►C1  Tomēr tā var izņemt aizdevumu pa daļām laikā t1, t2, t3 utt., nevis visu summu līguma darbības sākumā (laikā t0). ◄ Tam, ka aizdevumu ņem tranšās, nav nozīmes MFI procentu likmju statistikā. MFI procentu likmju statistikā par jauniem darījumiem atspoguļo vienošanos starp mājsaimniecību vai nefinanšu sabiedrību un ziņotājiestādi laikā t0, kas ietver procentu likmi un pilnu aizdevuma summu.

26. VCB definē to, vai attiecīgajā valstī MFI procentu likmes attiecībā uz saistībām, t. i., 1. papildinājumā aprakstīto 1.–14. rādītāju, aprēķina tā, lai iegūtu rādītājus, kas raksturo konstatējumus perioda beigās, vai kā vidējās likmes attiecīgajā periodā. Aptvertais periods ir viens mēnesis.

27. Procentu likmes attiecībā uz saistībām, kas raksturo konstatējumus perioda beigās, aprēķina kā vidējos svērtos lielumus procentu likmēm, ko piemēro noguldījumu un aizdevumu saistībām noteiktā brīdī mēneša pēdējā dienā. Šajā dienā ziņotājiestāde ievāc datus par piemērojamām procentu likmēm un attiecīgajām summām sakarā ar visām noguldījumu un aizdevumu saistībām attiecībā pret mājsaimniecībām un finanšu sabiedrībām un aprēķina vidējo svērto procentu likmi katrai instrumentu kategorijai. Pretstatā mēneša vidējiem rādītājiem saistībām noteiktās MFI procentu likmes, kas raksturo konstatējumus perioda beigās, attiecas tikai uz tiem līgumiem, kuri datu savākšanas laikā joprojām ir spēkā.

28. Procentu likmes attiecībā uz saistībām, kas raksturo mēneša vidējās likmes, aprēķina pēc attiecības, kur skaitītājs ir pārskata mēnesī uzkrātie procenti, kas maksājami par noguldījumiem un saņemami par aizdevumiem, un saucējs ir noguldījumu un aizdevumu vidējais apjoms mēnesī. Pārskata mēneša beigās ziņotājiestāde par katru instrumentu kategoriju ziņo uzkrātos procentus, kas maksājami vai saņemami mēnesī, un noguldījumu un aizdevumu vidējo apjomu tajā pašā mēnesī. Pretstatā mēneša beigu rādītājiem saistībām noteiktās MFI procentu likmes, ko aprēķina kā mēneša vidējos rādītājus, ietver arī līgumus, kas pārskata mēnesī kādu laiku ir bijuši spēkā, bet mēneša beigās vairs nav spēkā. Noguldījumu un aizdevumu vidējo apjomu pārskata mēnesī teorētiski aprēķina kā vidējo lielumu aizdevumu un noguldījumu dienas apjomiem aizvadītajā mēnesī. Kā minimums, vidējo mēneša apjomu iegūst no dienas atlikuma svārstīgām instrumentu kategorijām, t. i., vismaz noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, kredītkaršu procentu parādiem, kā arī atjaunojamiem kredītiem un pārsnieguma kredītiem. Visām pārējām instrumentu kategorijām aizdevumu un noguldījumu mēneša vidējo apjomu atvasina no nedēļas vai biežākiem atlikumiem. Pārejas laikposmā, kas nepārsniedz divus gadus, noguldījumiem ar noteikto termiņu, kas ilgāks par pieciem gadiem, akceptē mēneša beigu likmes.

29. VCB lemj par to, vai attiecīgajā valstī procentu likmes, ko MFI piemēro noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, kredītkaršu procentu parādiem, kā arī atjaunojamiem kredītiem un pārsnieguma kredītiem, t. i., 2. papildinājumā aprakstīto 1., 5., 6., 7., 12., 23., 32. un 36. rādītāju, nosaka tā, lai raksturotu konstatējumus perioda beigās, vai kā vidējās likmes attiecīgajā laikposmā. Aptvertais periods ir viens mēnesis.

30. Līdzīgi kā 1. papildinājumā iekļautās procentu likmes attiecībā uz saistībām, procentu likmes par noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, kredītkaršu procentu parādiem, kā arī atjaunojamiem kredītiem un pārsnieguma kredītiem aprēķina, izvēloties vienu no tālāk minētajām metodēm:

31. Ja MFI procentu likmes aprēķina kā rādītāju, kas raksturo konstatējumus mēneša beigās, kontiem, kas atkarībā no to atlikuma var būt noguldījumu vai aizdevumu konti, novērtē tikai atlikumu noteiktā laikā mēneša pēdējā dienā, lai nolemtu, vai šajā mēnesī konts ir noguldījums uz nakti vai bankas pārsnieguma kredīts. Ja MFI procentu likmes aprēķina kā mēneša vidējās likmes, to, vai konts ir noguldījumu vai aizdevumu konts, nosaka katru dienu. Pēc tam aprēķina dienas kredīta atlikumu un debeta atlikumu vidējo rādītāju, lai noteiktu fondu vidējo mēneša apjomu, kas ir mēneša vidējo likmju attiecības saucējs. Turklāt skaitītājā atspoguļotajās plūsmās nodala uzkrātos procentus, kas maksājami par noguldījumiem un saņemami par aizdevumiem. Ziņotājiestādes neziņo vidējās svērtās procentu likmes, apvienojot (zemās) procentu likmes par noguldījumiem uz nakti un (augstās) procentu likmes par bankas pārsnieguma kredītiem.

32. Procentu likmes, ko MFI noteikušas jaunajiem darījumiem, izņemot noguldījumus uz nakti, noguldījumus ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, kredītkaršu procentu parādus, kā arī atjaunojamos kredītus un pārsnieguma kredītus, t. i., visus 2. papildinājumā raksturotos rādītājus, izņemot 1., 5., 6., 7. 12., 23., 32. un 36. rādītāju, aprēķina kā laikposma vidējos lielumus. Pārskata laikposms ir viens mēnesis (viss mēnesis).

33. Katrai instrumentu kategorijai jauno darījumu likmi ziņotājiestāde aprēķina tā, ka tā atbilst vidējam svērtajam lielumam, kas iegūts pēc visām tām procentu likmēm, kas piemērotas jaunajiem darījumiem attiecīgajā instrumentu kategorijā pārskata mēneša laikā. Minētās vidējās mēneša procentu likmes kopā ar datiem par svērumiem attiecībā uz jauno pārskata mēnesī īstenoto darījumu summu katrā instrumentu kategorijā nosūta VCB iesaistītajā dalībvalstī, kur ziņotājiestāde ir rezidents. Ziņotājiestādes ņem vērā jaunos darījumus, kas veikti visa mēneša laikā.

34. Ziņotājiestādes sniedz statistikas datus par procentu likmēm, ko MFI piemēro saistībām attiecībā uz 1. papildinājumā minētajām instrumentu kategorijām un jaunajiem darījumiem attiecībā uz 2. papildinājumā minētajām instrumentu kategorijām. Kā definēts 17. punktā, procentu likmes attiecībā uz noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, atjaunojamiem kredītiem, pārsnieguma kredītiem un kredītkaršu procentu parādiem ir jauno darījumu procentu likmes, un tāpēc tās iekļautas 2. papildinājumā. Tā kā aprēķināšanas metode un atsauces laiks procentu likmēm, ko piemēro noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, kredītkaršu procentu parādiem, kā arī atjaunojamiem kredītiem un pārsnieguma kredītiem, ir tāds pats kā citiem rādītājiem attiecībā uz saistībām, 2. papildinājuma 1., 5., 6., 7., 12., 23., 32. un 36. rādītāju atkārto 1. papildinājumā.

35. Instrumentu kategoriju, kas minēta 1. un 2. papildinājumā, dažās iesaistītajās dalībvalstīs valsts līmenī nepiemēro, un tādēļ rezidentu kredītiestādes un citas rezidentiestādes mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām vispār nepiedāvā nevienu šajā kategorijā ietilpstošu produktu. Datus sniedz, ja šādi darījumi tiek veikti, neraugoties uz to, ka to apjoms ir neliels.

36. Attiecībā uz katru instrumentu kategoriju, kas definēta 1. un 2. papildinājumā un ko izmanto rezidentkredītiestāžu un citu rezidentiestāžu banku darījumos ar mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām, kas ir rezidenti iesaistītajās dalībvalstīs, MFI procentu likmju statistiku kompilē, pamatojoties uz visām procentu likmēm, ko piemēro visiem produktiem, kuri ietilpst šajā instrumentu kategorijā. Tas nozīmē, ka VCB nevar definēt kādu valsts produktu kopumu katrā instrumentu kategorijā, uz ko attiecas MFI procentu likmju statistika; gluži pretēji, šī statistika aptver visus produktus, ko piedāvā katra ziņotājiestāde. Kā minēts I pielikuma 28. punktā, VCB nav pienākuma izlasē iekļaut katru produktu, ko piedāvā attiecīgajā valstī. Tomēr tās nedrīkst izslēgt visu instrumentu kategoriju, pamatojoties uz to, ka ar tiem saistītās summas ir ļoti mazas. Tātad, ja kādas kategorijas instrumentus piedāvā tikai viena iestāde, šo iestādi iekļauj izlasē. Ja kāda instrumentu kategorija iesaistītajā dalībvalstī nav pastāvējusi sākotnējās izlases veidošanas laikā, bet pēc tam kāda iestāde ir ieviesusi jaunu šīs kategorijas produktu, šo iestādi iekļauj izlasē, kad nākamo reizi pārbauda izlases tipiskumu. Ja attiecīgajā valstī esošā instrumentu kategorijā ir izveidots jauns produkts, izlasē iekļautās iestādes par to ziņo nākamajā ziņojumā, jo visām ziņotājiestādēm jāziņo par visiem saviem produktiem.

37. Izņēmums attiecībā uz principu, saskaņā ar ko ir jāaptver visiem produktiem piemērotās visas procentu likmes, ir slikto parādu un parādu restrukturēšanas aizdevumu procentu likmes. Kā minēts 16. punktā, MFI procentu likmju statistikā neiekļauj sliktos aizdevumus un aizdevumus parādu restrukturizācijai, kuru likmes ir zemākas par tirgus likmēm, t. i., parādu restrukturizācijai attiecībā uz finansiālās grūtībās nonākušiem parādniekiem.

38. MFI procentu likmju statistika aptver visas procentu likmes, ko piemēro potenciālā ziņotāju grupa. Dati par noguldījumiem un aizdevumiem valūtās, kas nav euro, netiek prasīti visu iesaistīto dalībvalstu līmenī. Tas atspoguļots 1. un 2. papildinājumā, kur visi rādītāji attiecas uz euro noguldījumiem un aizdevumiem.

39. Izņemot repo līgumus, visus noguldījumus un aizdevumus, par kuriem jāsniedz ziņas MFI procentu likmju statistikas vajadzībām, iedala pa sektoriem. Tāpēc 1. un 2. papildinājumā nodalīti rādītāji, kas attiecas uz mājsaimniecībām (tajā skaitā bezpeļņas organizācijām, kas apkalpo mājsaimniecības) ( 11 ), un rādītāji, kas attiecas uz nefinanšu sabiedrībām ( 12 ). Turklāt, atsevišķi dati tiek sniegti par mājsaimniecību sastāvdaļu – pašnodarbinātajiem/sabiedrībām, kas nav juridiskas personas, taču tikai attiecībā uz jaunajiem darījumiem “citiem mērķiem”. NCB var atbrīvot no prasības atsevišķi norādīt kredītus pašnodarbinātajiem, ja šādi kredīti saistību izteiksmē ir mazāk par 5 % no iesaistītās dalībvalsts kopējiem kredītiem mājsaimniecībām, ko aprēķina saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32).

40. Uz repo līgumiem attiecas 1. papildinājuma 5. rādītājs un 2. papildinājuma 11. rādītājs. Kaut arī visās iesaistītajās dalībvalstīs atlīdzības maksājumi par repo līgumiem ir atkarīgi no turētāja sektora, nav jāveic repo līgumu iedalījums pa sektoriem, t. i., pa mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām, katras iesaistītās dalībvalsts līmenī. Nav jāveic arī iedalījums pēc termiņa katras iesaistītās dalībvalsts līmenī, jo parasti repo līgumi ir īstermiņa darījumi. MFI procentu likme par repo līgumiem attiecas vienādi uz abiem sektoriem.

41. Šīs regulas 2. papildinājuma 5. un 6. rādītājs attiecas uz mājsaimniecību noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu. Tomēr katras iesaistītās dalībvalsts līmenī procentu likme noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu un tiem piemērojamais svērums attiecas uz šā tipa noguldījumiem, ko veikušas gan mājsaimniecības, gan nefinanšu sabiedrības, t. i., abus sektorus apvieno, bet iedala mājsaimniecību sektorā. Nav vajadzības katras iesaistītās dalībvalsts līmenī veikt iedalījumu pa sektoriem.

42. Ja 43. līdz 52. punktā nav noteikts citādi, MFI noteikto procentu likmju iedalījums pēc instrumentiem, kā arī instrumentu veidu definīcijas saskan ar aktīvu un pasīvu kategorijām, kas izklāstītas Regulas (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32) I pielikuma 2. daļā.

43. MFI procentu likmes attiecībā uz noguldījumiem uz nakti, t. i., 2. papildinājuma 1. un 7. rādītājs, attiecas uz visiem noguldījumiem uz nakti neatkarīgi no tā, vai par tiem maksā procentus. MFI procentu likmju statistikā tāpēc atspoguļo noguldījumus uz nakti, par kuriem nemaksā procentus.

44. Neatkarīgi no sākotnējā procentu likmes noteikšanas termiņa MFI procentu likmju statistikā atjaunojamie kredīti un pārsnieguma kredīti, t. i., 2. papildinājuma 12. un 23. rādītājs, atbilst tiem, kas definēti Regulas (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32) II pielikuma 2. daļā. Soda naudas, ko piemēro bankas pārsnieguma kredītiem kā citu maksājumu komponenti, piemēram, kā īpašas maksas, neietilpst LGL, kā definēts 1. punktā, jo šā veida likme attiecas tikai uz aizdevumu procentu likmes komponenti. Šajā kategorijā uzrādītos aizdevumus neuzrāda nevienā citā jauno darījumu kategorijā.

45. MFI procentu likmju statistikā kredītkaršu parādi atbilst tiem, kas definēti Regulas (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32) II pielikuma 2. daļā. Datus par procentu likmi uzrāda pie 32. un 36. rādītāja tikai attiecībā uz kredītkaršu procentu parādiem. Procentu likmi bezprocentu kredītiem atsevišķi neuzrāda, jo tā pēc definīcijas ir 0 %. Tomēr kredītkaršu bezprocentu parādu saistības līdz ar kredītkaršu procentu parādu saistībām veido daļu no statistikas par procentu likmēm, ko MFI piemēro saistībām. Kredītkaršu procentu parādus un kredītkaršu bezprocentu parādus neuzrāda ne pie viena cita jauno darījumu rādītāja.

46. MFI procentu likmju statistikā jauni aizdevumi nefinanšu sabiedrībām (izņemot atjaunojamos kredītus, pārsnieguma kredītus un kredītkaršu parādus), t. i., 2. papildinājuma 37. līdz 54. rādītājs, ietver visus jebkura apjoma aizdevumus, kas nav kredītkaršu (procentu un bezprocentu) parādi, atjaunojamie kredīti un pārsnieguma kredīti uzņēmumiem, savukārt 62. līdz 85. rādītājs attiecas uz nodrošinātiem aizdevumiem, kā definēts 60. punktā. Aizdevumi nefinanšu sabiedrībām 1. papildinājumā attiecībā uz saistībām atbilst tiem, kas definēti Regulas (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32) II pielikuma 2. daļā, un tie ietver atjaunojamos kredītus, pārsnieguma kredītus, kredītkaršu procentu parādus un kredītkaršu bezprocentu parādus.

47. MFI procentu likmju statistikā jauni aizdevumi mājsaimniecību patēriņam, t. i., 2. papildinājuma 13.–15., 30. un 55.–57. rādītājs, tiek definēti kā aizdevumi, kas nav kredītkaršu parāds (procentu vai bezprocentu), atjaunojamais kredīts un pārsnieguma kredīts un kas piešķirti personīgai izmantošanai, patērējot preces vai pakalpojumus, turklāt 55.–57. rādītājs attiecas uz 60. punktā definētajiem nodrošinātajiem aizdevumiem. Patēriņa kredīti 1. papildinājumā, kas atsaucas uz atlikušajām saistībām, atbilst tiem, kas definēti Regulas (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32) II pielikuma 2. daļā, un attiecas uz atjaunojamo kredītu un pārsnieguma kredītu, kā arī bezprocentu un procentu kredītkaršu parādu.

48.  Aizdevumi mājsaimniecībām mājokļa iegādei, t. i., 1. papildinājuma 6.–8. rādītājs un 2. papildinājuma 16.–19. un 31. rādītājs, var būt nodrošināti vai nenodrošināti, bet 58.–61. rādītājs attiecas uz 60. punktā definētajiem nodrošinātajiem aizdevumiem. MFI procentu likmju statistika nodrošinātos un nenodrošinātos aizdevumus mājsaimniecībām mājokļu iegādei 16.–19. un 31. rādītājā aptver bez iedalījuma. MFI procentu likmju statistikā jauni aizdevumi mājsaimniecībām mājokļa iegādei, t. i., 2. papildinājuma 16.–19., 31. un 58.–61. rādītājs, tiek definēti kā kredīti, kas nav atjaunojamie kredīti, pārsnieguma kredīti vai kredītkaršu parāds un kas izsniegti ieguldīšanai mājokļos, t. sk. ēkās, garāžās un mājas uzlabojumos (remontā). Aizdevumiem mājsaimniecībām mājokļu iegādei 1. papildinājumā, kas atsaucas uz atlikušajām saistībām, atbilst tiem, kas definēti Regulas (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32) II pielikuma 2. daļā, un attiecas uz atjaunojamo kredītu, pārsnieguma kredītu un kredītkaršu parādu.

49. MFI procentu likmju statistikā jauni aizdevumi mājsaimniecībām citiem mērķiem, t. i., 2. papildinājuma 20.–22. un 33.–35. rādītājs, tiek definēti kā aizdevumi, kas nav atjaunojamie kredīti, pārsnieguma kredīts vai kredītkaršu parāds un kas piešķirti tādiem mērķiem kā uzņēmējdarbība, parāda konsolidācija, izglītība utt. Citi aizdevumi mājsaimniecībām 1. papildinajumā, kas atsaucas uz atlikušajām saistībām, atbilst tiem, kas definēti Regulas (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32) II pielikuma 2. daļā, un attiecas uz atjaunojamo kredītu, pārsnieguma kredītu un kredītkaršu parādu.

50. MFI atlikušo saistību procentu likmju vajadzībai patēriņa kredīti, aizdevumi mājsaimniecībām mājokļa iegādei un citi aizdevumi mājsaimniecībām citiem mērķiem kopā veido visus aizdevumus, ko rezidentes kredītiestādes un cits iestādes aizdevušas mājsaimniecībām, t. sk. atjaunojamos kredītus, pārsnieguma kredītu un kredītkaršu parādu (bezprocentu un procentu).

51. Attiecībā uz procentu likmēm, ko MFI piemēro jauniem darījumiem, bankas pārsnieguma kredīti, aizdevumi mājsaimniecībām mājas iegādei un citiem mērķiem kopā aptver visus aizdevumus, ko kredītiestādes un citas iestādes, kas ir rezidenti, piešķīrušas mājsaimniecībām. Bezprocentu kredītkaršu parāds netiek atsevišķi ziņots MFI procentu likmju statistikā par jauniem darījumiem, bet tiek iekļauts attiecīgajos atlikušās saistību summas posteņos.

52. Attiecībā uz citiem aizdevumiem nefinanšu sabiedrībām, t. i., 2. papildinājuma 37.–54. un 62.–85. rādītāju, tiek nošķirtas trīs apjomu kategorijas: a) “līdz EUR 0,25 miljoniem ieskaitot”; b) “vairāk par EUR 0,25 miljoniem un līdz EUR 1 miljonam ieskaitot”; un c) “vairāk par EUR 1 miljonu”. Apjoms attiecas uz vienu atsevišķu aizdevuma darījumu, ko uzskata par jaunu darījumu, nevis uz visiem darījumiem starp nefinanšu sabiedrībām un ziņotājiestādi.

53. Atkarībā no instrumenta veida un tā, vai MFI procentu likme attiecas uz saistībām vai jauniem darījumiem, statistikas dati sniedz iedalījumu pēc sākotnējā termiņa, brīdinājuma termiņa vai sākotnējā likmes noteikšanas termiņa. Šie iedalījumi attiecas uz laika intervāliem, piemēram, procentu likme attiecībā uz noguldījumu ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem attiecas uz vidējo procentu likmi visiem noguldījumiem ar noteikto termiņu no divām dienām līdz diviem gadiem, svērumu nosakot pēc noguldījuma lieluma.

54. Iedalījums pēc sākotnējā termiņa un brīdinājuma termiņa izriet no definīcijām, kas izklāstītas Regulas (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32) II pielikuma 2. daļā. Iedalījums pēc sākotnējā termiņa tiek piemērots visām noguldījumu kategorijām, kas nav repo līgumi un attiecas uz atlikušajām saistībām, un visām aizdevumu kategorijām, kas attiecas uz atlikušajām saistībām, kā tas izklāstīts 1. papildinājumā. Iedalījums pēc sākotnējā termiņa tiek piemērots arī jauniem darījumiem attiecībā uz noguldījumiem ar noteikto termiņu, un iedalījums pēc brīdinājuma termiņa – jauniem darījumiem attiecībā uz noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, kā izklāstīts 2. papildinājumā. Atsevišķi dati par aizdevumiem nefinanšu sabiedrībām ar sākotnējo procentu likmes noteikšanas termiņu līdz vienam gadam kombinācijā ar sākotnējo termiņu ilgāku par vienu gadu tiek ziņoti par katru aizdevumu apmēru grupu, kas minēta 52. punktā un kā tas izklāstīts 2. papildinājumā.

55. Aizdevumu procentu likmes attiecībā uz jauniem darījumiem 2. papildinājumā iedala pēc līgumā norādītā sākotnējā procentu likmes noteikšanas termiņa. MFI procentu likmju statistikai sākotnējo likmes noteikšanas termiņu definē kā iepriekš noteiktu laikposmu līguma darbības sākumā, kad nevar mainīt procentu likmes vērtību. Sākotnējais likmes noteikšanas termiņš var būt īsāks vai vienāds ar aizdevuma sākotnējo termiņu. Procentu likmes vērtību uzskata par nemainīgu tikai tad, ja tās līmenis ir precīzi definēts, piemēram, 10 %, vai kā starpība, salīdzinot ar atsauces likmi noteiktā laikposmā, piemēram, sešu mēnešu Euribor plus divi procenta punkti noteiktā dienā un laikā. Ja līguma sākumā mājsaimniecība vai nefinanšu sabiedrība un ziņotājiestāde uz noteiktu laiku vienojas par aizdevuma procentu likmes aprēķināšanu, piemēram, sešu mēnešu Euribor plus divi procenta punkti uz trim gadiem, to neuzskata par sākotnēju likmes noteikšanu, jo procentu likmes vērtība trīs gadu laikā var mainīties. MFI procentu likmju statistika attiecībā uz jauniem aizdevuma darījumiem atspoguļo tikai to procentu likmi, par ko puses attiecībā uz sākotnējo likmes noteikšanas termiņu ir vienojušās līguma darbības sākumā vai pēc aizdevuma līguma pārskatīšanas. Ja pēc šā sākotnējā likmes noteikšanas termiņa procentu likme automātiski kļūst par mainīgu likmi, to neatspoguļo MFI procentu likmēs, kas attiecas uz jauniem darījumiem, bet tikai tajās MFI procentu likmēs, ko piemēro saistībām.

56. Aizdevumiem mājsaimniecībām nošķir šādus sākotnējos likmes noteikšanas termiņus.

Aizdevumiem mājsaimniecībām patēriņam un citiem mērķiem:

Aizdevumiem mājsaimniecībām mājokļu iegādei:

57. Šādi sākotnējie likmes noteikšanas termiņi tiek nošķirti aizdevumiem nefinanšu sabiedrībām līdz EUR 0,25 miljoniem, vairāk par EUR 0,25 miljoniem un līdz EUR 1 miljonam, kā arī vairāk par EUR 1 miljonu:

58. MFI procentu likmju statistikai “mainīgo likmi” definē kā procentu likmi, kas tiek pārskatīta nepārtraukti (piemēram, katru dienu) vai pēc MFI ieskatiem.

59. Aizdevumi mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām, kas nodrošināti ar ķīlu un/vai galvojumu, tiek atsevišķi ziņoti visās MFI procentu likmju statistikas jauno darījumu kategorijās, izņemot kredītkaršu parādus, atjaunojamos kredītus un pārsnieguma kredītus, kā arī kredītus citiem mērķiem.

60. MFI procentu likmju statistikā aizdevumu iedalījums pēc ķīlām/galvojumiem ietver to aizdevumu kopējo summu, kas ir saistīti ar jauniem darījumiem, kā arī nodrošināti ar “fondētās kredīta aizsardzības” metodi, kura definēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvas 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādāta versija) ( 13 ) 4. panta 31. punktā un VIII pielikuma 1. daļas 6.–25. iedaļā, un/vai galvoti ar “nefondētās kredīta aizsardzības” metodi, kura definēta Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 32. punktā un VIII pielikuma 1. daļas 26.–29. iedaļā, tādējādi ķīlas/galvojuma vērtībai esot lielākai par aizdevuma summu vai vienādai ar to. Ja MFI piemēro sistēmu, kas atšķiras no “standartizētās pieejas”, kura uzraudzības vajadzībām definēta Direktīvā 2006/48/EK, tā var piemērot tādu pašu pieeju to aizdevumu ziņošanā, kas ieļauti šajā iedalījumā.

61. VCB var piešķirt atkāpes gan attiecībā uz procentu likmēm nodrošinātajiem/galvotajiem aizdevumiem nefinanšu sabiedrībām, gan attiecībā uz šādu darījumu apjomu – 62. līdz 85. rādītāju, ja valsts kopējais darījumu apjoms attiecīgajam postenim (37. līdz 54. rādītājs), kas ietver visus aizdevumus, ir mazāks par 10 % no valsts kopējā darījumu apjoma visu aizdevumu summā tajā pašā lieluma kategorijā, kā arī mazāks par 2 % no darījumu apjoma attiecībā uz tā paša lieluma un sākotnējā procentu likmes noteikšanas termiņa kategorijām euro zonas līmenī. Ja atkāpes tiek piešķirtas, šīs robežvērtības jāpārbauda vienu reizi gadā.

62. Lai iegūtu apkopojumus, kas attiecas uz visām iesaistītajām dalībvalstīm, katrā instrumentu kategorijā, kas piedāvāta 1. un 2. papildinājumā, piemēro trīs apkopojuma līmeņus.

63. Pirmo apkopojuma līmeni veic ziņotājiestādes, kā definēts 64. līdz 69. punktā. VCB tomēr var prasīt no ziņotājiestādēm, lai tiktu sniegti dati par individuāliem noguldījumiem un aizdevumiem. Datus paziņo VCB iesaistītajā dalībvalstī, kur ziņotājiestāde ir rezidents.

64. Ja procentu likmes attiecībā uz saistībām, t. i., 1. papildinājuma 1. līdz 14. rādītāju, aprēķina kā rādītāju, kas raksturo konstatējumus perioda beigās, ziņotājiestādes ziņo vidējo svērto procentu likmi, ko katrai no instrumentu kategorijām piemēro mēneša pēdējā dienā.

65. Ja procentu likmes attiecībā uz saistībām, t. i., 1. papildinājuma 1. līdz 14. rādītāju, aprēķina kā rādītāju, kas raksturo mēneša vidējās likmes, ziņotājiestādes ziņo pārskata mēnesī uzkrātos procentus, kas maksājami par noguldījumiem un saņemami par aizdevumiem, kā arī noguldījumu un aizdevumu vidējo apjomu tajā pašā mēnesī par katru no instrumentu kategorijām.

66. Ja procentu likmes attiecībā uz noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, kredītkaršu procentu parādiem, kā arī atjaunojamiem kredītiem un pārsnieguma kredītiem, t. i., 2. papildinājuma 1., 5., 6., 7., 12., 23., 32. un 36. rādītāju, aprēķina kā rādītāju, kas raksturo konstatējumus perioda beigās, ziņotājiestādes ziņo vidējo svērto procentu likmi, ko katrai no instrumentu kategorijām piemēro mēneša pēdējā dienā.

67. Ja procentu likmes attiecībā uz noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, kredītkaršu procentu parādiem, kā arī atjaunojamiem kredītiem un pārsnieguma kredītiem, t. i., 2. papildinājuma 1., 5., 6., 7., 12., 23., 32. un 36. rādītāju, aprēķina kā rādītāju, kas raksturo mēneša vidējās likmes, ziņotājiestādes ziņo pārskata mēnesī uzkrātos procentus, kas maksājami par noguldījumiem un saņemami par aizdevumiem, kā arī noguldījumu un aizdevumu vidējo apjomu tajā pašā mēnesī par katru no instrumentu kategorijām.

68. Ziņotājiestādes ziņo vidējo svērto procentu likmi par katru no instrumentu kategorijām attiecībā uz jauniem darījumiem, t. i., 2. papildinājuma 2. līdz 4., 8. līdz 11., 13. līdz 22., 30. un 31., 33. līdz 35. un 37. līdz 85. rādītāju. Ziņotājiestādes papildus ziņo arī pārskata mēnesī īstenoto darījumu summu katrā instrumentu kategorijā attiecībā uz katru no tālāk minētajiem 2. papildinājuma rādītājiem – 2. līdz 4., 8. līdz 11., 13. līdz 22., 33. līdz 35. un 37. līdz 85. rādītāju.

69. Kredītiestādes un citas iestādes, attiecībā uz ko VCB pieļāvusi, ka tās kopā kā grupa paziņo statistikas datus par MFI procentu likmēm, uzskata par vienu nosacītu ziņotāju, un tās sniedz 64. līdz 66. punktā minētos datus attiecībā uz visu grupu. Turklāt šīs ziņotājiestādes katram gadam katrai instrumentu kategorijai norāda ziņotājiestāžu skaitu grupā un procentu likmju novirzi starp šīm iestādēm. Grupā ietilpstošo ziņotājiestāžu skaitu un novirzi nosaka oktobra mēnesī un nosūta kopā ar oktobra datiem.

70. Otro apkopojuma līmeni veic VCB. Tās apkopo procentu likmes un atbilstošās līgumu summas visām savas valsts ziņotājiestādēm, sastādot vidējo svērto procentu likmi katrā instrumentu kategorijā. Dati tiek paziņoti Eiropas Centrālajai bankai (ECB).

71. VCB sniedz valsts vidējo svērto procentu likmi par katru no instrumentu kategorijām attiecībā uz saistībām, t. i., 1. papildinājuma 1. līdz 14. rādītāju.

72.  ►C1  VCB sniedz valsts vidējo svērto procentu likmi par katru no instrumentu kategorijām attiecībā uz jauniem darījumiem, t. i., 2. papildinājuma 1. līdz 23. un 30. līdz 85. rādītāju. Turklāt VCB 2. papildinājuma 2. līdz 4., 8. līdz 23., 33. līdz 35. un 37. līdz 85. rādītājam katram atsevišķi norāda to jauno darījumu apjomu, kas valsts līmenī attiecībā uz katru instrumentu kategoriju veikti pārskata mēnesī. Šie jauno darījumu apjomi attiecas uz visu grupu, t. i., uz visu potenciālo ziņotāju grupu. Tāpēc, ja ziņotājiestādes atlasa ar izlases metodi, valsts līmenī izmanto paplašinājuma koeficientus, lai iegūtu kopējo grupas rādītāju ( 14 ). ►M2   ►C2  Šie paplašinājuma koeficienti ir vienādi ar lielumu, kas ir apgriezti proporcionāls atlases varbūtībām πi, t. i., 1/πi. ◄  ◄ Tad, izmantojot šādu vispārēju formulu, aprēķina jauno darījumu summas aplēsi kopējai grupai Ŷ: ◄

kur:

73. VCB paziņo ECB procentu likmes, ko MFI izmanto attiecībā uz saistībām un jauniem darījumiem, norādot četras zīmes aiz komata. Tas neskar lēmumu, ko VCB pieņēmušas attiecībā uz precizitātes līmeni, ko tās vēlas piemērot datu vākšanā. Publicētajiem rezultātiem norāda ne vairāk par divām zīmēm aiz komata.

74. VCB norāda visus normatīvus (vai to izmaiņas) attiecībā uz MFI procentu likmju statistiku metodikas piezīmēs un tās nosūta kopā ar attiecīgās valsts datiem.

75. VCB, kas izvēlas izlases metodi ziņotājiestāžu atlasei, sniedz atlases kļūdas novērtējumu sākotnējai izlasei. Ikreiz pēc izlases atjaunināšanas sniedz jaunu novērtējumu.

76. Pēdējo instrumentu kategoriju apkopojuma līmeni attiecībā uz iesaistīto dalībvalstu kopumu veic ECB.

77. Procedūru attiecībā uz 78. līdz 86. punktā definētajiem produktiem izmanto par atsauci, rīkojoties ar produktiem, kam piemīt līdzīgas īpašības.

78.  ►C2  Augošas vai lejupslīdošas procentu likmes noguldījums vai aizdevums ir noguldījums vai aizdevums ar fiksētu termiņu, kam piemēro procentu likmi, kas gadu no gada pieaug (samazinās) par iepriekš noteiktu procentu punktu skaitu. Augošas vai lejupslīdošas procentu likmes noguldījumi vai aizdevumi ir instrumenti, kuru procentu likmes ir fiksētas visā to termiņa laikā. Par procentu likmi visam noguldījuma vai aizdevuma termiņam un par citiem noteikumiem vienojas iepriekš laikā t0, kad paraksta līgumu. Augošas procentu likmes noguldījuma piemērs ir noguldījums ar noteikto termiņu uz četriem gadiem, par ko maksā 5 % pirmajā gadā, 7 % otrajā gadā, 9 % trešajā gadā un 13 % ceturtajā gadā. LGL attiecībā uz jauniem darījumiem, ko laikā t0 iekļauj MFI procentu likmju statistikā, aprēķina kā ģeometrisko vidējo no faktoriem “1 + procentu likme”. Saskaņā ar 3. punktu VCB var prasīt no ziņotājiestādēm, lai tiktu izmantota FLŠN šim produktu veidam. LGL attiecībā uz saistībām, ko iekļauj statistikā laikā no t0 līdz t3, ir likme, kuru ziņotājiestāde noteikusi brīdī, kad tiek aprēķinātas procentu likmes, ko piemēro MFI, t. i., piemērā par noguldījumu ar noteikto termiņu uz četriem gadiem – 5 % laikā t0, 7 % laikā t1, 9 % laikā t2 un 13 % laikā t3. ◄

79. MFI procentu likmju statistikā aizdevumi, kas ņemti kā daļa no “kredītlīnijas”, atbilst tiem, kas definēti un klasificēti Regulā (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32). Tikai atlikušās saistības, t. i., summas, kas kredītlīnijas kontekstā izņemtas un vēl nav atmaksātas, uzskata par jauniem darījumiem un atspoguļo MFI procentu likmju statistikā saskaņā ar 17. punktu. No kredītlīnijas pieejamās summas, kas vēl nav izņemtas vai jau ir atmaksātas, neuzskata ne par jauniem darījumiem, ne par atlikušajām saistībām.

80. “Jumta līgums” ļauj klientam izņemt aizdevumus no vairāku veidu aizdevumu kontiem, nepārsniedzot noteiktu maksimālo summu, ko piemēro visiem šiem aizdevumu kontiem kopā. Slēdzot jumta līgumu, neprecizē kredīta veidu un/vai kredīta izņemšanas laiku, un/vai procentu likmi, bet virkne iespēju var būt paredzētas. Šādi jumta līgumi neietilpst MFI procentu likmju statistikā. Tomēr, tiklīdz tiek piešķirts saskaņā ar jumta līgumu līgts aizdevums, to iekļauj MFI procentu likmju statistikā gan attiecībā uz jauniem darījumiem, gan saistībām.

81. Var būt krājnoguldījumi, kam ir noteikti pamatprocenti un uzticamības un/vai pieauguma piemaksa. Noguldījumu pieņemšanas laikā nav skaidrības par to, vai būs piemaksas maksājums. Maksājums ir atkarīgs no tā, kāda būs mājsaimniecības vai nefinanšu sabiedrības attieksme pret uzkrājumu. Šādas uzticamības vai pieauguma piemaksas parasti neiekļauj LGL attiecībā uz jauniem darījumiem. LGL attiecībā uz saistībām vienmēr aptver likmes, ko ziņotājiestāde piemēro MFI procentu likmju aprēķināšanas laikā. Tādējādi, ja ziņotājiestāde piešķir minēto uzticamības vai pieauguma piemaksu, to atspoguļo statistikā attiecībā uz saistībām.

82. Mājsaimniecībām vai nefinanšu sabiedrībām piešķirtos aizdevumus var piesaistīt derivatīvu līgumus, piemēram, ar procenta likmju mijmaiņu, procentu maksimālo robežlikmi un procentu minimālo robežlikmi. Parasti minētos līgumus neiekļauj LGL attiecībā uz jauniem darījumiem. LGL attiecībā uz saistībām vienmēr ietver likmes, ko ziņotājiestāde piemēro MFI procentu likmju aprēķināšanas laikā. Tādējādi, ja tiek īstenots šāds derivatīvu līgums un ziņotājiestāde koriģē procentu likmi, kas jāmaksā mājsaimniecībai vai nefinanšu sabiedrībai, to atspoguļo statistikā attiecībā uz saistībām.

83. Var piedāvāt noguldījumus, kas aptver divas komponentes: noguldījumu ar noteikto termiņu, kam piemēro fiksētu procentu likmi un ar to saistītu derivatīvu, kura peļņa ir atkarīga no kāda definēta biržas indeksa vai divu valūtu maiņas kursa un kura minimālā garantētā peļņa ir 0 %. Abu komponenšu termiņi var būt vienādi vai atšķirīgi. Jauniem darījumiem piemērotajā LGL ietilpst procentu likme attiecībā uz noguldījumu ar noteikto termiņu, jo tā atspoguļo vienošanos starp noguldītāju un ziņotājiestādi un ir zināma noguldījuma pieņemšanas laikā. Peļņa no noguldījuma otras komponentes, kas ir saistīta ar biržas kursa indeksu vai divu valūtu maiņas kursu, kļūst zināma tikai pēc produkta termiņa beigām, un to nevar iekļaut jauno darījumu procentu likmē. Tādējādi atspoguļo tikai garantēto minimālo peļņu (parasti 0 %). LGL attiecībā uz saistībām vienmēr ietver procentu likmi, ko ziņotājiestāde piemēro MFI procentu likmju aprēķināšanas laikā. Līdz termiņa beigām atspoguļo procentu likmi noguldījumam ar noteikto termiņu, kā arī garantēto minimālo peļņu no noguldījuma, kas aptver saistīto derivatīvu. LGL, ko maksā ziņotājiestāde, MFI procentu likmēs attiecībā uz saistībām atspoguļo tikai pēc noguldījuma termiņa beigām.

84. Noguldījumi ar noteikto termiņu, kas ilgāks par diviem gadiem, kā definēts Regulas (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32) II pielikuma 2. daļā, var ietvert pensiju krājkontus. Lielāko daļu no pensiju uzkrājumiem iegulda vērtspapīros, un tāpēc šo kontu procentu likme ir atkarīga no attiecīgo vērtspapīru peļņas. Atlikušo pensiju uzkrājumu daļu glabā skaidrā naudā, un kredītiestāde vai cita iestāde nosaka procentu likmi tāpat kā citiem noguldījumiem. Noguldījuma pieņemšanas laikā mājsaimniecības kopējā peļņa no pensiju krājkonta nav zināma, un tā var būt arī negatīva. Turklāt noguldījuma pieņemšanas laikā mājsaimniecība un kredītiestāde nevienojas arī par procentu likmi vērtspapīros ieguldītajai daļai – vienojas tikai par atlikušo noguldījuma daļu. Tādējādi MFI procentu likmju statistikā iekļauj tikai to noguldījumu daļu, kas nav ieguldīta vērtspapīros. Jauniem darījumiem piemērotā LGL, kas ir jāpaziņo, ir likme, par kuru mājsaimniecība un ziņotājiestāde ir vienojušās attiecībā uz atbilstošo noguldījuma daļu, pieņemot noguldījumu. LGL attiecībā uz saistībām ir likme, ko ziņotājiestāde piemēro atbilstošajai pensiju krājkontu noguldījuma daļai, aprēķinot MFI procentu likmi.

85.  Uzkrājumu plāni attiecībā uz aizdevumiem, kas paredzēti mājokļu iegādei, ir ilgtermiņa uzkrājumu plāni ar zemiem procentiem, kas pēc noteikta uzkrāšanas laikposma dod mājsaimniecībai vai nefinanšu sabiedrībai tiesības uz aizdevumu mājokļa iegādei ar zemākiem procentiem. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32) II pielikuma 2. daļu šos uzkrājumu plānus klasificē kā noguldījumus ar noteikto termiņu, kas ilgāks par diviem gadiem, ja tos izmanto kā noguldījumus. Tiklīdz tos pārvērš par aizdevumu, tos klasificē kā aizdevumus, ko piešķir mājsaimniecībām mājokļa iegādei. Ziņotājiestādes jauno noguldījuma darījumu kategorijā ziņo procentu likmi, par ko vienojas sākotnējā noguldījuma pieņemšanas laikā. Apjoms, kas atbilst jaunajam darījumam, ir pieņemtā naudas summa. Šīs noguldījuma summas palielinājumu laika gaitā atspoguļo tikai saistībās. Kad noguldījumu pārveido par aizdevumu, šo jauno aizdevumu reģistrē kā jaunu aizdevumu darījumu. Procentu likme ir pazeminātā likme, ko piedāvā ziņotājiestāde. Svērums ir aizdevuma kopējā summa, ko piešķir mājsaimniecībai vai nefinanšu sabiedrībai.

86. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32) II pielikuma 2. daļu noguldījumi, kas veikti saskaņā ar Francijā spēkā esošo mājokļu plānu “plan d'épargne-logement” (PEL), tiek klasificēti kā noguldījumi ar noteikto termiņu, kas ilgāks par diviem gadiem. Valdība reglamentē nosacījumus, ko piemēro šiem PEL, un nosaka procentu likmi, kas paliek nemainīga visam noguldījuma termiņam, t. i., katrai PEL“paaudzei” piemēro vienu un to pašu procentu likmi. PEL ir spēkā vismaz četrus gadus, un klientam katru gadu ir jāiegulda iepriekš noteikta obligātā summa, bet viņam ir atļauts palielināt maksājumus jebkurā laikā, kamēr plāns ir spēkā. Ziņotājiestādes jaunu darījumu kategorijā ziņo sākotnēji jauna PEL plāna ieviešanas brīdī noguldīto summu. Naudas summa, ko sākotnēji iegulda PEL, var būt ļoti maza, kas nozīmē to, ka jauniem darījumiem piemērotās likmes svērums būs relatīvi zems. Šī metode nodrošina to, ka jauno darījumu likme vienmēr atspoguļo pašreizējās PEL“paaudzes” nosacījumus. Jaunajiem PEL plāniem piemēroto procentu likmju novirzes iekļauj likmē attiecībā uz jauniem darījumiem. Patērētāju lēmumus pārvest citu ilgtermiņa noguldījumu aktīvus uz iepriekš pastāvošu PEL neiekļauj likmē attiecībā uz jauniem darījumiem, bet tikai procentu likmēs, ko piemēro saistībām. Pēc četriem gadiem klients var lūgt aizdevumu ar pazeminātām procentu likmēm vai atjaunot līgumu. Tā kā šo PEL atjaunošanu veic automātiski bez klienta aktīvas līdzdalības un tā kā par līguma nosacījumiem, tajā skaitā par procentu likmi, atkārtoti nevienojas, šo atjaunošanu saskaņā ar 21. punktu neuzskata par jaunu darījumu. Atjaunojot līgumu, klients var veikt papildu iemaksas ar noteikumu, ka uzkrātā summa nepārsniedz noteiktu limitu un līguma darbības laiks nepārsniedz noteiktu gadu skaitu. Ja ir sasniegta maksimālā summa vai termiņš, līgumu iesaldē. Mājsaimniecība vai nefinanšu sabiedrība saglabā aizņēmuma tiesības un joprojām saņem procentus, ievērojot nosacījumus, kas bija spēkā PEL atvēršanas laikā, kamēr bankas kontā ir palikusi nauda. Valdība piešķir procentu maksājuma subsīdiju papildus kredītiestādes vai citas iestādes piedāvātajai procentu likmei. Saskaņā ar 6. punktu MFI procentu likmju statistikā atspoguļo tikai to procentu maksājuma daļu, ko piedāvā kredītiestāde vai cita iestāde. Valdības subsīdiju, ko izmaksā caur kredītiestādi vai citu iestādi, neņem vērā.

a) ziņotājiestāžu ziņojumi valstu centrālajām bankām (VCB) tiek veikti, ievērojot termiņus, ko noteikusi VCB iesaistītajā dalībvalstī, kur ziņotājiestāde ir rezidents;

b) statistikas ziņojumu forma un formāts saskan ar ziņošanas tehniskajām prasībām, ko noteikusi VCB iesaistītajā dalībvalstī, kur ziņotājiestāde ir rezidents;

c) tiek identificēta kontaktpersona (kontaktpersonas) ziņotājiestādē; un

d) tiek ievērotas tehniskās specifikācijas attiecībā uz datu pārraidi VCB iesaistītajā dalībvalstī, kur ziņotājiestāde ir rezidents.

e) ziņotājiestāžu sniegtā statistikas informācija ir pareiza, saskanīga un pilnīga; gadījumā, ja kādu datu nav, VCB iesaistītajā dalībvalstī, kur ziņotājiestāde ir rezidents, tiek brīdināta, kā arī paskaidrojumi tiek sniegti, un trūkstošos datus iesniedz pēc iespējas ātrāk;

f) ziņotājiestāžu sniegtajā statistikas informācijā nav pastāvīgu un strukturālu nepilnību;

g) ziņotājiestādēm jāspēj sniegt informāciju par attīstības tendencēm, uz ko norāda iesniegtie dati;

h) attiecībā uz datu tehnisko pārraidi ziņotājiestādes ievēro dimensijas un decimāldaļas, ko noteikusi VCB iesaistītajā dalībvalstī, kur ziņotājiestāde ir rezidents; un

i) attiecībā uz datu tehnisko pārraidi ziņotājiestādes ievēro noapaļošanas metodi, ko noteikusi VCB iesaistītajā dalībvalstī, kur ziņotājiestāde ir rezidents;

j) ziņotājiestāžu sniegtā statistikas informācija atbilst šajā regulā ietvertajām definīcijām, nosacījumiem, klasifikācijai un metodēm;

k) ja izdara atkāpes no šīm definīcijām, nosacījumiem, klasifikācijas un metodēm, ziņotājiestādes vajadzības gadījumā regulāri uzrauga un kvantitatīvi atspoguļo novirzi starp izmantoto metodi un šajā regulā noteikto metodi; un

l) ziņotājiestādēm jāspēj paskaidrot atšķirības starp iesniegtajiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo laikposmu skaitļiem.

m) tiek ievērota ECB un VCB noteiktā pārskatīšanas politika un procedūras. Īstenojot ārkārtas labojumu, sniedz paskaidrojuma piezīmes.

a) robežkļūda ( 15 ) attiecībā uz jauniem darījumiem noteiktajām procentu likmēm vidēji un visām instrumentu kategorijām nepārsniedz 10 bāzes punktus 90 % ticamības līmenī ( 16 ); vai

b) tā aptver vismaz 30 % no potenciālās rezidentziņotāju grupas; ja 30 % no potenciālās rezidentziņotāju grupas ir vairāk nekā 100 ziņotāji, valstī minimālo izlases lielumu tomēr var ierobežot ar 100 ziņotājiestādēm; vai

c) attiecīgās valsts izlasē iekļautās ziņotājiestādes aptver vismaz 75 % no euro noguldījumiem, kas pieņemti no mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām, kas ir rezidenti iesaistītajās dalībvalstīs, un vismaz 75 % no euro aizdevumiem, kas piešķirti šīm mājsaimniecībām un finanšu sabiedrībām.”

— valsts kopējais darījumu apjoms attiecīgajam postenim (37. līdz 54. rādītājs), kas ietver visus aizdevumus, ir mazāks par 10 % no valsts kopējā darījumu apjoma visu aizdevumu summā tajā pašā lieluma kategorijā, kā arī mazāks par 2 % no darījumu apjoma attiecībā uz tā paša lieluma un sākotnējā procentu likmes noteikšanas termiņa kategorijām euro zonas līmenī vai

— valsts kopējais darījumu apjoms attiecīgajam postenim, kas ietver visus aizdevumus (ar nodrošinājumu un bez tā), atbilstošajās aizdevuma apjoma un sākotnējā likmes noteikšanas termiņa kategorijās attiecībā uz tālāk pievienotās tabulas rādītājiem (bijušie jauno darījumu (JD) rādītāji – II pielikuma 2. papildinājuma 2. tabulas 24. līdz 29. rādītājs) 2008. gada decembrī ir zemāki par EUR 100 miljoniem.